2025. gada 20. martā Tukuma novada pašvaldībā norisinājās seminārs, kas organizēts projekta “WaterMan” ietvaros. Tajā piedalījās teritorijas plānotāji, attīstības speciālisti, ainavu arhitekti un citi ar ūdenssaimniecību saistīti profesionāļi. Semināra mērķis bija veicināt sabiedrības informētību un pašvaldību iesaisti lietus ūdens atkārtotas izmantošanas iespēju īstenošanā.
Seminārā tika prezentēta vispārīgā informācija par “WaterMan” projektu, kā arī sagaidāmo klimata pārmaiņu ietekme uz Kurzemes reģiona pašvaldībām. Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, klimata pārmaiņu ietekmē Tukuma novadā augs diennakts vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, paaugstināsies karstuma viļņu ilgums, kā arī palielināsies sausuma periodi. Vienlaikus pieaugs nokrišņu daudzums un intensitāte, kaut vairāk tiek sagaidīts gada aukstajā laikā. Minētās prognozētās izmaiņas nav tik būtiskas, lai atšķirtos no jau pieredzētajām variācijām, kad dažos gados var būtiski atšķirties temperatūra vai nokrišņu daudzums, kaut arī nav izslēgts, ka tiks pieredzēti bezprecedenta notikumi, līdzīgi kā tas notika ar ekstrēmo lietu 2022. gada augustā. Kopumā šādas tendences izceļ lietus ūdens uzkrāšanas aktualitāti, lai būtu iespējas to izmantot sausajā periodā.
Seminārā tika prezentēts arī pētījums, kas tiek izstrādāts Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.–2027. gadam projekta “Ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, gūstot zināšanas vietējā un reģionālā līmenī” (WaterMan) ietvaros. Pētījuma virsmērķis ir veicināt lietus (nokrišņu) ūdens izmantošanu Kurzemes reģionā, izmantojot aprites ekonomikas principus un samazinot ūdens piesārņojumu. Tajā tiek apkopotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz lietus ūdens atkārtotu izmantošanu, sagaidāmā klimata pārmaiņu ietekme uz nokrišņu režīmu un lietus ūdens izmantošanas potenciāls, Latvijas un starptautiskie labās prakses piemēri, kā arī konkrētas idejas šādu risinājumu integrēšanai Kurzemes reģiona pašvaldībās.
Seminārā tika prezentēti Latvijas un ārzemju iedvesmojošie piemēri lietus ūdens atkārtotai izmantošanai un apspriestas konkrētas ieceres, kā integrēt lietus ūdens atkārtotu izmantošanu pašvaldību attīstības projektos. Piemēram, lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus var integrēt, pilnveidojot dažādus pašvaldības īpašumus: skolas, bērnu dārzus, sporta laukumus, atpūtas un labiekārtotas teritorijas. Arī, pārbūvējot vai no jauna izbūvējot, vai atjaunojot esošās ielas, var integrēt ilgtspējīgus risinājumus.
Jānošķir lietus ūdens izmantošanas pasīvie un aktīvie risinājumi. Pasīvie risinājumi, piemēram, bioievalkas, lietusdārzi, ūdens caurlaidīgie segumi, samazina lietus noteces caurplūdumu un apjomu un attiecīgi noslodzi uz maģistrālo lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmu, attīra lietus ūdeņus, aiztur un saglabā lietus ūdeni turpmākai izmantošanai. Šo ūdeni vēlāk var izmantot apstādījumu teritoriju pasīvai laistīšanai, tas sekmē ūdens iztvaikošanu un pilsētvides karstuma salu mazināšanu. Šādi saglabāts ūdens palīdz veidot patīkamu mikroklimatu un pievilcīgāku pilsētvidi. Savukārt aktīvie risinājumi paredz lietus ūdens savākšanu un uzkrāšanu virszemes vai pazemes rezervuāros vai tvertnēs, dīķos vai arī seklajos gruntsūdeņos. Turpmāk ūdens tiek padots ar sūkņiem un izmantojams tualetes noskalošanai, veļas mazgāšanai, augu laistīšanai u.c. Lietus ūdens izmantošanas pasīvie risinājumi ir vairāk tehniski-ekonomiski pamatoti Latvijas apstākļos, savukārt aktīvā izmantošana ir dārgāki, salīdzinot ar dzerama ūdens izmantošanu un pamatota tur, kur pastāv problēmas ar lietus ūdens novadīšanu vai dzerama ūdens ieguvi. Visefektīvākie aktīvās ūdens izmantošanas risinājumi ir dīķi, ka arī ūdens ņemšana no sekliem gruntsūdeņiem, uz kuriem lietus notekūdeņi nonāk pēc attīrīšanas zaļajos risinājumos, kur ūdens tiek izmantots apstādījumu laistīšanai.
Tukuma novada pašvaldība, sekojot ekstrēmajai lietusgāzei 2022.gada 29. augustā, kad nokrišņu slānis pārsniedza 100 mm, pievērš lielu uzmanību lietus plūdu problemātikai. 2023. un 2024. gadā veikta Tukuma centra daļas lietus kanalizācijas izpēte, kuras ietvaros tika izstrādāts lietus plūdu hidrodinamiskais modelis, noteiktas applūstošās teritorijas, kā arī konceptuāli izstrādāti ilgtspējīgie un konvencionālie pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un tiktu galā ar ekstrēmām lietusgāzēm. Tika ieteikta jauno lietus kanalizācijas kolektoru izbūve un esošo pārbūve Stadiona un Pasta ielās, ilgtspējīgo risinājumu (lietus dārzu, bioievalku, ainavisku lietus ūdens baseinu, infiltrācijas bloku, u.c.) izbūve Pasta un Raudas ielu krustojumā, Katrīnas laukumā, Dārza ielā, stadiona teritorijā pie Tukuma Sporta halles, kā arī Pauzera pļavā.
Semināra dalībnieki atzīmēja, ka realizējot ilgtspējīgās ieceres, nereti tiek secināts, ka šādi risinājumi izmaksā dārgāk, līdz ar to, saskaroties ar ierobežoti finansējumu šie ilgtspējīgie elementi tiek izņemti, kā piemēram, tika izdarīt pirmsskolas izglītības iestādes teritorijas labiekārtojuma projektā, kurā tika paredzēta lietus ūdens uzkrāšana un rotaļlaukums bērniem ar lietus ūdens izmantošanu, no kā beigās nācās atteikties ierobežotā finansējuma dēļ. Ņemot vērā ilgtspējīgo risinājumu plašākus ieguvumus, salīdzinot ar tradicionāliem lietus ūdens novadīšanas risinājumiem, nepieciešams rast veidus, kā aprēķināt šos papildus ieguvumus, ņemot vērā ka tīri finansiāli šie risinājumi var būt dārgāki.
Turklāt, realizējot ilgtspējīgos risinājumus, jāņem vērā uzturēšanas izmaksas, jo dabā balstītie risinājumi paši sevi neapsaimnieko. Skatoties kompleksi, ilgtspējīgo risinājumu uzturēšanas izmaksas var izrādīties zemākas, ņemot vērā, ka parasti šādi risinājumi tiek ierīkotas zaļajās zonās, kas tā pat prasa apsaimniekošanu.
Kopumā jaunajos objektos iespējams veiksmīgāk paredzēt un realizēt ilgtspējīgus risinājumus, piemēram domājot par apstādījumu laistīšanu. Taču, joprojām šādi risinājumi nav vispārpieņemta prakse, līdz ar to būtiski trūkst kompetento projektētāju un būvnieku, kas spēj realizēt ilgtspējīgos lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus.
Kurzemes reģiona vēsturisko pilsētu blīvi apbūvētajā pilsētvidē veiksmīgi var darboties caurlaidīgie segumi, piemēram caurlaidīgs bruģis vai šūnbetons. Taču Latvijā vēl jāveic izpētes darbi un pilotprojekti, lai pārbaudītu, kā šādi risinājumi darbojas mūsu klimatiskajos apstākļos, īpaši ziemas un agrā pavasara sasalšanas-atkušanas apstākļos.
Projekts WaterMan, realizējot pilotprojektus lietus ūdens izmantošanai, izplatot informāciju par labu praksi un rādot konkrētas projektu idejas, būtiski sekmēs ilgtspējīgu risinājumu izplatību Tukuma novadā un Kurzemes reģiona kopumā.
Projektu “WaterMan” īsteno Kurzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros, lai veicinātu ūdens atkārtotu izmantošanu Baltijas jūras reģionā, tādējādi papildinot ūdens apsaimniekošanu ar jaunu elementu, kas var padarīt ūdensapgādi noturīgāku pret klimata pārmaiņām.
Vairāk par projektu: www.interreg-baltic.eu/project/waterman/
Informāciju sagatavoja:
Jurijs Kondratenko
projekta eksperts
