2021.gadā no 28.jūnija līdz 4.jūlijam, nedaudz mazinoties Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, Kurzemes plānošanas reģiona Pieaugušo izglītības koordinatoriem un speciālistiem bija iespēja piedalīties Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ projekta Nr. 2019-1-LV01-KA204-060435 “The spirit of entrepreneurial activity for families” (“EntreMind F”, “Uzņēmības gara veicināšana ģimenēm”) trešajā, noslēdzošajā aktivitātē “C 3 Mācību sesija Ziemeļmaķedonijā”.
Mācību sesijas ietvarā mūsu galvenā pieturvieta Prilepa – ceturtā lielākā pilsēta Ziemļmaķedonijā. Prilepā ieradāmies 28.jūnija vēlā pēcpusdienā, kad atlika vairs tikai laiks iekārtoties viesnīcā, izbaudīt tradicionālās virtuves gardumus vietējā restorānā un atpūsties, lai jau nākamajās dienās aktīvi piedalītos projekta aktivitātēs.
29.jūnija rītā mūs, apmācību sesijas dalībniekus no Latvijas un Lietuvas, sagaidīja smaidīga un eleganta maķedoniete, uzņēmējvalsts projekta koordinatore Natālija. Mūsu nelielajā rīta sanāksmē Natālija mūs vēlreiz iepazīstināja ar iecerēto sesijas norisi Maķedonijā un ieplānotajām aktivitātēm, uzklausījām īsu Maķedonijas un Prilepas vēsturi. Mēs vēlreiz pārrunājām jau notikušās projekta aktivitātes Lietuvā un Latvijā, izskatījām iepriekšējo mācību sesiju rezultātus, apzinājām iespējamos rezultātu izplatīšanas kanālus un veidus, kā arī pārrunājām iespējamo nākotnes sadarbību.
Mūsu apmācību sesija Ziemeļmaķedonijā varēja sākties.
Viens no galvenajiem jautājumiem, ko mācību sesijas dalībnieki centās izzināt, bija pieaugušo izglītība un īstenošanas pamatprincipi Maķedonijā, kā arī uzņēmējgara audzināšana un attīstība ģimenēs. Taču, lai ieskats un izpratne par šiem jautājumiem būtu visaptverošāks, iepazināmies arī ar vispārējās izglītības apguves iespējām un noteikumiem, diskutējām par profesionālās izglītības nozīmi, prestižu un tās īstenošanu gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, un, protams, apskatījām jautājumus par uzņēmējdarbības attīstības iespējām mazajiem uzņēmējiem, ģimenes uzņēmumiem, pašnodarbinātajām personām. Jautājumus par ciešo sasaisti izglītībai, profesijas apguvei ar uzņēmības gēna, uzņēmējgēna attīstīšanu plaši apskatījām un par tiem diskutējām mūsu viesošanās vizītēs trijās Prilepas pašvaldības profesionālajās izglītības iestādēs – SOU Orde Copela Prilep, SOU “Riste Risteski-Ricko” un SOU “Gorce Petrov”.
Apmeklējot izglītības iestādes, guvām ieskatu par izglītības sistēmu valstiskā līmenī, iepazināmies ar katras skolas mācību programmām, mācību procesa organizēšanas pamatprincipiem un materiāli tehnisko bāzi. Tāpat mums bija iespēja piedalīties vasaras prakses nodarbībā jaunajiem veterinārijas tehniķiem, piedalīties kulinārijas degustācijas meistarklasē un apmeklēt kosmētikas izgatavošanas laboratoriju.
Katrā skolā tās direktori un pedagogi pastāstīja arī savas darbības labās prakses piemērus, kas ļāvuši izveidot interesantas apmācību programmas, izveidot modernas informāciju tehnoloģiju klases, ātri reaģēt un pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasibām, veidot veiksmīgu sadarbību ar darba devējiem (duāla izglītības dokumenta ieguve sadarbībā ar Vācijas uzņēmumiem Maķedonijā), zināšanu pārnesei un intergrēšanai reālajā vidē.
Uzzinājām daudz prakstisku stāstu un iepazinām citādāku pieredzi, viesojoties pie mazajiem uzņēmējiem un pašnodarbinātajām personām. Uzņēmīgie maķedonieši dalījās ar savu pieredzi par to, kā izveidojuši uzņēmumu, kā notiek viņu ikdienas darba organizācija, kā tiek plānota turpmākā attīstība, kā tiek veidots piedāvājums (pakalpojumi/ preces/ produkti) sava biznesa attīstībai, rūpējoties par klientu atpūtu, veselību, komfortu un labsajūtu.
Prilepā iepazināmies ar kosmētikas ražošanas mazo uzņēmumu “V-Krem” (“V-Kpem”). Ķīmijas skolotāja, kura ķīmiju un kosmētikas izgatavošanas pamatprincipus māca profesionālajā izglītības iestādē jauniešiem, nelielā mājas laboratorijā izgatavo dažāda veida skaistumkopšanas produktus – pretnovecošanās un antipigmentu kremus, dziedinošus kremus rokām un pēdām u.c. Uzņēmīgā solotāja dalījās savā pieredzē, kā attīstījusi savu uzņēmējdarbību, kādi šķēršļi bija jāpārvar un kādas zināšanas trūka, lai visu uzsāktu, kā tiek organizēts ražošanas process. Produktu tirdzniecība tiek veikta, izmantojot principu “no mutes mutē”, kur par augsto kremu kvalitāti stāsta paši klienti, piesaistot jaunus klientus, kā arī izmantojot sociālo tīklu maģisko spēku, piemēram, facebook.
Mums bija iespēja iepazīties ar organizāciju “Tradīciju mātes” (“Mothers of Traditions”) no Prilepas, kas ir nevalstiska organizācija un pārsvarā nodarbojas ar rokdarbu izgatavošanu. Viesojoties biedrības telpās jeb biedrības “etno istabā”, tās vadītāja stāstīja par biedrības vēsturi un ikdienas darbību, galvenajiem biedrības uzdevumiem un mērķiem. Biedrībā aktīvi darbojās 40 sievietes, kuras izgatavo maķedoniešu tautastērpus un to elementus, kā arī citus tautiskus aksesuārus, uztur dzīvu maķedoniešu folkloru, popularizē tradicionālo kultūru un ēstgatavošanas mākslu. Kā uzsvēra biedrības vadītāja: “Tradīciju Mātes” ir īsti folkloras, tradīciju un kultūras mantojuma sargi.”
Apmeklējot Kruševo, kas ir kalnos augstākā Balkānu valstu pilsēta, mums bija iespēja iepazīties ar uzņēmīgiem un sportiskiem puišiem, kuri ir profesionāli paraglaidinga sportisti, un aktīvi piedāvā šo pakalpojumu izbaudīt citiem interesentiem, veidojot un attīstot ne tikai savu uzņēmējdarbību, bet arī šī sporta veida kustību un kopienu Maķedonijā un pasaulē. Mums pašiem arī bija iespēja šo ekstrēmo sporta veidu pamēģināt tandēmlidojumā ar profesionāļiem, baudot plašo emociju gammu, ko lidojums sniedz.
Kruševo centrā pusdienojām ģimenes kafejnīcā “Skar”, kas tika izveidota jau ļoti sen, vēl 20.gs. vidū, kā pavisam neliela picērija (PIZZERIA SKAR), un veiksmīgi darbojas vēl joprojām, aktīvi biznesā iesaistoties vairākām ģimenes paaudzēm. Kafejnīca ir ne tikai spilgts ģimenes uzņēmuma paraugs, bet arī Maķedonijas gastronomijas kultūras pārstāvis un popularizētājs. Uzņēmuma īpašnieki paaudžu paaudzēs spēj savā ģimenē noturēt uzņēmības garu, mācīt to jaunajām paaudzēm un veiksmīgi darboties, pielāgojoties klientu vēlmēm un vajadzībām, kļūstot par vienu no iecienītākajām ēstuvēm pilsētiņā gan vietējiem pilsētniekiem, gan pilsētas viesiem.
Gan tiekoties ar izglītības iestāžu pārstāvjiem un uzņēmējim, gan aktīvi darbojoties apmācību sesijas darba grupās, meistarklasēs un diskusijās, pierādījās tas, ka galvenais dzinulis, kas ļauj Maķedonijas iedzīvotājiem attīstīt savu uzņēmējdarbību, veidot uzņēmumu, ir cilvēku uzņēmība un neatlaidība. Viņu spēja – apzināties savas prasmes, savas iespējas, novērtēt savas tautas kultūru, savas ģimenes nozīmīgumu. Maķedoniešu kultūra ir ļoti orientēta uz ģimeni. Ģimene ikdienā ir ļoti cieši saistīta, jo parasti visas paaudzes dzīvo kopā vienā mājsaimniecībā. Šī mājsaimniecības struktūra atvieglo finansiālo spiedienu uz visiem ģimenes locekļiem un ļauj vecvecākiem palīdzēt audzināt jaunāko paaudzi. Vairāku paaudžu mājsaimniecības joprojām ir kultūras priekšrocība – tiek uzturēts un attīstīts amatniecības gars, uzņēmības gēns. Mijiedarbojoties vairākām paaudzēm vienas dzimtas, ģimenes saimē, tiek glabātas un nodotas zināšanas, prasmes, no vecākās paaudzes jaunākie pārņem ģimenes uzņēmumus, taču vienmēr augsti vērtējot vecvectēva, vectēva viedo padomu.
Būtiski kavēkļi uzņēmējdarbības attīstībai Maķedonijā ir vietējo iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis (globalā pandēmija, liels īpatsvars lauksaimniecībā nodarbināto u.c.) un mērķtiecīgas valsts politikas – atbalsta mehānisma trūkums uzņēmējdarbības veicināšanai. Protams, pasaulē valdošā pandēmija šos kavēkļus vēl tikai pastiprina. Taču pozitīvi ir vērtējams fakts, ka Maķedonija ir ES pirmspievienošanās valstu sarakstā, un valdības līmenī tiek veiktas virkne nozīmīgu reformu, izmaiņu gan organizatoriskajā struktūrā, gan likumiskā izpratnē. Daudz un dažādu dokumentu izstrāde notiek, saskaņojot tos ar dažādām ES un citu valstu regulām, kas liecina, ka Maķedonijai nākotnē būs iespējama ekonomiskā izaugsme, uzlabojot visas valsts dzīves un sociālās labklājības līmeni.
Atzinīgi vērtējama mācību sesijas procesa organizēšana, sadarbojoties un daloties ar katras projekta dalībvalsts pieredzi un pieeju uzņēmējdarbības veicināšanā. Sesijas gaitā tika iegūta plaša un daudzpusīga informācija, kas noderēs ikdienas darbā, lai izstrādātu gan teorētiskus materiālus, gan praktiskus uzdevumus par uzņēmības gara attīstību un audzināšanu ģimenē, par izglītības nozīmi jauniešiem un pieaugušajiem, lai veiksmīgi piederētu uzņēmēju kopienai.
Galvenie novērojumi un secinājumi apmācību sesijas laikā:
- Valstī vidējā izglitība ir obligāta, apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Izlītības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām cenšas rast risinājumus, lai vidējo izglītību apgūtu pēc iespējas lielāks jauniešu īpatsvars, ieviešot mācību stipendijas, nodrošinot pie vidējās izglītības profesionālajām mācību iestādēm dienesta viesnīcas, organizējot bezmaksas sabiedrisko transportu u.c. atbalsta mehānismus.
- Augsts profesionālās izglītības prestižs valstī – galvenais mērķis – nodrošināt profesijas apguvi maksimāli daudz jauniešiem, tādējādi ļaujot vieglāk iesaistīties darba tirgū; lielākā daļa jauniešu vidējo izglītību apgūst pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs.
- Profesionālās izglītības iestādes īsteno moduļu mācību programmas, kas ļauj elastīgi un maksimāli ātri pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām; seko līdzi nozaru uzņēmumu specifikai un attīstībai.
- Septiņas profesionālās izglītības iestādes valstī, tai skaitā arī SOU “Riste Risteski-Ricko” Prilepā, īsteno 3 gadu DUĀLĀS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS PROJEKTU trīs izglītības profiliem: tehniķis rūpnieciskajai mehatronikai; mašīnu ražošanas tehniķis un elektriķis – elektrodzinējs uz elektrotīkliem (projekts tika izmēģināts, sākot ar 2017./18.m.g.), pamatojoties uz Vācijas piemēru. Šis projekts tika ieplānots kā atbalsts nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, iegūstot profesionālu personālu – vidējās izglītības laikā studenti gatavojas darbam konkrētā uzņēmumā. Valdība turpinās īstenot duālo izglītību vidējā profesionālajā izglītībā, jo uzņēmumi var nodrošināt stipendijas vidusskolēniem, kuriem būs pienākums noteiktā laika posmā pēc izglītības iestādes absolvēšanas strādāt šajos uzņēmumos.
- Profesionālās izglītības iestādes nodrošina pieaugušo izglītību, taču apmācības ir par maksu. Maķedonijā kā pirmspievienošanās ES dalībvalstī 2017.gadā tika izveidota Mūžizglītības stratēģija 2017.-2020.gadam, kuras pamatā Eiropas standarti un finansējums – Eiropas Savienības (ES) Pirmspievienošanās palīdzības instruments. Stratēģijas mērķis – uzlabot mūžizglītību, modernizējot profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības sistēmas. Jautājumi par mūžizglītību ir aktuāli un mūžizglītības problēmu risinājumi tiek iekļauti arī citos izglītības dokumentos, piemēram, Izglītības stratēģijā un rīcības plānā 2018. – 2025. gadam, kur profesionālā izglītība un pieaugušo izglītība ir prioritāra, par svarīgām nosakot šādas jomas: uzlabot pieaugušo kvalifikāciju (zināšanas, prasmes un kompetences), uzlabot pieaugušo izglītības satura un kvalitāti, uzlabot likumdošanu un pieaugušo izglītības organizāciju un vadību.
- Procentuāli liela daļa Maķedonijas iedzīvotāju nodarbināti lauksaimniecībā, taču šīs personas pakļautas lielam nabadzības riskam, ko lielā mērā ietekmē nelabvēlīgie laikapstākļi (karstums, sausums) un samērā primitīvās saimniekošanas metodes. Valstī nav atbalsta mehānismu, lai, slikto laikapstākļu ietekmē neiegūstot ražu, atbalstītu lauksaimniekus, stimulētu saimniecību modernizāciju, paplašināšanos, veicinātu lauksaimnieku izglītošanos.
- Laika gaitā izveidojusies tradīcija, kas tiek attīstīta arī mūsdienās, ir ģimenes uzņēmējdarbība; uzņēmības gara un uzņēmējdarbības pamatprincipu audzināšana ģimenē no paaudzes paaudzē; izveidojusies kultūra – nodot valdījumā ģimenes uzņēmumu jaunāko paaudžu pārstāvjiem, ļaujot aktīvi biznesā iesaistīties arī vecāko paaudžu pārstāvjiem, augsti vērtējot viņu zināšanas un pieredzi.
Paldies mūsu uzņēmējvalsts komandai par lieliski noorganizēto noslēdzošo apmācību sesiju! Paldies par smaidiem, par pozitīvajām emocijām un noderīgo pieredzi! Lai arī nākotnē izdodas veiksmīga sadarbība!
Agnese Matvejeva
Kurzemes plānošanas reģiona
Izglītības jomas reģīonālā koordinatore
