2025. gada 10. aprīlī projekta “WaterMan” ietvaros norisinājās seminārs Saldus novada pašvaldībā. Seminārā piedalījās nozares speciālisti: teritorijas plānotāji, attīstības nodaļas speciālisti, ainavu arhitekti u.c. ar ūdens saimniecību saistīti speciālisti.
Pētījuma virsmērķis ir veicināt lietus (nokrišņu) ūdens izmantošanu Kurzemes reģionā, izmantojot aprites ekonomikas principus un samazinot ūdens piesārņojumu. Tajā tiek apkopotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz lietus ūdens atkārtoto izmantošanu, klimatu pārmaiņu sagaidāmā ietekme uz nokrišņiem un lietus ūdens potenciālu patēriņu, Latvijas un starptautiskie labās prakses piemēri, kā arī konkrētas idejas lietus ūdens izmantošanai Kurzemes reģiona pašvaldībās. Pētījums tiek izstrādāts Interreg Baltijas Jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.-2027.gadam projektā “Ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, gūstot zināšanas vietējā un reģionālā līmenī” (WaterMan).
Seminārā tika prezentēta vispārīgā informācija par WaterMan projektu, kā arī sagaidāmo klimata pārmaiņu ietekme uz Kurzemes reģiona pašvaldībām. Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, klimata pārmaiņu ietekmē Saldus novadā augs diennakts vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, paaugstināsies karstuma viļņu ilgums, kā arī palielināsies sausuma periodi. Vienlaikus pieaugs nokrišņu daudzums un intensitāte, kaut vairāk tiek sagaidīts gada aukstajā laikā. Minētās prognozētās izmaiņas nav tik būtiskas, lai atšķirtos no jau pieredzētajām variācijām, kad dažos gados var būtiski atšķirties temperatūra vai nokrišņu daudzums, kaut arī nav izslēgts, ka tiks pieredzēti bezprecedenta notikumi, līdzīgi kā tas notika ar ekstrēmo lietu 2025.gada jūlijā. Kopumā šādas tendences izceļ lietus ūdens uzkrāšanas aktualitāti, lai būtu iespējas to izmantot sausajā periodā.
Seminārā tika prezentēti Latvijas un ārzemju iedvesmojošie piemēri lietus ūdens atkārtotai izmantošanai un apspriestas konkrētas ieceres, kā integrēt lietus ūdens atkārtotu izmantošanu pašvaldību attīstības projektos. Piemēram, lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus var integrēt, pilnveidojot dažādus pašvaldības īpašumus: skolas, bērnu dārzus, sporta laukumus, atpūtas un labiekārtotas teritorijas. Arī, pārbūvējot vai no jauna izbūvējot, vai atjaunojot esošās ielas, var integrēt ilgtspējīgus risinājumus.
Jānošķir lietus ūdens izmantošanas pasīvie un aktīvie risinājumi. Pasīvie risinājumi, piemēram, bioievalkas, lietusdārzi, ūdens caurlaidīgie segumi, samazina lietus noteces caurplūdumu un apjomu un attiecīgi noslodzi uz maģistrālo lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmu, attīra lietus ūdeņus, aiztur un saglabā lietus ūdeni turpmākai izmantošanai. Šo ūdeni vēlāk var izmantot apstādījumu teritoriju pasīvai laistīšanai, tas sekmē ūdens iztvaikošanu un pilsētvides karstuma salu mazināšanu. Šādi saglabāts ūdens palīdz veidot patīkamu mikroklimatu un pievilcīgāku pilsētvidi. Savukārt aktīvie risinājumi paredz lietus ūdens savākšanu un uzkrāšanu virszemes vai pazemes rezervuāros vai tvertnēs, dīķos vai arī seklajos gruntsūdeņos. Turpmāk ūdens tiek padots ar sūkņiem un izmantojams tualetes noskalošanai, veļas mazgāšanai, augu laistīšanai u.c. Lietus ūdens izmantošanas pasīvie risinājumi ir vairāk tehniski-ekonomiski pamatoti Latvijas apstākļos, savukārt aktīvā izmantošana ir dārga, salīdzinot ar dzerama ūdens izmantošanu un pamatota tur, kur pastāv problēmas ar lietus ūdens novadīšanu vai dzerama ūdens ieguvi. Visefektīvākie aktīvās ūdens izmantošanas risinājumi ir dīķi, ka arī ūdens ņemšana no sekliem gruntsūdeņiem, uz kuriem lietus notekūdeņi nonāk pēc attīrīšanas zaļajos risinājumos, kur ūdens tiek izmantots apstādījumu laistīšanai.
