Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursa “Kurzemes kultūras programma 2023” rezultāti!

Festivāls “Bandava” iedibināts 2022. gadā, lai popularizētu Kurzemes kultūrvēsturiskās saknes un Bandavu kā vienu no Latvijas vēsturiskās zemes — Kurzemes — nozīmīgām sastāvdaļām, kas savulaik sniegusi artavu tās identitātes veidošanā.  Arī 2023. gadā festivāla mājvieta būs jauntopošā kultūrvieta “Bandava” (bandava.lv). Proti, otrais brīvdabas saiets notiks Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta “Upīšu” teritorijā, kurā trīs sabiedrisko organizāciju kopdarba rezultātā uzsākts pakāpeniski veidot kuršu sētu un iekopt ap to apkārtni, piemērotu saistītām aktivitātēm un atbilstošu Kurzemes savdabīgās kultūrvēsturiskās vides noskaņai. Šis lauku apvidus ir piederīgs kādreizējai Bandavai, kas ir viena no vēlā dzelzs laikmeta kuršu zemēm.

Festivāls “Bandava”: to iecerēts iedzīvināt par tematisku ikgadēju pasākumu. Tēmas vadmotīvs – kurši un to dzīve vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī turpmākajos gadsimtos. Folkloras, etnoroka, pasaules mūzikas folkmetāla un metālmūzikas žanru grupas, izglītojošas lekcijas, eksperimentālā arheoloģija un izzinošas meistarklases – šādu kultūras porgramma piedāvās festivāls “Bandava”, kas norisināsies no 2023. gada 18. līdz 20. augustam. Festivālā programma ir mērķtiecīgi kombinēta: 1) muzikālā programma, 2) aktivitātes Senajā ciemā jeb topošajā kuršu sētā un 3) stāstījumi (lekcijas) klētī. Pirmā nodrošina auditoriju abām pārējām kultūrprogrammas aktivitātēm. Šogad uzstāsies gan Latvijā pazīstami mūziķi, gan arī jaunākas grupas, kas mūzikas cienītājiem var kļūt par atklājumu, kas papildina muzikālos apvāršņus. Apmeklētājiem būs iespēja pieskarties vēsturei un atklāt kādu jaunu Kurzemes rakstura un tradīciju šķautni, gan pašiem praktiski piedaloties seno arodu meistaru vai eksperimentālās arheoloģijas lietpratēju rīkotajās meistarklasēs, gan vērojot vēstures rekonstrukcijas klubu piedāvātos cīņu paraugdemonstrējumus un turnīru, gan iesaistīties viduslaiku spēlēs un veiklības sacensībās, gan klausīties izglītojošus stāstījumus. Noslēguma noskaņu bagātinās uguns skulptūra. Šogad rīkotāji piesaistīs vēstures rekonstrukcijas klubus no Lietuvas, kas specializējas kuršu dzīves izpētē un atveidē.

Kultūrvieta “Bandava”: ar to iecerēts vairot un padziļināt plašākas sabiedrības interesi par Kurzemes vēsturi, kultūras saknēm, mitoloģiju, kā arī radīt saskarsmes iespēju ar dzīvo vēsturi un piedāvāt iespējas apgūt jaunas iemaņas. Vīzija saistīta ar Dienvidkurzemei raksturīgo vērtību, tradīciju un kultūrvides saglabāšanu. Idejas autoru un īstenotāju mērķis ir izveidot pastāvīgu un ilgtspējīgu dzīvās vēstures un pasākumu norises vietu, radot un uzturot iespējami autentisku kultūrvēsturisko vidi un aktīvās / līdzdalīgās saskarsmes iespējas ar kultūras mantojumu.

Digitālā galerija ART+ ir mobilā lietotne, kas darbojas uz Android un iOS ierīcēm. Mākslas darbi ir izvietoti noteiktās atrašanās vietās; lai apskatītu darbu, ART+ lietotājam ir jādodas uz noteiktu punktu kartē, kur tas var sākt digitālā mākslas darba apskati. ART+ šobrīd ir pieejami jau 35 mākslas darbi dažādās vietās Liepājā. ART+ darbi izstādīti arī Valmierā un Kuldīgā. Tiem, kam nav iespējas vai intereses doties uz mākslas darbu atrašanās vietām, tiek veidota ART+ tiešsaistes platforma, kurā apskatāmi visi ART+ darbi interneta pārlūkā no jebkuras vietas un jebkādā ierīcē (https://artplus.app).

Šī projekta ietvaros tiks radīti vismaz 4 jauni mākslas darbi un darbu sērijas. Tiks veidoti arī atvērti konkursi (open-call), piedāvājot iespēju izstādīt savus mākslas darbus ikvienam interesentam.

Projekta ietvaros tiks organizētas radošās darbnīcas “3D skulptēšana VR”, kurās interesenti varēs papildināt savas digitālās prasmes un, profesionālu mākslinieku vadībā, veidot digitālos mākslas darbus, kas vēlāk būs pieejami publikai ART+ lietotnē. Darbnīcās tapušos darbus publicēšanai sagatavos piesaistītie mākslinieki un ART+ komanda; plānots organizēt vismaz 2 darbnīcas (Liepājā un Kuldīgā (Kuldīgas mākslas festivāla ietvaros)).

Projekta ietvaros plānotas vairākas darbu atklāšanas: jūnijā (Karostas festivāla ietvaros Karostā), septembrī (Kuldīgas mākslas festivāla ietvaros Kuldīgā), novembrī (Jauno mediju mākslas festivāla UPDATE ietvaros Liepājā)

Novadpētnieces Baibas Šuvcānes darbs “Gaist līvu dziesma debesīs” vēsta par lībiešu tradicionālā muzikālā mantojuma izpausmēm 20. gs. 2. pusē. Padomju gados, kad lībiešu kultūra oficiāli vairs netika atzīta, lībiešiem kopēja muzicēšana bija svarīga etniskās identitātes saglabāšanai. 1972. gadā dibinātais lībiešu ansamblis “Līvlist” uzturēja lībiskumu, lībiešu valodu un tradīcijas, kā arī apliecināja šo kultūru sabiedrībai. “Līvlist” aktīvi koncertēja Latvijā, Igaunijā, bieži uzstājās skolās. Vēlāk atjaunotajai Latvijas valstij tas palīdzēja saprast, ka lībiešu kultūra ir Latvijai nozīmīgs mantojums. Aktīva ansambļa dalībniece bija Lielirbes ciemā dzimusī Valda Marija Šuvcāne (1923–2007), kura dokumentēja ansambļa darbību laikā no 1972. līdz 2005. gadam. Tas ir arī stāsts par laikmetu. Ņemot par pamatu V. M. Šuvcānes rakstītos materiālus, kas papildināti ar ansambļa ilggadējā vadītāja Dzintra Kļaviņa (1972–2005) un citu atmiņām un fotogrāfijām, ir izveidots bagātīgi ilustrēts manuskripts “Gaist līvu dziesma debesīs”, kas vēsta par tā laika nozīmīgāko un jaudīgāko lībiešu ansambli, kas palīdzēja saglabāt lībiešu mantojumu arī mūsdienās. Lībieši ir Baltijas jūras somu cilmes Latvijas pamattauta, kurai bijusi liela nozīme latviešu etnoģenēzē. Satversmes preambulā īpaši uzsvērta lībiešu tradīciju loma latviešu identitātes veidošanā. Savukārt, lai popularizētu Latvijas lībiskās saknes un lībiešu mantojumu latviešu valodā, Latvijas kultūrtelpā un ainavā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru izsludināja 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu. Grāmatas “Gaist līvu dziesma debesīs” iznākšana būs viens no svarīgākajiem Lībiešu kultūras mantojuma gada notikumiem. Grāmatas atvēršana plānota 2023. gada decembrī sarīkojumā Ventspilī, kas būs veltīts lībiešu muzikālā mantojuma popularizēšanai, muzikologa Dzintara Kļaviņa atcerei un noslēgs Lībiešu kultūras mantojuma gadu. 2023. gadā savu simtgadi svin biedrība “Līvu savienība”, kuras atjaunošanā 1988. gadā liela nozīme bija tieši ansambļa “Līvlist” darbībai padomju gados. Simtgades jubileja apritētu arī “Līvlist” dalībniecei un lībiešu kultūrmantojuma pētniecei Valdai Marijai Šuvcānei, 95 gadu jubileja apritētu lībiešu muzikālā mantojuma popularizētājam un ansambļa vadītājam Dzintaram Kļaviņam.

