“Vienā dienā to izmainīt nevar, tāpēc kampaņas rīkojam atkārtoti,” tā saka kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” rīkotāji. Cenšoties sabiedrībā iekļaut cilvēkus ar garīga un funkcionāla rakstura traucējumiem, šobrīd Latvijā tiek veidoti dažādi sociālie centri, arī grupu dzīvokļi. Tomēr ne visur apkārtējie cilvēki izprot šī soļa svarīgumu.
Kampaņa ir viens no palīgiem, kas ļauj situāciju iepazīt tuvāk. Tā tiek rīkota visos plānošanas reģionos. Šodien kampaņa notika Kurzemē, Nīkrāces pagasta Dzeldā. Te ir gan dienas centrs, gan top grupu dzīvokļi. Kampaņas dalībnieki pulcējās simboliskā malkas talkā.
Nīkrāces pagasta Dzeldā esošais Dienas centrs ziemā tiek apkurināts ar malku, tādēļ ik gadu, vasarai sliecoties uz rudens pusi, te tiek sagādāti jauni malkas krājumi. Šoreiz tās sanešana šķūnītī izvērtusies simboliska. Te piestājusi Labklājības ministrijas rīkotā kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze”. Un talkā nākuši gan cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, gan viņu tuvinieki un sociālie darbinieki. “Mēs redzam, ka šajos projektos liela nozīme ir sabiedrības attieksmei pret līdzcilvēkiem. Kā redzam, šeit cilvēki mēģina panākt, lai cilvēkiem ir iespēja “būt”,” saka Guntis Kaldovskis, Labklājības ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta pārstāvis.
Šī ir trešā šāda kampaņa, pirmā notika 2018. gadā. Apkopojot datus pēc iepriekšējām kampaņām, iedzīvotāju skaits, kuri justos ērti komunikācijā ar personām ar garīga rakstura traucējumiem, audzis no 55 līdz 64%. Šī gada aicinājums ir “Nozīme ir tikai tam, kas mēs esam. Saskati cilvēku, nevis diagnozi”. Viens no malkas talkas dalībniekiem ir Elmārs no Skrundas. Lai arī slimība viņam apgrūtinājusi pārvietošanos un sarunāšanos, viņš priecājas par katru iespēju palīdzēt un būt noderīgam.
Dienas centrs ir vieta, kur cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nākt uz dažādām nodarbībām, savukārt grupu dzīvokļi vēl tiek būvēti. Tie būs gatavi iekārtošanai nākamā gada otrajā pusē. Mājvieta te būs 16 cilvēkiem. “Es ceru, ka cilvēki spēs, mēs atradīsim vislabāko veidu, kādā veidā nodrošināt šos pakalpojumus, individuāli rast, kā būt te piederīgam,” saka Anda Vītola, projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Dzeldā.
Deinstitucionalizācijas projektā “Kurzeme visiem” pēc iepriekšējā novadu skaita šai reģionā iesaistījušās desmit pašvaldības. Projektu īstenošana ir dažādās stadijās, dažās jau noslēgušies, dažās vēl ir procesā. “Kuldīgas novadā iesaistījusies gan Skrunda, gan Alsunga, Kuldīga, Alsungā nenotiek. Skrunda aktīvi sniedz pakalpojumus, tad ir infrastruktūra,” saka Liene Jūrmale, Kuldīgas attīstības aģentūras projektu vadītāja.
Kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze” tiek rīkota visos plānošanas reģionos.
Pateicamies Skrundas televīzijai par dalību pasākumā un aicinām noskatīties sagatavoto stāstu par pasākuma norisi:
Raksts pārpublicēts no RETV mājas lapas: https://www.retv.lv/raksts/norisinas-kampana-cilveks-nevis-diagnoze
Par projektu “Kurzeme visiem”
Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
