VĀCIJAS BURĀTĀJU INTERESE PAR BALTIJAS JŪRAS REĢIONU PIEAUG

Janvāra nogalē Kurzemes plānošanas reģions un Rīgas plānošanas reģions kopā ar Latvijas un Igaunijas jahtu ostu pārstāvjiem piedalījās lielākajā jahtu un ūdenstūrisma izstādē Vācijā, Diseldorfā “Boot Duseldorf 2018”, kur iepazīstināja apmeklētājus ar burāšanas iespējām un piedāvājumu Latvijas un Igaunijas piekrastē.

Ūdenstūrisma industrija šobrīd aktīvi attīstās. “Boot Duseldorf 2018” šogad piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 1,923 dalībnieki no 68 valstīm prezentēja jahtas, laivas un ūdens sporta aktivitātēm nepieciešamo aprīkojumu un piedāvājumu, pulcējoties vienuviet 220,00 m² lielajā izstādes telpā un uzņemot 247 000 apmeklētājus.

Latvijas jahtu ostu tīkls un tūrisma iespējas piekrastē šajā izstādē tiek prezentētas jau otro gadu. Kurzemes plānošanas reģions novēroja, ka šogad burātāju interese par mūsu piekrasti ir pastiprinājusies. Vācijas burātāji mērķtiecīgi apmeklēja stendu un meklēja informāciju tieši par burāšanas iespējām Latvijas un Igaunijas piekrastē, kas burātāju vidū tiek atpazīts kā Austrumbaltijas krasts. Apmeklētājus interesēja informācija par ostu izvietojumu, piedāvājumu, ieteiktajiem maršrutiem un formalitātēm. Daudzi atzīmēja, ka jau ir ieplānojuši savu apmeklējumu 2018. vai 2019.gada sezonā. Lai arī daļa burātāju atzina, ka mūsu piekraste kā burāšanas galamērķis ir joprojām neatklāts un nezināms, tas izraisa īpašu gaidpilnu interesi.

Latvijas un Igaunijas piekrastes ūdenstūrisma stends izstādē tika izvietots blakus Dienvidu Baltijas jūras piekrastes (Vācija – Polija – Lietuva) stendam, kas ļāva Vācijas ceļotājam plānot pilnu savu ceļojuma maršrutu, turpinot ceļojumu no tā tālāka punkta Lietuvā, Klaipēdā tālāk gar mūsu piekrasti. Stendā savu ostu piedāvājumu prezentēja pārstāvji no Liepājas, Pāvilostas, Ventspils, Jūrmalas ostām un Rīgas jahtu ostas Ķīpsalā, kā stendā piedalījās LiveRiga pārstāvji.

Lai gan Vidusjūras galamērķi, tādi kā Grieķija, Horvātija, piesaista burātājus saules un silto laikapstākļu dēļ, taču Baltijas jūra rada interesi tieši ar savu kultūrvēsturisko piedāvājumu, izcilas garšas piedzīvojumu un cilvēku neskarto dabu. Galvenās grūtības piesaistīt Latvijai atpūtas burātājus nav laikapstākļi, bet gan 120 jūras jūdžu lielais attālums no Gdaņskas līdz Klaipēdai, tāpēc nereti Vācijas burātāji plāno maršrutu uz Latviju caur Gotlandes salu.  Motivēšana un iedrošināšana ir galvenais uzdevums gan Latvijas, gan arī pārējām Baltijas jūras piekrastes ostām. Čartera piedāvājums jeb izīrēt jahtu braucieniem uz vietas varētu būt vēl viens no risinājumiem kā piesaistīt vairāk burātāju, un izstādē teju katrs otrais stenda apmeklētājs jautāja par čartera iespēju, kas diemžēl šobrīd Latvijā netiek nodrošināts un tā ir brīva tirgus niša. Lai gan daži Igaunijas uzņēmumi (piemēram, Spinnaker, Nord Sail Grupp) piedāvā čartera pakalpojumus, tie negarantē jahtu pieejamību Latvijā, un potenciālie burātāji nevar uzsākt savas burāšanas brīvdienas Rīgā, kas ir viegli sasniedzams lidojumu galamērķis.

Jau pavisam drīz Latvija un Igaunija kā kopīgs burāšanas galamērķis tiks popularizēts arī izstādē Helsinkos (9.-18.02.), Stokholmā (2.-11.03.) un Varšavā (8.-11.03.), lai piesaistītu burātājus arī no Skandināvijas un Viduseiropas.

Gan Latvijas, gan Igaunijas jahtu ostas uzsākušas kopīgu INTERREG Igaunijas-Latvijas pārrobežas programmas projektu “ESTLAT Harbours”, lai uzlabotu jahtu ostu pakalpojumus un infrastruktūru, veidojot jaunas piestātnes, ierīkojot servisa telpas, veicot padziļināšanas darbus un labiekārtojot ostas.

Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.