“Austras biedrība” īsteno jaunu, Latvijas mēroga dziesminieku festivālu “Trubadūrs”, kas šogad norisināsies no 2023. gada 24. līdz 30. jūlijam Kuldīgas novada Rendas pagasta kultūras namā, estrādē un baznīcā. Šis notikums pulcēs gan latviešu dziesminiekus no visas Latvijas, gan dalībai uzrunāti arī četri ārvalstu dziesminieki no Lietuvas, Zviedrijas un Ukrainas. Festivāla ietvaros notiks vairākas aktivitātes: “Austrasbērnu radošā nedēļā” no 24. līdz 28. jūlijam, festivāla koncertprogramma no 28. līdz 30. jūlijam, un viens no programmas notikumiem, ko īpaši jāatzīmē dziesminieku konkursa “Tīrradnis” finālistu koncerts 29. jūlijā. (Detalizēta programma ar aprakstiem skatāma pielikumos Nr. 3 – 5) Festivāla ideja ir apzināt, popularizēt un iedvesmot latviešu dziesminiekus, attīstīt šo kustību, gan nodrošinot jaunajiem dziesminiekiem vērtīgas meistarklases pieredzējušu mākslinieku vadībā, gan plašākai sabiedrībai vēstīt par dziesminieku tradīciju Latvijā un aicināt apmeklēt divus lielkoncertus, kā arī mazākus autorkoncertus un sadziedāšanās. Īpaša uzmanība tiks vērsta uz Kurzemē dzīvojošajiem dziesminiekiem un arī vietējiem iedzīvotājiem, aicinot piedalīties dažādās festivāla norisēs. Festivāls “Trubadūrs” būs ceļojošs notikums – plānots, ka tas ik pa diviem gadiem mainīs savu norises vietu, atklājot un izceļot gaismā dažādu mazpilsētu kultūrvēsturiskās vērtības, būves, personības un apskates objektus dabā. Latvijā ir daudz brīnišķīgi skaistu mazpilsētu, ciemu, muižu un estrāžu, kas nepelnīti ir atstāti novārtā. Notiks vērtīga mijiedarbība un iedvesmošana starp vietējiem iedzīvotājiem un ceļojošajiem dziesminiekiem – trubadūriem.

Karosta ir pērle Kurzemes rietumos, kontrastiem bagāta un krāšņa kā mozaīka. Godinot Karostas senās tradīcijas, sapludinot tās ar jaunām tendencēm un meklējot to, kas karostnieku sirdīm liek pukstēt straujāk, 2023. gada 19. augustā Lāčplēša dārzā, Karostā jau ceturto gadu tiks svinēti “Lāčplēša dārza svētki”. Šī gada svētku tēma ir “Atspulgi” – atspulgi no galvaspilsētā notiekošajiem Dziesmu un deju svētkiem, atspulgi no citiem laikmetiem un viss tas dārgais, kas spoguļojas karostnieku sirdīs.
“Lāčplēša dārza svētki. Atspulgi” notiks no pulksten 14.00–21.00. Svētkos plānota krāšņa programma uz lielās skatuves (tautas deju ansambļa, folkloras kopas, jaunā popkantrī mākslinieka, talsinieka Edvarda Strazdiņa, par tradīciju kļuvušais NBS orķestra un muzikālās apvienības “Vintāža” koncerts kopā ar solistiem Normundu Rutuli, Rūtu Dūdumu–Ķirsi un Gati Supi), izstādes, sportiskas un radošas darbnīcas, Kurzemes amatnieku un mājražotāju tirdziņš, Liepājas ceļojošā leļļu teātra izrāde “Draudzēsimies!” parka teritorijā, kā arī atsevišķa programma Jauniešu zonā – uz mazās skatuves tiks dota iespēja jaunajiem mūziķiem kāpt uz profesionāli apskaņotas skatuves, ikgadējais Karostas mūzikas skolas audzēkņu koncerts, Fabiasa Nila Īles ritma meistarklase, ar iespēju jauniegūtās prasmes pielietot praksē koncertā kopā ar studentu ansambli “NSR”, kas atskaņos grupas “NSRD” 80.to gadu avangarda mūzikas aranžijas. Jauniešu zonā darbosies Stop-Motion IT animācijas meistarklase, bet pasākuma nagla būs Karostā dzīvojošā mākslinieka Elementton grafiti meistardarbnīca, kur uz īpaši pasākumam izveidotas sienas varēs redzēt, kā top paša Elementton darbi, kā arī izmēģināt savu roku, zīmējot ar krāsu baloniņu. Un tradicionāli tiks pasniegta līdzcilvēku izvirzīto titula “Karostas spēka cilvēks” ieguvēju godināšana. Svētki apmeklētājiem ir bez maksas.

Biedrība “DK Kursa” vēlas veicināt Saldus novada nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un tā popularizēšanu, apzinot un iemācoties, kā arī mācot citiem novada dančus, rotaļas, dziesmas un stāstus. Šī projekta gaitā biedrība “DK Kursa” sadarbībā ar citem Saldus amatiermākslas kolektīviem apkopos, izzinās un apgūs Saldus novadam raksturīgās dejas, rotaļas un dziesmas, izzinās Saldus pilsētas rašanos un tā laika apģērba kultūru. Projekta gaitā Saldus novada iedzīvotājiem un citiem interesentiem būs pieejamas 4 dažādas, bez maksas  pieejamas, meistarklases, kurās varēs:

1. “Skaņu instrumentu gatavošana”
2. “Saldus un apkārtnes vēstures izzināšana”
3. “Muzicēšanas meistarklase ar Agritu Pilenieci un Sarmu Ūpi ”
4. “Ievas Pīgoznes Dr.art lekcija par latviešu apģērbu un meistarklase pilsētas brunču un jostu izgatavošanā”

Lai iepazīstinātu plašāku publiku ar apkopoto kultūrvēsturisko materiālu, projekta laikā taps programma “Saldus stāsts”, kas savedīs kopā tautas deju kolektīvus “DK Kursa” un TDA Kursa, folkloras kopu “Medainis”, kapelu “Strops”, kā arī pašu dejotāju bērnus. Programma vēstīs par dzīvi Saldū 19.gs otrajā pusē, kur dziesmas, rotaļas un stāsti savīsies vienā vienotā priekšnesumā.

Atzīmējot Sātu luterāņu baznīcas 245.gadadienu, vēlamies organizēt īpašu koncertprogrammu “Dziedājumi un Arvo Perts. LAIKS. TU. LŪGŠANA”, kuru veidojusi jaunā un suģestējošā māksliniece Aleksandra Špicberga kopā ar situminstrumentālistiem Miku Bāliņu un Elviju Endeli, vīru vokālo grupu un gaismu mākslinieku Ivaru Vāceru. Koncerta norise iecerēta 25.augusta vēlā vakara stundā.
Ieeja apmeklētājiem bez maksas.
Tā kā koncerts plānots vasarā, tad pie atbilstošas publicitātes kampaņas, tam ir potenciāls piesaistīt arī apmeklētājus no Rīgas un apkārtējiem novadiem/pilsētām, tā veicinot kultūras tūrismu mūsu novadā.
Koncertprogrammā “LAIKS. TU. LŪGŠANA” skanēs dažādu gadsimtu baznīcas dziedājumi un lūgšanas latīņu, grieķu, aramiešu, baznīcslāvu, latviešu valodās un igauņu komponista Arvo Perta instrumentālas skaņu gleznas. Dabisks balss skanējums satiks sitamo instrumentu pasāžas un ievibrēs klausītāju sirdis kopīgā lūgšanā. Emocionālajā gara pārdzīvojumā klausītāju vadīs gaismu spēles noskaņas, ļaujot klātbūtnē izdzīvot Gaismas uzvaras stāstu. Daļa koncertprogrammā iekļauto skaņdarbu klausītājam būs jaunatklājums un Latvijā skanēs, iespējams, pirmo reiz, tostarp – lūgšana “Mūsu Tēvs debesīs” aramiešu – Jēzus valodā. Koncertā skanēs gan austrumu, gan rietumu rita Baznīcas dziedājumi. Koncerta programma, kā arī tās plašāks apraksts un informācija par māksliniekiem pievienota pielikumā.

Atzīmējot Sātu luterāņu baznīcas 245.gadadienu, vēlamies organizēt īpašu koncertprogrammu “Dziedājumi un Arvo Perts. LAIKS. TU. LŪGŠANA”, kuru veidojusi jaunā un suģestējošā māksliniece Aleksandra Špicberga kopā ar situminstrumentālistiem Miku Bāliņu un Elviju Endeli, vīru vokālo grupu un gaismu mākslinieku Ivaru Vāceru. Koncerta norise iecerēta 25.augusta vēlā vakara stundā.
Ieeja apmeklētājiem bez maksas.
Tā kā koncerts plānots vasarā, tad pie atbilstošas publicitātes kampaņas, tam ir potenciāls piesaistīt arī apmeklētājus no Rīgas un apkārtējiem novadiem/pilsētām, tā veicinot kultūras tūrismu mūsu novadā.
Koncertprogrammā “LAIKS. TU. LŪGŠANA” skanēs dažādu gadsimtu baznīcas dziedājumi un lūgšanas latīņu, grieķu, aramiešu, baznīcslāvu, latviešu valodās un igauņu komponista Arvo Perta instrumentālas skaņu gleznas. Dabisks balss skanējums satiks sitamo instrumentu pasāžas un ievibrēs klausītāju sirdis kopīgā lūgšanā. Emocionālajā gara pārdzīvojumā klausītāju vadīs gaismu spēles noskaņas, ļaujot klātbūtnē izdzīvot Gaismas uzvaras stāstu. Daļa koncertprogrammā iekļauto skaņdarbu klausītājam būs jaunatklājums un Latvijā skanēs, iespējams, pirmo reiz, tostarp – lūgšana “Mūsu Tēvs debesīs” aramiešu – Jēzus valodā. Koncertā skanēs gan austrumu, gan rietumu rita Baznīcas dziedājumi. Koncerta programma, kā arī tās plašāks apraksts un informācija par māksliniekiem pievienota pielikumā.

“Kuldīgas novada rezidence radošajiem autoriem” ir projekts, kas ir daļa no Kuldīgas Mākslinieku rezidences aktivitātēm, topot ciešā sadarbībā ar Kuldīgas pašvaldību. Tās mērķis ir atbalstīt jaunrades procesu, vietējās, Kuldīgas novada kultūrvides un vēstures izpēti, kā arī veicināt profesionālas mākslas un kultūras notikumu klātbūtni ne tikai Kuldīgas novadā, bet arī visā Kurzemē. “Kuldīgas novada rezidence radošajiem autoriem” tika veiksmīgi aizsākta 2021. gada ietvaros un pa šo laiku jau ir notikušas divas rezidences, kopumā uzņemot 10 autorus dažādos Kuldīgas novada pagastos.

 Radošie autori uzturās rezidencēs un rada idejas darbiem, kas balstīti gūtajā pieredzē un pagasta kultūrvidē.

Plānots pēc rezidences autori atstās daļu paveiktā rezidences ietvaros (piemēram, dzejoslis, glezna, skice, izglītojoša programma u.c.)

Projekta mērķis ir ne tikai veicināt un atbalstīt radošo procesu un izpēti, bet arī veidot savstarpēju pieredžu un informācijas apmaiņu starp autoru un Kuldīgas novada pagastu kultūrvidi, tur mītošajiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot plašāku izpratni par vietējo kultūru un tās vērtībām.

2023. gada 28., 29. jūlijā KNVOC rīko Demokrātijas festivālu, kura ietvaros paredzēts īstenot īpašu programmu arī bērniem un jauniešiem.

Demokrātijas festivāls Kuldīgā līdz šim noticis jau 2 gadus un tā mērķis ir stiprināt demokrātiskās vērtības un attīstīt prasmes, kas nepieciešamas pilnvērtīgai dzīvei demokrātijā. Festivāls ir paštaisīti svētki par godu demokrātijai – tā aktivitāšu rīkošanā var iesaistīties jebkurš interesents un būtisks ir ne tikai pats rezultāts (festivāls), bet arī process, kādā līdz tam nonāk, jo tādējādi tiek veicināta iedzīvotāju līdzdalība, sadarbība, savstarpējas uzticēšanās kultūra.

Šī gada festivālā piedāvājam bērniem un jauniešiem piemērotu saturu, liekot uzsvaru uz kultūras daudzveidību, akcentējot tādas demokrātijā nozīmīgas vērtības kā iecietība, vienlīdzība, cieņa, kas palīdz nodrošināt mieru. Programmā paredzētas aktivitātes, kas ļaus interaktīvā veidā iepazīt kultūras daudzveidību, aptverot gan dažādību tradicionālajā kultūrā (ne tikai latviešu, bet arī Kurzemē dzīvojošo mazākumtautību kultūru), gan arī mūsdienīgo un laikmetīgo kultūru. Tas tiks īstenots, radot skaisti noformētu, bērniem piemērotu teritoriju festivālā, kurā būs iespējams darboties gan patstāvīgi, gan arī piedalīties dažādās darbnīcās, kuras vadīs profesionāli mākslinieki, tradicionālās kultūras biedrību pārstāvji, kā arī citās kultūras jomās darbojošies cilvēki.

Aktivitātes notiks 2023. gada 29. jūlijā Kuldīgā pilsētas dārzā sākot no plkst. 12.00 līdz plkst. 21.00

Projekta mērķis ir sniegt sabiedrībai iespēju piedzīvot kultūru un mākslu netradicionālā formātā, organizējot četru dažādu jomu Kurzemes reģiona mākslinieku izstādes Linmeijera pasaules mazākajā izstāžu zālē Aizputē.

Pasaules mazākā izstāžu zāle ir 10x10x10 cm caurspīdīgs kubs, kurā ikvienam ir iespēja aplūkot izstādītos mākslas darbus, ieskatoties Linmeijera traktiera durvju atslēgas caurumā Pasta ielā 6, Aizputē. Izstāžu zāles idejas un koncepcijas autors ir arhitekts Ivars Šmits. Izstāžu zāle tika izveidota ar Kurzemes kultūras programmas atbalstu 2022.gada rudenī un tās darbību nodrošina biedrība “Linmeijers”.

Projekta mērķauditorija ir aptuveni 10 000 cilvēku – Aizputes pilsētas iedzīvotāji, kā arī viesi no citām pilsētām. Nozīmīgi, ka pasaules mazākā izstāžu zāle atrodas ielā, kas ir daļa no autoceļa Liepāja-Kuldīga (P112), sniedzot iespēju piesaistīt caurbraucējus mākslas darbu apskatei.

Projekta īstenošana veicinās inovatīvu kultūras produktu attīstību, kā arī Kurzemes un Aizputes atpzīstamību kā kultūras un mākslas notikumu galamērķi

Šogad 22. februārī apritēja 130 gadu, kopš dzimis lībiešu mākslinieks, dzejnieks, teicējs un sabiedriskais darbinieks Jānis Belte. Viņš dzimis 1893. gadā Lūžņā, kur aizvadījis lielu daļu mūža, Pirmā pasaules kara laikā dienējis cariskās Krievijas armijā, dzīvojis arī Rīgā, Ventspilī un Mazirbē, bet dzīves pēdējo desmitgadi vadījis Liepājā, kur arī miris 1946. gadā.

Jānis Belte ir viena no nozīmīgākajām personībām lībiešu kultūras vēsturē divdesmitā gadsimta pirmajā pusē. Viņš ir pirmais zināmais lībiešu mākslinieks, kura gleznas starpkaru periodā bija redzamas daudzās piekrastes ciemu mājās. Viņa dzejoļi, kurus viņš parakstīja ar pseidonīmu Valkts (zibens), publicēti lībiešu lasāmgrāmatās un preses izdevumos, arī dzejas antoloģijā “Es viltīgāks par tevi, menca”. Belte bijis aizrautīgs stāstnieks un pēc igauņu folklorista Oskara Loritsa lūguma darinājis vairākus simtus lībiešu sadzīves priekšmetu zīmējumu, tos papildinot ar tekstu.

Šogad, kad atzīmējam Līvu savienības simtgadi, nedrīkstam aizmirst Jāņa Beltes ieguldījumu šīs sabiedriskās organizācijas tapšanā un lībiešu pašapziņas uzturēšanā vispār. Viņš iesaistījās lībiešu pagasta izveides aktivitātēs, jau 1923. gada janvārī Lūžņā gribēja dibināt lībiešu biedrību, no kuras aizmetņiem 1924. gada pavasarī izveidoja Līvu savienības Lūžņas nodaļu, kuras vadītājs bija Belte. Viņš iesaistījās arī Lūžņas kora organizēšanā, un jau 1927. gadā pats projektēja lībiešu namu, kam mājvieta būtu Lūžņā; atzīmējot Jāņa Beltes 130. dzimšanas dienu un viņa ieguldījumu lībiešu kultūrā un sabiedriskās dzīves rosināšanā, Lībiešu kultūras centrs un Līvu savienība šovasar iecerējuši Mazirbes lībiešu tautas nama apmeklētājus iepazīstināt ar Jāņa Beltes gleznu izstādi.

“Es Aizputi redzu kā lielu spēļu laukumu ar milzīgu potenciālu, kur
radoši izpausties, veidot un dzīvot. Tas spēks var rasties tikai tā,
ka mēs katrs darām to, kas mums tiešām patīk.” 

Jānis Kreicburgs, būvinženieris, Lēvenheina nama īpašnieks

Projekta “Vieta-Latvija” video par Aizputi: https://youtu.be/akFYnokNLcQ

Projekta mērķis ir popularizēt un dokumentēt Aizputes vecpilsētas atdzimšanas procesu, izveidojot sešus “Graustu miljonāru” video stāstus.

Šobrīd notiek unikāls Aizputes vecpilsētas atdzimšanas process. Atšķirībā no citu Latvijas vecpilsētu atjaunošanas un attīstības, kuru priekšgalā ir pašvaldības iniciatīvas vai finansiāli spējīgi privātie investori un īpašumu attīstītāji, Aizputes atdzimšana notiek pateicoties individuāliem entuziastiem – privātīpašniekiem, kuri pēdējo gadu laikā iegādājušies Aizputes vecpilsētas pamestās un degredētās ēkas. Neformāli šī privātīpašnieku grupa sevi dēvē par “Graustu miljonāriem”.

Projektā tiks izveidoti seši video stāsti – aptuveni 5 minūšu garas īsfilmas par katru ēku, tās kultūrvēsturiskajām vērtībām, jaunajiem īpašniekiem, atjaunošanas procesu un nākotnes iecerēm, popularizējot Aizputes vēsturiskā centra atdzimšanu.

Video stāsti būs nozīmīgs Aizputes vecpilsētas atdzimšanas dokumentēšanas process, lai sniegtu iespēju pēc laika atskatīties un saglabātu liecības nākamajām paaudzēm. Katrs video atspoguļos cilvēkus, kuri ar entuziasmu veic namu atjaunošanu, radot iespēju arī citu vēsturisko namu īpašniekiem visā Latvijā iedvesmoties un gūt motivāciju aktīvai rīcībai.

Muzikālā īpašvietas izrāde “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne, komponists Jēkabs Nīmanis) būs unikāla dokumentāla līdzdalības izrāde, kas piedāvās skatītājam neparastus skatupunktus uz kultūras un dabas robežām, kurās cīnās kultivētais un dabiskais, cilvēka kārtība un dabas savvaļa. Izrādes ietvaros profesionāli mākslinieki sadarbojas ar jauniem cilvēkiem, kas dzied koros. Arī skatītāji, ieklausoties un sadzirdot stāstus par putniem un cilvēkiem, veidos izrādes kopējo skanējumu.

Lai izrādes veidošanā iesaistītu vietējo kopienu, izrādē Liepājā, kas plānota Liepājas Mākslas foruma ietvaros 1. oktobrī, plānots iesaistīt arī jaukto kori “Laiks” (diriģente Ilze Balode). Šī projekta mērķis ir radīt unikālu laikmetīgās kultūras pieredzi, veidojot sinerģiju starp norises vietu, profesionāliem māksliniekiem un amatierdziedātājiem no Rīgas un Liepājas.

Izrādes režisore Krista Burāne par izrādi saka: “Es gribu dot iespēju jauniem cilvēkiem, kurus aizrauj kordziedāšana, apzināties to, ka viņu balsīm ir spēks ne tikai uz skatuves kopkorī. Ja viņi apzinās ekoloģisko situāciju, kurā esam, viņu balsis var aizstāvēt putnu balsis. Iesaistot vietējo kori, piedāvājot viņiem piedalīties radošā procesā, savā ziņā tiks stiprināta tās tautas daļas pašapziņa, kuru ir nomākusi centralizācija un nelīdztiesīga attieksme. Es ceru, ka ar šo izrādi balss tiks iedota arī Latvijas putniem, kuru bojāeju mēs nemanām, jo esam aizmirsuši putnu un zvēru valodu, vairs to nedzirdam. Man ir svarīgi, lai izrādes laikā skatītājs ierauga putnā sev līdzvērtīgu dzīvību un pamēģina dziedāt kopā. Un, visbeidzot, man ir svarīgi uzdot jautājumu par to, kur un kā ir radusies kordziedāšanas tradīcija, kura kļuvusi par latviešu nācijas identitāti un, kā tā ir ietekmējusi latviešu attiecības ar dabu.”

 2023. gada 20. un 21. oktobrī Dienvidkurzemes novada pilsētā Durbē jau divpadsmito reizi notiks mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivals “Zemlika”. Jau ar pirmo festivālu ir izvēlēts veiksmīgs un gadu gaitā sevi attaisnojis norises formāts. Proti, divu dienu laikā durbeniekiem, novada iedzīvotājiem un viesiem no tālienes tiek piedāvāta piesātināta gan maksas, gan bezmaksas kultūras notikumu programma. Pirmo veido 17 koncerti un muzikāli priekšnesumi trīs galvenajās norises vietās (Durbes kultūras namā, Durbes luterāņu baznīcā un A. Kronvalda vēsturiskajā skolas ēkā), bet otro – bezmaksas – tradicionāli veidojusi izmeklēta un īpaši veidota notikumu izlase: kino seansi, vizuālās mākslas izstādes un performances, teātra viesizrādes, kā arī nodarbības bērniem, diskusijas un lekcijas pieaugušajiem.

2023. gadā festivāla “Zemlika” bezmaksas kultūras programmu veidos:

– Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) radošās direktores Sonoras Brokas atlasītu filmu seansi;

– Dirty Deal Teatro viesizrāde “Mammu!”;

– žurnāla “Rīgas Laiks” veidotāju vadīta atvērta diskusija par tēmu “Kā sēnes rada mūsu pasaules, maina mūsu domas un veido mūsu nākotni”;

– laikmetīgās mākslas izstāde sadarbībā ar “VV Foundation”;

– 2023. gada festivālam īpaši veidoto un tā vizuālajā identitātē izmantoto gleznotājas Daigas Krūzes darbu izstāde.

Festivāla “Zemlika” piedāvājumu kopš pirmā gada raksturo:

– pārdomāta dalībnieku atlase un programmas piedāvājums;

– “pirmreizīgums/ pārsteigums” – pirmās un daudzu negaidītās tikšanās starp māksliniekiem, auditoriju, kā arī iepazīstoties savstarpēji un dibinot gan profesionālas, gan pastāvīgas personīgās pazīšanās;

– profesionāli, starptautiski un lokāli atzīti dažādu mākslas žanru pārstāvji.

Ventspils novada sakrālās mūzikas festivāla pirmsākumi meklējami 2005. gadā, kad noslēdzās Ugāles baznīcas 1701. gadā būvēto ērģeļu restaurācija. Nekavējoties instruments nokļuva ērģelnieku un ērģeļbūvētāju uzmanības centrā un tika atzītas par vienu no nozīmīgākajām tā perioda ērģelēm. Saprotams, ka regulāri tika rīkoti arī koncerti. Pamazām koncertu ģeografijā pievienojās arī Zlēkas, Pope. Šie instrumenti raksturo laikmetu, kuŗā tie tapuši, līdz ar to ērģelniekiem rūpīgi jāizvēlas repertuārs, lai skaņdarbi izskan pārliecinoši un spilgti. Varētu domāt, ka tas nozīmē ierobežotu repertuāru, bet patiesībā aina ir gluži pretēja – autentiskie instrumenti atklāj skaņdarbu nianses, kuŗas nav sadzirdamas koncertzālēs, sniedz ērģelniekiem jaunu pieredzi. Šajā traģiskiem notikumiem piepildītajā gadā Ventspils novada ērģeles ieskandinās mūziķi no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas.

Šī projekta ietvaros biedrība “UniPrizma” sadarbībā ar kinokritiķi Anitu Uzulnieci un teātra zinātnieci Margaritu Ziedu 2023. gada septembrī Liepājā organizēs izstādi “Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani”, veltītu kino un teātra zinātnieces Valentīnas Freimanes piemiņai, kura no 1950. gada līdz 1963. gadam dzīvoja un strādāja Liepājā un tieši Liepājas periodā lika pamatus savai vēlāk ļoti plašajai darbībai, kas pēc neatkarības atjaunošanas viņu padarīja atpazīstamu arī starptautiskā mērogā. Pilnvērtīgai un vispusīgai izstādes sagatavošanai vēl tiks veikts arī papildus izpētes darbs Liepājā, kurā iesaistīsies arī projekta vadītāja, kultūrvēstures pētniece Kristīne Jākabsone un teātra zinātniece Vēsma Lēvalde. Izstāde ir vērsta uz Liepājas kultūras un mākslas vērtību apzināšanu, dokumentēšanu, izpēti un popularizēšanu. Līdz šim pārāk maz ir vērsta uzmanība uz Valentīnas Freimanes izveidoto filmu; izrāžu un kultūras raidījumu ierakstu kolekciju, kas ir nopietns un bagātīgs kultūrizglītības materiāls studentiem; skolēniem; vēsturniekiem un ikvienam kultūras interesentam. Viena no kultūras nozares horizontālajām prioritātēm ir ilgtspējīga attīstība. Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir norādījis, ka ilgtspējīgai kultūras mantojuma attīstībai Latvijā svarīga ir pētniecība, kā arī kultūras mantojuma popularizēšana. Tādējādi izstādes organizēšana atbilst nozares horizontālajām prioritātēm. Projektam tiks nodrošināta nepieciešamā publicitāte un visos publicitātes materiālos tiks ievietots finansētāja logo. Uzsākot projektu, izstādes norises vietā- Liepājas Latviešu biedrības namā tiks organizēta prese konference. Arī projekta gaitā vairākkārt tiks sniegta detalizēta informācija plašsaziņas līdzekļiem.

Vienīgi Kuldīgas novadā bija saglabājušies 7 brīvciemi ar pilnīgi unikālām precību tradīcijām, rotu valkāšanu, zemes iedalījumu un daudzām citām norisēm, kuras tiek izzinātas un popularizētas, lai veicinātu to saglabāšanu. Projekts sastāv no 3 atsevišķiem pasākumiem:

1) lekcija, radošā darbnīca visas dienas garumā “Māksliniecisko elementu nozīmīgums kuršu brīvciemu vēsturē”; 2) seminārs “Ķoniņi- Latvijas vēsturisko zemju sastāvdaļa”; 3) seminārs, radošā darbnīca “Tautastērps kuršu ķoniņu ikdienā un svētkos”. Šie trīs pasākumi nodrošina daudzveidīgu  kultūru, kas rosinās apmeklētājus ieskatīties plašajā kuršu ķoniņu atstātajā kultūras mantojumā un ieraudzīt jomas, kas saglabājušās līdz mūsdienām.

Kuršu ķoniņi nav tikai vēsture, tā ir sabiedrības daļa, kas iekļāvusies Latvijas sabiedrībā un arī šodien veido savu pienesumu kultūrā un citās nozarēs. Bieži pasākumos dalību ņem kuršu ķoniņu pēcteči, kas dod savu pienesumu izzināšanas procesā, dalās ar savu dzimtu stāstiem, kas veido šo izzināšanas procesu bagātāku.

Tautas svētki „Vērtums” dzelzceļa stacijā „Airīte” Saldus novada Zirņu pagastā.

Saldus novadā atdzimst pievilcīga kultūrvieta – dzelzceļa stacija Airīte. Vilcieni te vairs nepiestāj, bet vieta ieguvusi citu lomu.  Tās saimnieks Pēteris Stumburs rūpējas par stacijas ēkas uzturēšanu un atjaunošanu, un aicina kultūras nozares aktīvos ļaudis piepildīt stacijas parku ar nemateriālām vērtībām – dzeju, dziesmām, mūziku, deju, teātri, tautas kultūras mantojumu.

Saldus novadā nepietiekami tiek daudzinātas latviskās kultūras vērtības – folklora, tautas mūzika, amatniecība, stāstniecība. Folkloras kopu dalībnieki, ciemojoties viens pie otra, satiekas nelielos lokālos sarīkojumos, savas sagatavotās programmas, tērpus, tradīcijas un citas prasmes rāda nelielai ļaužu grupai.

Zirņu pagastā nav kultūras nama, nav vietas, kur pulcēties lielākam ļaužu pulkam, tāpēc tāda vēsturiska, industriālā mantojuma atdzimšanas vieta un tās teritorija ar senajiem koku stādījumiem ir piemērota āra pasākumam ar priekšnesumiem uz skatuves, amatnieku un mājražotāju tirdziņiem, mākslas izstādēm un līdzīgām kultūras norisēm.

Dzelzceļa stacijā Airīte piedāvājam Saldus novada folkloras kopām un kapelām satikties svētku sarīkojumā kopā gan ar tuvajiem Kurzemes kaimiņiem, gan Dienvidkurzemes un Suitu savdabīgo kultūrtelpu kopējiem, gan citu vēsturisko zemju tautas vērtes kopām no Vidzemes lībiešiem, Zemgales, Latgales. Kurzemē gājušas mazumā bērnu un jauniešu folkloras kopas, tāpēc īpaša sadaļa sarīkojumā veltīta jauniešiem, kuri izauguši ar folkloru un turpina muzicēt un dziedāt, un pilnveidoties mantojuma apguvē.

Sarīkojuma tematiku vidē akcentēt aicināti amatnieki. TLMS Saldus meistaru darinātie deķi, villaines, košie lakati un spožie linu galdauti būs gan autoru dižošanās, gan iedvesmas avots apmeklētājiem. Klūgu pinumi, adījumi, izšuvumi, tējas zāles, pirts lietas – saglabātās zināšanas un prasmes ir vērtības, kuru kopēji aicināti dalīties ar apmeklētājiem, rādot savas prasmes un greznojot pasākuma vietu.

Vērtums jeb zināšanas, pieredze, iemaņas, prasmes, novērtējums, pašcieņa, atzinība, pašapziņa, lepnums, mantojums tiks rādīts un spodrināts pašiem sev un citiem par prieku.

Atpūtas pasākums ma-DARA ir viens no pasākumiem, kura realizācija ir svarīgs puzles gabaliņš Ziemupes ciema pastāvēšanā un attīstībā, nozīmīgs devums visam DienvidKurzemes novadam, sniedz ieskatu visas Latvijas kultūras krāšņumā un iespējās, kā arī citu valstu kultūras niansēs. Pasākums  rada satikšanās un sadarbības platformu augtsa līmeņa māksliniekiem ar tiem, kas savas jaunrades sākumā, nekonkurējot, bet iepazīstot.  Pasākuma ma-DARA kultūras piedāvājums veido  emocionālo rezonansi, šī māksla ir  iekļaujoša, saprotama, domāt rosinoša un idejas ģenerējoša. Sadarbība, sinerģija, lauku vides un tautas mākslas koprade, retrospektīvā atmiņa kā pamats mūsdienu radošajiem procesiem, inovācijas – tāds ir pasākums ma-DARA. Savukārt, izrāde „Dullais” ir košs papildinājums, un apstāklis, ka izrāde notiks dabā, jūras pašā krastā, sniegs skatītājam to nojaušamo autentisko vidi, kurā kādreiz dzīvoja mūsu senči pirms vairākiem simtiem gadu, kad vēlēšanās doties prom, lai iegūtu izglītību un labākus dzīves apastākļus, bija nosaucama vienā vārdā – dullais.

Projektu ”Kopīgo un atšķirīgo meklējot: Dienvidkurzemes novada kultūrvēsturiskais mantojums- otēti sadzīves priekšmeti” realizēs Dienvidkurzemes novada pašvaldības iestāde- Aizputes novadpētniecības muzejs.

Projekta realizācijas laiks: 01.06.-01.11.2023. Projekta aktivitātes būs Dienvidkurzemes novada Kultūras mantojuma mēneša pasākumu programmas sastāvdaļa un tās plānotas 2023. gada septembra/ oktobra mēnešos Aizputes novadpētniecības muzejā Skolas ielā 1, savukārt projekta ietvaros izveidotā ceļojošā izstāde “Mūsu senču izzīmētie sapņi” būs apskatāma visos Dienvidkurzemes novada pagastos un pilsētās visa 2024. gada garumā.

Projekta ilgtermiņa mērķis ir veicināt dažādu paaudžu Dienvidkurzemes novada un tā tuvākās apkārtnes iedzīvotāju iesaistīšanos unikālā un savdabīgā Dienvidkurzemes kultūras mantojuma un tradicionālo zināšanu un prasmju izzināšanas, dokumentēšanas, praktizēšanas, saglabāšanas, pārmantošanas un attīstības procesā, atraisot viņos asociatīvo un simbolisko domāšanu paliekošu kultūras vērtību radīšanai savā ikdienā.

Projekta ietvaros tiek plānotas sekojošas aktivitātes:
1) Ceļojošas izstādes “Mūsu senču izzīmētie sapņi” izveide par Dienvidkurzemes novada kultūrvēsturisko mantojumu – senajā otēšanas tehnikā apgleznotiem sadzīves priekšmetiem (pūra lādēm, tīnēm, skapjiem, durvīm, krēsliem u.c), kas glabājas novada 6 akreditēto muzeju krājumos un 12 Senlietu krātuvēs, kā arī privātīpašumā esošiem, kurus apzinās, dokumentēs un pētīs projekta aktivitāšu realizācijas gaitā. Izstāde 2024. gadā apceļos visus pagastus un pilsētas Dienvidkurzemes novadā;
2) Lekcija “Dienvidkurzemes novada 18.gs beigu – 20.gs sākuma apgleznoto sadzīves priekšmetu antīkās piktogrammas un zīmējumu motīvi” (lektore-Dr. art. Inese Sirica) par otēšanas (tautas mākslas) rašanās pirmsākumiem Kurzemē, tās veicējiem, ornamentu veidiem, tipoloģiju un to simbolisko nozīmi;
3) Divas otēšanas praktiskās meistardarbnīcas prasmju un iemaņu attīstīšanai: “Etnogrāfiskās otēšanas meistardarbnīca” restauratores Lauras Matildes Ikertes vadībā, kuras dalībniekiem būs iespēja iepazīt, izprast etnogrāfiskās otēšanas pamatprincipus un pašiem praktiski pamēģināt Dienvidkurzemē biežāk sastopamo un lietoto ornamentu otēšanu un mākslinieciskās jaunrades otēšanas meistardarbnīca ”Uzdāvini priekšmetam otro elpu!” Ingas Ādmines – Stūris vadībā, kuras dalībnieki gūs ierosmi un nepieciešamās prasmes, piešķirt otro elpu savas mājvietas interjera priekšmetiem, tos otējot.

