Kurzemes plānošanas reģiona organizētais seminārs “Vai mēs protam tirgot Kurzemi?” šī gada 11. decembrī  Grobiņā pulcēja gandrīz 60 dalībnieku  – tūrisma nozares uzņēmējus, reģiona pārstāvjus un pašvaldību tūrisma speciālistu, piedāvājot vērtīgas atziņas un instrumentus ikvienam, kurš vēlas uzlabot savus pakalpojumus. Šis pasākums izcēlās ar iedvesmojošu saturu, praktiskām zināšanām un kopības sajūtu, meklējot risinājumus Kurzemes kā pievilcīga galamērķa atpazīstamību pasaules tūrisma tirgū.

Semināru atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Anna Elizabete Upsava, prezentējot septiņus aktuālos tūrisma projektus. Šī ievadruna akcentēja Kurzemi kā kopēju galamērķi, kur pilsētas un novadi sadarbībā var radīt spēcīgāku un pievilcīgāku tūrisma piedāvājumu. Tādējādi kopīga attīstības plānošana un sadarbība var padarīt spēcīgāku visu Kurzemi.
Savukārt uzņēmuma “Mārketinga Akadēmija” konsultants, lektors Jānis Kļaviņš savā ekspresīvajā uzrunā pievērsās mārketinga būtībai, atgādinot, ka šī joma prasa ne tikai radošumu, bet arī nepārtrauktu darbu. Viņš dalījās ar praktiskiem padomiem, uzsverot, ka:
  • “Mārketings nav projekts” — tas ir nepārtraukts process, kas nekad nebeidzas.
  • “Jāatstāj vietu optimizācijai”, jo pārāk liela slodze var novest pie izdegšanas, tāpēc 20% noderēs enerģijas pielāgošanai un uzlabojumiem.
  • “Digitālais un fiziskais sektors” — abi šie virzieni ir būtiski, lai veidotu pilnvērtīgu klienta pieredzi, sākot no rezervācijas sistēmām un kartēm līdz pat klātienes pasākumiem un iespaidīgai viesmīlībai.

Pasākuma turpinājumā tūrisma eksperts Andris Klepers uzsvēra, cik svarīga ir sadarbība starp novadiem un uzņēmējiem, veidojot Kurzemi kā vienotu galamērķi, kas tūrista acīs būtu vienots stāsts. Viņš izcēla arī digitālā pieprasījuma nozīmi un atklāja, ka ārvalstīs Kurzemi visbiežāk uztver kā daļu no lielāka stāsta — Latvijas un Baltijas. Tādēļ kopīgais darbs ir izšķirošs reģiona atpazīstamībai.

Bet semināra otrajā daļā Madars Markus-Narvils, “Atmodas dārza” īpašnieks, dalījās pieredzē par savu ceļu uz panākumiem, nebaidoties kļūdīties un mācoties no neveiksmēm. Viņa stāsts par radošo pieeju un vienotības spēku aizrāva dalībniekus, demonstrējot, kā vīzija un neatlaidība var radīt unikālus piedāvājumus, kas piesaista gan vietējos, gan ārzemju viesus.

Pasākuma noslēgumā dalībniekiem Andra Klepera vadībā bija iespēja izveidot personīgo ceļa karti — rīku, kas palīdz izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju sava tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai. Uzdevums ļāva katram uzņēmējam identificēt savas vērtības, misiju un nākotnes mērķus, apsverot, kā viņu pakalpojumi izskatīsies 2030. gadā.

Semināra dalībnieku spēja veiksmīgi sadarboties un kopīgi domāt par risinājumiem apliecināja, ka Kurzemei ir milzīgs potenciāls kļūt par vēl pieprasītāku tūrisma galamērķi. Ar mārketingu, kopēju sadarbību, radošām idejām mēs varam ne tikai piesaistīt vairāk viesu, bet arī veidot Kurzemi kā reģionu, kuru ceļotājs ne tikai redz, bet arī piedzīvo. Tāpēc ikviens no mums ir daļa no šī stāsta! 

Pasākums tika īstenots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” atbalstu. Seminārs bija daļa no Kurzemes plānošanas reģiona iniciatīvas “Baltijas-Ziemeļvalstu pieredzes apmaiņa ilgtspējīga tūrisma veicināšanā”.