Laika periodā no 01.11.2010. līdz 31.10.2012. tika īstenots Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības projekts „Rīgas jūras līcis – vēja enerģijas resurss” (turpmāk – GORWIND).
Projekta partneri: pētniecības institūcijas Igaunijā un Latvijā – Tallinas tehnoloģijas universitātes Jūras sistēmu institūts (vadošais partneris), Tartu universitāte, Igaunijas Dabaszinātņu universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Latvijas Dabas fonds un Igaunijas Dabas fonds.
Projektu finansēja Eiropas Savienības Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma, kuru īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Igaunijas Republika un Latvijas Republika.
GORWIND projekta ietvaros tika padziļināti pētīti vēja un ledus apstākļi Rīgas jūras līcī, veidoti klimata pārmaiņu modeļi, izstrādātas kartes, sīki izpētītas putnu un zīdītāju populācijas līcī, kā arī aptaujāti iedzīvotāji, kas pauda savu attieksmi par vēja parku attīstību līcī. Projekta rezultātā ir ievākta daudzveidīga un bagātīga informācija, kas izmantojama visām atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanas attīstībā un jūras telpiskajā plānošanā ieinteresētajām pusēm.
Galvenie secinājumi par vēja un ledus apstākļiem Rīgas jūras līcī (RJL):
- Vēja ātrumam RJL ir izteikts sezonāls raksturs. Rāmāks tas ir maijā, bet novembrī – visstiprākais.
- Vēja ātrums ir lielāks RJL ziemeļdaļā.
- Kurzemes piekrastē vēja ātrums ir mazāks, jo valdošie ir DR vēji, kas pūš no piekrastes puses.
- Vislielākais vēja ātrums ir starp abām Igaunijas salām līča ziemeļdaļā. Salas ietekmē vēja lauku.
- Klimata pārmaiņu rezultātā sagaidāms neliels vēja ātruma pieaugums.
- Ledus apstākļiem ir būtiska starpgadu mainība – RJL mēdz būt maigas, vidējas un bargas ziemas. Bargā ziemā ledus klāj visu līci. Ledus apstākļu izpēte līcī noveda pie secinājuma, ka vēja parku būvniecība RJL ir pārāk dārga un šobrīd tā ir ekonomiski neizdevīga.
- Optimālais dziļums vēja parku būvniecībai jūrā ir 8-16 m. Dziļāk par 35 m jūrā vēja parku būvniecība ir ekonomiski neizdevīga, jo pārāk lielas izmaksas. Dziļuma piemērotība vēja parku būvniecībai RJL ir gar piekrasti. Līča grunts sastāva piemērotība vēja parku būvniecībai RJL ir gar piekrasti, īpaši labvēlīga tādā ziņā ir jūras teritorija pretī Rojai.
- Ja arī sabiedrības domas dalās par vēja parku būvniecību līcī, tad galvenais pretarguments vēja parku attīstībai līcī ir vides aizsardzības aspekts – praktiski viss Rīgas jūras līcis ir noklāts ar jūras putnu un zīdītāju izplatības un koncentrēšanās vietām, kas padara vēja parku būvniecību RJL neiespējamu vides aizsardzības kontekstā.
- Tūristi vairāk pozitīvi nekā negatīvi noskaņoti pret vēja parkiem piekrastē.
Sasummējot kopā vides, sociālos un ekonomiskos aspektus, tika izveidota sintezēta Rīgas jūras līča karte, kurā attēlota vēja parku būvniecībai potenciāli labvēlīgākas un potenciāli nelabvēlīgas vietas.
Projekta rezultātā iegūta plaša informācija par vēja enerģijas potenciālu un resursiem, kas noderīga potenciālajiem vēja parku attīstītājiem, lai izvērtētu vēja parku attīstības
Projekta rezultāti pieejami GORWIND projekta mājaslapā.
Informāciju sagatavoja:
Sanita Astiča
GORWIND Konsultatīvās padomes
Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve
tālr. +371 63321324, +371 27007448
E-pasts: sanita.astica@kurzemesregions.lv