Kopš 2021. gada biedrības – “Starpnozaru mākslas grupa Serde”,  “Alternatīvās kultūras centrs Krauklis” un vēstures rekonstrukcijas biedrība “Exercitus Rigensis” iedibinājuši un pakāpeniski turpina veidot kultūrvietu “Bandava” (bandava.lv) jeb kuršu sētu, kas atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta “Upīšos”.

Pamatmērķis ir izveidot pastāvīgu un ilgtspējīgu dzīvās vēstures, eksperimentālās arheoloģijas un kultūras pasākumu norises vietu Kurzemē.

Mūsu nostādne – iespējami autentiska vide un apmeklētāju aktīvas / līdzdalīgas saskarsmes iespējas ar tradicionālo kultūru, senajiem amatiem, un vēsturi.

Podniecības krāsns būvniecība atbilst “Bandavas” vīzijai darboties tradicionālās kultūras saglabāšanas laukā un arī kā dzīvās vēstures un tradicionālās kultūras pasākumu norises vietai. Šādas krāsns neesamība liedz “Bandavā” rīkot senās keramikas meistarklases, jo dalībniekiem nav iespējas apdedzināt izgatavotos traukus to izgatavošanas vietā, bet ir jāmeklē iespēja to izdarīt citur.

Līdzšinējā pieredze seno amatu meistarklašu organizēšanā rāda, ka podniecības nodarbības ir plaši apmeklētas, tomēr trūkst vietu, kur ar to var nodarboties autentiskā vidē ar tradicionālām metodēm.

Būvniecību vadīs pieredzējuši meistari – Mg. hist., Mg. art. Baiba Dumpe (podniecības krāsnis – akadēmiskās pētniecības interešu lokā) un podniecības meistars, tradīcijas lietpratējs Einārs Dumpis. Būvniecība ir paredzēta kā atklāta bezmaksas meistarklase, kurā tiks aicināti piedalīties jebkuri interesenti. Process tiks dokumentēts un būs publiski pieejams iesaistīto organizāciju sociālajos mēdijos. To iecerēts veikt atbilstoši Latvijā arheoloģiski pētīto 12.-13. gs. krāšņu materiāliem. Tādējādi, pirmkārt, varēs praksē pārbaudīt teorētiski iegūtos secinājumus un izmēģināt darbībā šāda tipa krāsns konstruktīvo risinājumu. Otrkārt, izveidot pilna cikla podniecības nodarbību vietu, kur jau šovasar interesentiem būs iespēja apmeklēt podniecības meistarklases.

J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs (turpmāk – muzejs) ir vienīgais akreditētājs muzejs Latvijā, kurš pēta un uztur ciešu kontaktu ar izcilā latviešu gleznotāja, viena no latviešu glezniecības pamatu licēja, Jaņa Rozentāla dzimtas piederīgajiem.

Realizējot projektu “Modernas Rozentāla dzimtas koka interaktīvās aplikācijas izveidošana un 

tehnoloģisko risinājumu atjaunošana J.Rozentāla biogrāfijas un daiļrades vēsturiskajās ekspozīcijās”, sabiedrībai tiks radīta pieejamība kvalitatīvai un  aktuālai informācijai par Jaņa Rozentāla dzimtas piederīgajiem, mākslinieka gleznošanas vietām Saldus apkārtnē un Kurzemē, kā arī nomainīts tehnoloģiskais ekspozīcijas aprīkojums, kas savu laiku nokalpojis.

Apmeklētāji varēs izsekot Rozentāla dzimtas attīstībai līdz piektajai paaudzei, interaktīvajā kartē un informācijas panelī uzzināt plašāk par Jaņa Rozentāla gleznošanas vietām Saldus apkārtnē un Kurzemē.

Projekta realizācijas laikā:

– tiks slēgts līgums par Rozentāla dzimtas koka interaktīvās aplikācijas izveidi;

– noritēs aktīva komunikācija ar Rozentāla dzimtai piederīgajiem, lai aktualizētu  informāciju par viņiem;

– demontēta un atjaunota daļa ekspozīcijas “Rozentāla gleznošanas vietas tuvākā un tālākā Saldus apkārtnē”, lai izņemtu nederīgo 42” LCD televizora paneli  un  vietā ieliktu  jauno paneli.

Piedāvājot kvalitatīvus apskates objektus un aktuālu informāciju, pieaugs ar muzeja piedāvātajiem pakalpojumiem apmierināto apmeklētāju skaits , kuri  vēlēsies padziļināti iepazīt izcilā mākslinieka daiļradi ārpus Rīgas, apceļojot  Kurzemes reģionu.

Adatu fabrika tika veidota ar mērķi nodrošināt studiju vietu Latvijas Mākslas akadēmijas īstenotajai, starptautiskajai maģistra līmeņa studiju programmai “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” (SDSI), kas ir vienīgā pakalpojumu dizaina nozares studiju programma, kura ieguvusi prestižo Erasmus Mundus titulu – pērn SDSI tika iekļauta Eiropas labāko 30 studiju programmu statusā. Adatu fabrikā darbojas arī kokapstrādes darbnīca, kura iekārtota ar INTERREG Latvijas-Lietuvas pārrobežu programmas atbalstu.

Tā kā šāda atvērta tipa kokapstrādes darbnīca Latvijā ir jaunums, Kuldīgas novada pašvaldība meklē labākos risinājumus, kā definēt pakalpojumu grozu, kādām mērķa grupām un kādā veidā piedāvāt.

Meklējot labāko risinājumu uzsvars tiks likts uz pakalpojumu dizaina metodes pielietošanu. Kā rezultātā, tiks radīts pamats efektīvākai kokapstrādes darbnīcas pakalpojumu ieviešanai, lai nākotnē Adatu fabrika kļūtu populāra ne tikai ar SDSI, bet arī kā Latvijā viena no retajām atvērtajām darbnīcām, kuru izmantot aicināts ikviens interesents.

Šāda pakalpojuma dizaina izpēte iedalāma 3 posmos – priekšizpēte, radošās darbnīcas un gala ziņojuma izstrāde.

Šajā konkursā, dizaina nozarē, mēs lūdzam ar finansējumu atbalstīt “Adatu fabrikas” prototipēšanas darbnīcas pakalpojuma pilnveides izstrādi, piesaistot pakalpojuma dizaina ekspertus, lai tiktu veicināta kvalitatīva, daudzveidīga kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai un nodrošināta vieta jaunradei.

Informācija par Adatu fabriku atrodama šeit: https://www.adatufabrika.lv/

https://www.instagram.com/adatu_fabrika/

Latvijas kultūrkartē kultūrvēsturiskais suitu novads spilgti iezīmējas ar savām tradicionālās kultūras izpausmēm, bet ne mazāk interesanti ir parādīt, ka suiti ir spilgti arī profesionālās mūzikas jomā. Projekta ideja ir vienkopus pulcēt mūziķus, kuru saknes vai dzīve un talanta attīstība ir cieši saistīta ar suitu novadu un kuri savā radošajā darbībā ir domu biedri un skatuves draugi.

Projekta iecere ir Alsungas pils pagalmā organizēt profesionālās mūzikas lielkoncertu “Suitu kods mūzikā”. Radošā komanda: mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, vienīgais profesionālais orķestris Kurzemē – Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO), īpaši šim koncertam izveidots koris un komponists Raimonds Tiguls. Koncerta solisti – suitu novadā dzimušie, augušie, šobrīd jau profesionālie mūziķi ar īpaši atlasītiem un aranžētiem darbiem balsij vai instrumentiem ar orķestri: Anta Jankovska (soprāns), Juris Vizbulis (tenors), Miks Akots (ģitāra), Ance Krauze (vokāls), Anta Puķīte (akordeons) un Elza Siliņa (vijole).

Koncerts plānots divās daļās: pirmajā daļā tiks atskaņota daļa no R. Tiguļa oratorijas “Jūras grāmata” korim un orķestrim (5 skaņdarbi), kā arī Ērika Ešenvalda, Imanta Kalniņa, Kārļa Lāča un Raimonda Paula skaņdarbi, un fragmenti no Riharda Dubras operas “Suitu sāga”.

Suitu pusē tā būs reta iespēja dzirdēt profesionālu, augsta līmeņa mūziķu izpildījumu un sajust “Suitu kodu mūzikā”. Suitu kultūrai un dzīvesziņai raksturīgās sajūtas jo spilgtāk izpaudīsies autentiskajā vidē – vēsturiskās Alsungas pils pagalmā. Pils ir koncerta rīkotāja – Kuldīgas novada pašvaldības – īpašums, tāpēc īpaša atļauja koncerta rīkošanai nav nepieciešama. Jau vairākas vasaras pils pagalms kļūst par lielisku brīvdabas pasākumu norises vietu. Uz koncertu plānots tirgot biļetes.

