Apraksts: 

Gaigala (Bucephala clangula) ir vidēja lieluma pīļu dzimtas ūdensputns ar raksturīgu apaļu galvu un īsu knābi. Tēviņam riesta laikā ir kontrastējošs melnbalts apspalvojums ar zaļganu spīdumu uz galvas un spilgti dzeltenām acīm, savukārt mātītei spalvas ir neuzkrītošākas – pelēkbrūnas ar gaišāku galvu. Gaigalas barojas galvenokārt ar ūdens bezmugurkaulniekiem, zivju ikriem un ūdensaugiem, nirstot pēc barības pat vairāku metru dziļumā. To raksturo ātrs, spēcīgs lidojums un raksturīgs spārnu švīkstošs troksnis, kas dzirdams lidojumā.

Izplatība: 

No ziemeļu un centrālās Eiropas uz austrumiem pāri Eirāzijai līdz Kamčatkai. Ziemeļamerikā no Aļaskas līdz Labradoras pussalai. Ziemo Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastēs, uz dienvidiem lielākajā daļā Eiropas, Vidusjūras baseina austrumu daļā, Melnajā un Kaspijas jūrās, Kazahstānā, kā arī Ķīnas austrumos. Ziemeļamerikā gar Klusā okeāna piekrasti uz dienvidiem līdz Kalifornijas līcim; iekšzemē uz dienvidiem no ligzdošanas areāla līdz Floridai. Divas pasugas: B.c.clangula – ziemeļu un centrālā Eiropa, Āzijā pāri Krievijai līdz Mongolijas ziemeļu daļai un Kamčatkai. B.c.americana – Ziemeļamerikā (Eadie, Mallory, Lumsden 2020).

Gaigalas balss: