Kurzemes plānošanas reģions turpina turēt roku uz pulsa, jeb reaģējam uz gājēju ziņojumiem par garo distanču taku stāvokli, nepieciešamajiem uzlabojumiem un vandāļu nodarījumiem.
Tad nu šoreiz saņēmām ziņu, ka posms Roja – Upesgrīva ir aizaudzis, akmeņains, nav caurejams apauguma dēļ, nav izejamas taciņas, un daudz kritušu koku. Projekta “Pārgājiena taku pieejamība” komanda Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros brauca lūkot, kāda ir situācija, vai tā ir krasi mainījusies un mūsu ievietotais apraksts pie šī posma ir neprecīzs un prasās pēc atjauninājuma: “Rojā – asfalts. Aiz Rojas – ceļš ar grants segumu un liedags ar dažāda izmēra akmeņiem, smiltīm, granti, kā arī zāļaini krastmalas posmi. Kaltenes – Valgalciema apkaimē – akmeņaini un ar jūraszālēm saskaloti līči, daudzviet niedrāji un ar bagātīgu veģetāciju (pāri cilvēka galvai) klāta krastmala. Pie Valgalciema ir smilšaini – akmeņaini liedagi, liedagi ar granti, vietām – māls. Upesgrīvas apkaimē liedagus klāj smilts un grants (smalka). Maršruts piemērots aktīviem un izveicīgiem gājējiem!”
Savu ceļu uzsākam no Rojas Autoostas, kur pa pilsētas ieliņām vēl pamanāmies atjaunot marķējumu ar uzlīmju palīdzību, nomarķējam ar krāsas marķējumu vietu izejai uz jūru, un dodamies tālāk ekspedīcijā. No Rojas virzoties uz Kalteni liedags pamatā ir smilšains ar akmens “elementiem”, kā arī vietumis pa kādam zāles, niedru, doņu apaugumam, pilnībā brīvi veicams posms. Pametam skatu uz Rojas krastu, kas pamazām attālinās, bet ir tik vizuāli ainavisks ar saviem mazajiem līcīšiem un akmeņiem tajos. Tā vien prasās piesēst un pavērot apkārtni, bet ceļš zem kājām mūs aicina tālāk.
Tuvojoties Kaltenei, krasts paliek arvien akmeņaināks, te arī daži no pieminētajiem kritušajiem kokiem, kopumā tādi atrodami visā posmā aptiveni septiņās vietās, bet nav nekas nepārvarams – var līst pa apakšu, kāpt pāri, vai apiet apkārt. Kā jau rakstīts aprakstā, Kaltenes jūrmalas īpašais šarms ir tās daudzie akmeņi ar to dažādajām formām un izmēru, tādēļ laipojam no viena uz otru. Skaisti, grūti – jā, bet ne nepāvarami. Pludmali aizšķērso Žuvnieku valks, ko daži no mums pārbrien, ūdenim sniedzoties nedaudz virs ceļa, bet pārējie apiet pa ceļu, kas atrodas turpat – aptuveni 10 metru attālumā. Kaltenē mūs pārsteidz spēja, stipra lietusgāze, tādēļ noder pludmalē pamestais atpūtnieku saulessargs, lai patvertos no lietus. Pēc 10 minūtēm draudīgais mākonis ir devies prom un varam turpināt ceļu tālāk. Paejam garām Lieldienu Salai un virzāmies Valgalciema virzienā. Te arī sastopam pieminētās garās zāles, kas citviet sasniedz pat cilvēka augumu. Kaltenes ciema teritorijā gar krasta kāpu ir iemīta taka, tur arī Kaltenes putnu taka ar putnu vērošanas torni. Taka arī diezgan apaugusi, bet ir vietas, kur privāto māju saimnieki izpļāvuši un var iet kā pa lielceļu, taču ir vietas, kur prasītos izkopt, tāpēc šo informāciju nododam pašvaldībai, cerot, ka tas drīzumā arī tiks paveikts. Pēc lietus un rīta rasā, pa šo posmu ejot, jārēķinās ar slapjām kājām.
Kaltenes putnu takai beidzoties, krasts mijas ar smiltīm, zāļu apaugumu, akmeņiem un vietumis arī pieminētie izgāzušies koki, kas klusi apliecina jūras un vēju neapvaldīto spēku. Izlemjam nelaipot pa pludmali, bet iet pa krasta malu, kur vijas iemīta un pēc kāda brīža arī skaisti izpļauta taciņa (viena pļāvēja traktoriņa platumā). Tā iedami un čalodami uzejam lielāko spradzeņu pļavu, kādu esam savā dzīvē redzējuši. Te nevar nepiestāt, pamielojamies un dodamies tālāk, bet nu jau pa pludmales daļu, jo šeit nav vairs ne neizejamu apaugumu, ne arī akmeņu, pa kuriem vajadzētu laipot. Vietumis pa kādam izgāzušajam kokam, kurus mierīgi šķērsojam un dodamies tālāk. Valgalciemā pludmale gan ir šaurāka, bet ceļu var ērti turpināt gar krastu. Mums atmiņā palikusī šaurākā vieta nu jau atkal pavisam mainījusies, iekārtots pat volejbola laukums. Aiz Valgalciema līdz Upesgrīvai jau plaša, balt/am smiltīm klāta pludmale, ko, salīdzinot ar iepriekš piedzīvoto, varētu nosaukt par lielceļu.
Pēc noietā liekam galvas kopā un secinām, ka Jūrtakas apraksts atbilst realitātei, viss kā dzīvē. Arī piezīme, ka “Maršruts piemērots aktīviem un izveicīgiem gājējiem!”. Tie, kas sevi par tādiem neuzskata, ieteiktu maršrutu iet virzienā no Rojas uz Upesgrīvu, lai vairāk enerģijas varētu veltīt, šķērsojot Kaltenes akmeņaino pludmali. Pie spēka izsīkuma viss parasti liekas grūtāk nekā patiesībā.;) Vēl pieļāvām domu, ka iepriekšējie Jūrtakas gājēji nebija atraduši pieminētās taciņas gar krasta kāpu un Kaltenes putnu taku. Padomāsim, iespējams, radīsim kādu iespēju, kā jūras krastā izvietot norādes uz tām.
Paldies aktīvajiem ziņotājiem, bez jums mēs nebūtu devušies šajā apsekojumā un veikuši nepieciešamos uzlabojumus. Turpiniet mūs informēt, un mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai padarītu jūsu ceļu vieglāku, it īpaši tagad, kad mums ir 100+ brīvprātīgo, kas gatavi iesaist’tiies, lai Garo distanču pārgājienu maršruti Latvijā turpinātu attīstīties. Paldies un uz tikšanos Latvijas dabā!
Šī aktivitāte tiek veikta kā daļa no projekta “Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām” (EE-LV00013). Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Interreg Igaunija-Latvija programmas 2021-2027 finansiālu atbalstu.
Vairāk par projektu “Pārgājiena taku pieejamība”
Projekta “Pārgājiena taku pieejamība” mērķis ir uzlabot Baltijas pārgājienu taku – Jūrtakas un Mežtakas pieejamību dažādām sociālajām grupām, ieviešot pieejamības un iekļaujošā mārketinga risinājumus abu taku teritorijā Latvijā un Igaunijā.. Projekts tiek īstenots ar Igaunijas – Latvijas Pārrobežu programmas atbalstu no 2023. gada 1.jūlija līdz 2026. gada 30.jūnijam ar kopējo finansējumu – € 1 245 027,00, no kā € 996 021,60 ir ERAF finansējums.
Vairāk informācijas par projektu: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/turisms/pargajienu-taku-pieejamiba/
Projekta vadītāja Kurzemes plānošanas reģionā:
Aija Neilande
Tālrunis: +371 26 147 139, aija.neilande@kurzemesregions.lv