Kopš 2021.gada nogales notiek aktīvs darbs pie Liepājas Lutera baznīcas vēsturisko, rūpnīcā VEF ražoto un prezidenta Kārļa Ulmaņa baznīcai dāvināto elektrisko Hammond ērģeļu restaurācijas. Pateicoties Liepājas 2022.gada projektu konkursa un VKKF Kultūras mantojuma nozares līdzfinansējumam, kā arī iepriekš savāktajiem ziedojumiem, darbu pirmā kārta ir pabeigta. Šī gada martā, pieaicinot seno elektrisko instrumentu restauratoru Gandertu de Boo no Nīderlandes, tika veikts instrumenta skaņu sistēmu kapitālais remonts un skaņas atjaunošana.

Turpmāk jāparūpējas par instrumenta koka daļu restaurāciju, kā arī atbilstošu temperatūras nodrošinājumu, gaismas un skaņas aprīkojumu telpā pie ērģelēm, lai turpmākā instrumenta lietošana būtu mūziķiem ērta, atbilstu mūsdienu tehniskajām prasībām un instruments tiktu saglabāts teicamā spēlējamā kārtībā vēl ilgi.

Unikālais instruments tikko ir atguvis savu balsi, šobrīd notiek tā skaņas iespēju un spēles tehniku izpēte, jo instruments atšķiras no mūsdienās plaši pazīstamā Hammond B-3 modeļa. Liepājas Hammonds ir apmēram 20 gadus senāks par visiem šobrīd spēlētajiem vēsturiskajiem Hammondiem, iespējams BC modelis. Tam ir citādi pedāļa izmēri un unikāla tembrālo reģistru palete.

Iesaistoties Latvijas šobrīd vienīgajam profesionālajam Hammond ērģelniekiem Atim Andersonam un Lutera baznīcas ērģelniecei Līgai Šteinbergai, kā arī viņu skolniekiem, šovasar plānots iedzīvināt instrumentu, padarīt tā skaņas baudīšanu pieejamu plašākai publikai. Plānots organizēt koncertus ar izcilu profesionālu pašmāju un ārvalstu mūziķu piedalīšanos, veicinot projekta publicitāti un turpmāko sabiedrības atbalstu ērģeļu remontam.

12. maijā plānots Hammond ērģeļu atklāšanas koncerts. Savukārt no 8.jūnija – 14.septembrim plānots mini festivāls – 4 koncerti ar profesionālu mūziķu piedalīšanos, atklājot Hammond ērģeļu kā džeza un kā klasiska baznīcas instrumenta raksturu un spējas. Viens no koncertiem iecerēts kā Latvijas mūzikas skolu audzēkņu un Mūzikas akadēmijas studentu – topošo Hammond ērģelnieku uzstāšanās kopā ar saviem pedagogiem. Ir īpaši svarīgi ieinteresēt un audzināt jauno mūziķu paaudzi, kas nākotnē varēs uzņemties rūpes par šo instrumentu un tā atgriešanu aktīvā koncertdzīvē.

Koncertu mērķis ir atklāt plašākai sabiedrībai šo unikālo Kurzemes reģiona kultūrvēsturisko vērtību, kas atrodas Liepājas Lutera baznīcā.

Koncertos ieeja plānota par biļetēm, biļešu ieņēmumi tiks ziedoti ērģeļu turpmākajam remontam un ekspozīcijas izveidei par Hammond ērģelēm Latvijā. Visas ar restaurāciju saistītās darbības tiek rūpīgi un precīzi dokumentētas video un fotogrāfijās. Šobrīd jau uzkrāts ievērojams informatīvais materiāls, kas publiski pieejams Kultūras biedrības Spektrs Facebook lapā.

Atjaunotās ērģeles neapšaubāmi būs unikāls un spilgts tūrisma objekts līdzās citām kultūrvēsturiskām apskates vietām Kurzemes reģionā

Mūsu senči Baltijas jūras krastos ir dzīvojuši jau vairākus gadu tūkstošus, bieži viņi kūra ugunskurus, lai dotu ziņu saviem kaimiņiem un jūras braucējiem. Lai atminētos senās ugunis, katru gadu augusta pēdējā sestdienā daudzi tūkstoši cilvēku sapulcējas jūras krastā, lai svinētu Senās uguns nakti. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija “Vītolnieki” Papes Ķoņu ciemā, šajā laikā aicina vietējos iedzīvotājus un viesus, caur senajām tradīcijām, neaizmirst, ka jūra, kas mūs vieno, ir sargājama.

Pasākums, kas nu jau kļuvis par iemīļotu un ikgadēju tradīciju, ir svarīgs gada pieturas punkts. Tas ir mūsdienīgs pasākuma koncepts, kas tiek ienests senajā vidē – sākot ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīciju – zvejnieka sētu “Vītolnieki”, līdz pat jūras krastam un piešķir šai labi zināmajai ainavai mūsdienīgu un svaigu notikumu, kas paralēli tam turpina turēt godā arī senās tradīcijas.

2022. gada maijā kļuva zināms, ka Liepāja 2027. gadā būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta. Viens no muzikālās programmas piedāvājumiem būs saistīts ar Sv. Trīsvienības katedrāles leģendām apvītajām ērģelēm. Ar neatkārtojamo skanējumu, brīnišķīgo stabuļu portālu tās ir daudzu tūristu iecienīts objekts, apmeklējot Liepāju. Jo par šīm ērģelēm rakstīts: Lielākās mehāniskās, nepārbūvētās ērģeles pasaulē! Lai dižošanās nepaliktu tikai uz tūrisma bukleta lappusēm, Liepājas Kultūras pārvalde ar Starptautisko ērģeļmūzikas festivālu, Sv. Trīsvienības katedrāles draudze ar vasaras koncertciklu “Mūzika Dievnamam” nodrošina instrumenta skanējumu. Abi muzikālie sarīkojumi savā pastāvēšanas laikā dāvājuši liepājniekiem un pilsētas viesiem iespēju dzirdēt ne tikai Latvijas izcilos ērģelniekus, bet arī māksliniekus no daudzām Eiropas valstīm, kā arī ASV.

Šodien, kad Liepāja uzsāk gatavošanās procesu, lai godam turētu izcīnīto īpašo Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir svarīgi, lai koncertcikls „Mūzika Dievnamam!” ik vasaru saviem klausītājiem piedāvātu koncertus ar lieliskiem māksliniekiem un lai ērģeles skanētu! Lai ceļā uz 2027. gadu klasiskās mūzikas jomā Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles dotu savu pienesumu Kurzemei un Eiropai!

No 2022. gada 31. jūlija līdz 7. augustam Saldū norisinājās keramikas simpozijs “KUR – Keramika.Uguns.Radošums”, kuru kā pilotprojektu ar latviešu dalībniekiem rīkoja Latvijas keramikas asociācijas (LKA) pārstāvji Agnese Sunepa un Rūdis Pētersons sadarbībā ar Saldus mākslas skolu. Septiņu dienu laikā mākslinieki radošā atmosfērā radīja dažādu tehniku un izmēra keramikas dizaina darbus. Darbu apdedzināšanai tika izmantotas divas elektriskās krāsnis un viens raku gāzes ceplis. Paralēli mākslinieku darbam, pilsētā norisinājās mākslas nedēļa, kas bija veltīta šim simpozijam. Pasākuma laikā norisinājās Raku apdedzināšanas paraugdemonstrējumi, meistarklases bērniem, sarunas ar māksliniekiem. Bija iespēja aplūkot divas keramikas dizaina izstādes. Noslēgumā tika rīkots koncerts, dedzināta uguns skulptūra un atklāta nobeiguma izstāde. Šeit var aplūkot simpozija gaitu un rezultātus – https://www.facebook.com/SaldusArtSchool . Pēc veiksmīga pilotprojekta organizēšanas LKA sadarbībā ar Saldus mākslas skolu plāno pārvērst simpoziju KUR par ikgadēju, kvalitatīvu starptautisku keramikas dizaina pasākumu, 2023. gada 3. – 12. jūlijā (10 dienas) rīkojot jau otro Starptautisko keramikas dizaina simpoziju KUR, kurā piedlīsies 10 Latvijas un ārvalstu dalībnieku, kuri tiks atlasīti konkursa kārtībā. Uzaicinātie mākslinieki simpozija ietvaros izstrādās keramikas dizaina objektus, interpretējot keramikas dizaina dekoratīvos un funkcionālos aspektus, tostarp pētot keramikas pielietojumu arī arhitektūrā. Paralēli simpozija darbībai, pilsētā tiks organizētas izstādes, radošās darbnīcas, paraugdemonstrējumi un citas radošas aktivitātes Saldus novada iedzīvotājiem un viesiem. Šajā projekta pieteikumā keramika ir interpretējama kā dekoratīva un funkcionāla dizaina objekti.

No 2023. gada 29. septembra līdz 3. novembrim Liepājā, koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) organizē Annas Priedolas  izstādes “Piena dienasgrāmatas. Demence statistikā un stāstos” norisi (atklāšana – Liepājas Mākslas foruma ietvaros), ar mērķi skatītājus, koncertzāles apmeklētājus un pilsētus viesus aicints pievērst uzmanību tādām ikdienā noklusētām tēmām, kā novecošanās, demence un izmaiņas ģimenes ikdienā un attiecībās, ko rosina šie dabiskie cilvēka dzīves procesi.