Pēc intensīvo lietusgāžu izraisītajiem plūdiem 2011.gadā Saldus novada pašvaldība pievērš lielu uzmanību lietus notekūdeņu apsaimniekošanai un izrāda aktīvu interesi par zaļajiem lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumiem. Saldus atrodas ielejā ap Cieceres upi un intensīvā lietus apstākļos, ņemot vērā reljefu, ūdens līmenis upē strauji ceļas un veido applūšanu un izskalojumus. Situāciju sarežģi vēsturisko ūdens noteku un ūdens tilpņu aizbēršana, kas veicina applūšanu, īpaši klimata pārmaiņu izraisīto intensīvāku lietus gāžu apstākļos.
Lielo zaudējumu, ko izraisīja pieminētie plūdi, iespaidā, Saldus pašvaldība veica meliorācijas un lietus kanalizācijas izpēti, kā rezultāta noformulēja vairākus tradicionālos risinājumus lietus ātrākai atvadei, kā rezultātā situācija uzlabojās. Bet zināšanas un interese realizēt pasākumus, kas nevis paātrina noteci, bet samazina to, realizējot zaļās infrastruktūras projektus, parādās tikai pēdējā laikā. Joprojām pastāv applūstošās teritorijas, piemēram, autoosta, kur šādu pasākumu realizācija var dot pozitīvu efektu. Tieši tāpēc pašvaldībai piedaloties WaterMan projektā, izveidots strūklakas projekts ar lietus ūdens izmantošanu, kura turpmākai realizācijai tagad tiek meklēts finansējums.
Problēmas pastāv arī mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās, piemēram ap Lielo ielu, Varavīksnes ielu un pie Dzirnavu ielas apļa, kur aizbērti privātajā īpašumā esošās koplietošanas meliorācijas grāvji, neveidojot alternatīvus risinājumus. Decentralizētie risinājumi, īpaši lietus ūdens izmantošana, var palīdzēt šādu teritoriju applūšanas un pārpurvošanas situāciju. Taču var gadīties situācijas, kur lietus ūdens izmantošana nav iespējama, bet grunts apstākļi (augsts gruntsūdens līmenis, necaurlaidīga augsne) traucē lietus notekūdeņus infiltrēt, un tādās situācijās ir nepieciešams veidot maģistrālos ūdens atvades tīklus, kuriem var pieslēgt īpašumos izvietoto ilgtspējīgo risinājumu, piemēram lietus dārzu, drenāžas un pārplūdes savienojumus.
Ilgtspējīgo risinājumu ieviešanu var sekmēt standartizēto risinājumu apraksti un specifikācijas, ietverot izbūves izmaksas un potenciālo ietaupījumu aprēķinu. Izpētē par lietus ūdens izmantošanu tiks iekļauti šādu risinājumu piemēri.
Jaunajā apbūvē un sabiedriskajās ēkās lietus ūdens noteces samazināšanai var izmantot zaļos jumtus, bet to uzturēšana var būt problemātiska sausuma periodos. Tāpēc jāpievērš uzmanība zaļo jumtu veģetācijas nostiprināšanai pirmajos ekspluatācijas gados, kā arī kārtējiem uzturēšanas pasākumiem pēc tam.
Plašākā pilsētplānošanas kontekstā, optimāls risinājums būtu tipveida risinājumu izveide dažāda veida apbūvei, iekļaujot apbūves noteikumos zaļo risinājumu elementus. Lai veidotu tipveida noteikumus, nepieciešams apzināt tipveida problemātiku, piemēram, kā rīkoties, ja ir augsts gruntsūdens vai nav iespējams pieslēgums centralizētajiem tīkliem.
Projekts WaterMan, realizējot pilotprojektus lietus ūdens izmantošanai, izplatot informāciju par labu praksi un rādot konkrētas projektu idejas, būtiski sekmēs ilgtspējīgu risinājumu izplatību Saldus novadā un Kurzemes reģiona kopumā.
Projektu “WaterMan” īsteno Kurzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros, lai veicinātu ūdens atkārtotu izmantošanu Baltijas jūras reģionā, tādējādi papildinot ūdens apsaimniekošanu ar jaunu elementu, kas var padarīt ūdensapgādi noturīgāku pret klimata pārmaiņām.
Vairāk par projektu: www.interreg-baltic.eu/project/waterman/
Informāciju sagatavoja:
Jurijs Kondratenko
projekta eksperts