Izstādi veidos lielformāta instalācijas – fotogrāfijas, grafikas darbi, audiovizuāli mākslas darbi, kā arī multisensoras demences statistikas datu vizualizācijas, izmantojot piena produktus kā materiālu mākslas darbu izstrādei. “Piena dienasgrāmatas” ne vien iepazīstina ar salīdzinošu demences statistiku, bet arī atklāj demences pacientu līdzcilvēku iekšējos pārdzīvojumus intīmās, audiovizuālās dienasgrāmatās, grafikas darbos un fotogrāfijās. Trīs no izstādes darbiem ir jaundarbi, kā arī veidota jauna, koncertzāles mākslas telpai piemērota scenogrāfija.

Izstādes norisi papildinās arī piecas iesaistošas “Demences datu darbnīcas”, gan plašākai publikai, gan senioriem un personām ar kognitīviem traucējumiem, veicinot laikmetīgās mākslas pieejamību izstumtajām sabiedrības grupām un veidojot drošu vidi diskusijām par sāpīgu pieredzi fenomenus. Spēlējoties ar ēdienu, “Demences datu darbnīcu”dalībnieki rotaļīgā veidā varēs izzināt sarežģītus fenomenus īpaši apmācītu LLMC mākslas mediatoru vadībā.

Šodien interesenti ir labi informēti par tautastērpu nēsāšanas kanoniem, bet tikai nedaudzi uzdrošinās pievērst uzmanību detaļām tā pasargājot sevi no liekas kritikas, jo pietrūkst adekvātu zināšanu, kā lai tās pielieto neejot pretrunās ar vēsturisko tradīciju. Bieži vien par paraugu tiek ņemti skatuves tērpi, kuros nav šo unikālo detaļu tā nolemjot tās aizmirstībai. Šobrīd notiek aktīva gatavošanās kārtējiem Dziesmusvētkiem, kur piedalās arvien vairāk individuālo dalībnieku, kuriem ir svarīgi uzvilkt savu unikālo tautastērpu pievēršoties visām niansēm, piemēram – īpašam matu sakārtojumam zem dažādām galvassegām, nāmata uzsiešanai vai sietavu siešana zem zeķēm.

Tieši tāpēc plānotais projekta lekciju un praktisko lekciju cikls sniegs iespēju interesentiem, tautas tērpu darinātājiem piekļūt zināšanām un prasmēm, kuras ir grūti aizsniedzamas, vienlaikus esot lieliskai platformai nemateriālā kultūras mantojuma lietpratēju zināšanu un prasmju tālāknodošanai. Projekta pamatbūtība ir nest drošticamu vēstījumu un informēt, izglītot sabiedrību par attiecīgo kultūrvēsturisko mantojumu un unikālajām vērtībām, kas šiem objektiem raksturīgas, piedāvājot izbaudīt lokāli reģionālo identitāti un tradīcijas.

Projekta realizācija ietver arī:

1.Dienvidkurzemes unikalitātes un reģiona nemateriālā kultūras mantojuma savdabības saglabāšanu, lokālās identitātes stiprināšanu.

2.Kurzemes tradicionālās kultūras un kultūras mantojuma savdabības saglabāšanu, pārmantošanu un popularizēšanu.

3.Sabiedrības līdzdalību lokālo kultūras procesu attīstībā, radot jaunas un apvienojot tradicionālās vērtības/prasmes, to laikmetīgās izpausmes un tehnoloģiju iespējas.

4.Tradicionālo zināšanu un amata prasmju dokumentēšanu, izpēti, praktizēšanu, popularizēšau un pārnesi jomas speciālistu vadībā.

Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab) sadarbībā ar biedrību ASTE 2023. gada 21. līdz 25. novembrim organizē ikgadējo, starptautisko Jauno mediju mākslas festivālu UPDATE. Šī gada festivāla tēma UPDATE “Automatic creativity”. Festivāla fokuss – radošie automatizācijas procesi mākslā.

Festivāla katru gadu pulcē gan vietējos, gan ārzemju jomas profesionāļus un māksliniekus, nedēļas laikā studentus un citus interesentus iepazīstinot un apmācot ar mediju mākslas pasaules jaunumiem un inovācijām. Viens no festivāla galvenajiem uzsvariem ir Liepājas kā mediju mākslas centra veidošana. Šogad festivāls UPDATE norisināsies jau 5. reizi, kas uzskatāms par festivāla jubilejas gadu, līdz ar to tieši šogad šī fakta uzturēšana ir daudz nozīmīgāka. Tā kā viena no festivāla primārajām mērķauditorijām ir Jauno mediju mākslas studenti, tad šogad, saistībā ar programmu apvienošanu, festivālā aktīvi tiks iesaistīti Dizaina studiju programmas studenti, tā šos studentus daudzpusīgāk integrējot jaunajā vidē, kā arī piedāvājot starptautiska līmeņa izglītojošo pieredzi papildus studijām. UPDATE norisināsies klātienes formātā Liepājā, tiešsaistes translācijas piedāvājot festivāla meistarklasēm. Festivāla fokuss – automātiskā kreativitāte jebšu automatizācijas procesi radošuma veicināšanā – dizaina automatizācija, prototipēšana, algoritmiskā administrēšana, fotogrāfija un vizuālā māksla. Konceptuālais ietvars – automatizācija kā mākslinieciskais palīglīdzeklis, gan kā dzīvesveida uzlabošanas rīks. Prognozējamā lielā apmeklētāju skaita dēļ programmā paredzētas vismaz 9-10 radošās darbnīcas festivāla dalībniekiem, kas divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gadus. Vismaz 5 meistarklases un festivāla dalībnieku darbu izstāde ar atklāšanas performanci. Festivālā ietvaros paredzēta starptautiska mediju mākslas izstādes. Sadarbībā ar digitālās mākslas galerijas ART+, izstādē tiks pieņemti arī papildinātās realitātes mākslas darbi, kuru izstādīšanai tiks izmantota mobilā lietotne ART+.

Mūsdienu ritma mūzikas festivāls VENTSPILS GROOVE notiek regulāri jau no 2005. gada, ir ar pietiekoši garu vēsturi, lai nu jau to varētu uzskatīt par neatņemamu Kurzemes un Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu. Gadu gaitā festivāls ir kļuvis par satikšanās un radošās apmaiņas vietu, kurā saplūst starptautiskas profesionālu mūziķu komandas kolektīvā pieredze ar Latvijas jauno mūziķu degsmi un talantiem. Tas pulcē ne vien esošos un topošos profesionāļus, bet uz publiski pieejamiem pasākumiem arī interesentus no visas Latvijas, kā arī tūristus no dažādām valstīm. Pasākuma pamatā ir ideja par kombinētu festivāla norisi – meistarklases, koncerti, džeza mūzikas sesijas (Jam Session). Meistarklasēs pedagogi un studenti apmainās ar muzikālām idejām, savstarpēji bagātinoties un veidojot jaunu pieredzi. Festivāla koncerti, savā stilu dažādībā, bagātina muzikālās kultūras dzīvi – vienu nedēļu tiek piedāvāta iespēja baudīt augstvērtīgus džeza un ritma mūzikas koncertus. Stilu amplitūda ir plaša un mainās ik gadu – Ventspilī skan džezs, notiek eksperimenti ar elektroniku, skan intelektuāla popmūzika, funk, rock. Stilistiski mākslinieki netiek ierobežoti.

2023. gadā notiks jau 18. festivāls. Festivāla aktivitāšu nodrošināšanā tiks piesaistīti Latvijā un Eiropā atzinību guvuši mūziķi. Tostarp – dziedātāja Arta Jēkabsone/ASV/LV, saksofonists Dustin Drew,/ASV/Vācija, tubists Goran Krmac/Slovēnija, trompetists Kristians Kalva/Dānija/LV, pianists Tarek Yamani/Libāna, sitaminstrumentālists Matthias Fischer/Vācija, ģitārists Pranas Ketra/Lietuva. Šī ir izcila profesionāļu komanda, lai nodrošinātu džeza mūzikas kultūrvides saglabāšanu un attīstīšanu Kurzemes, Latvijas un starptautiskā kontekstā, pievēršot aizvien plašāku sabiedrības uzmanību. Projekta īstenošanā tiks iesaistīti gan profesionāļi – džeza mūziķi, skaņu un gaismu operatori, gan jaunieši vecumā no 15 līdz 23 gadiem, kas šobrīd apgūst savu izvēlēto nākotnes profesiju. Projekta īstenošana nodrošinās nozīmīgu ieguldījumu mūsdienīgas un darba tirgus vajadzībām pielāgoties spējīgas profesionālās kultūrizglītības jomā,  veicinās radošu sadarbību starp festivāla dalībniekiem un mūziķiem, kā arī nodrošinās labvēlīgus apstākļus Latvijas mūziķu izaugsmei, starptautiskai sadarbībai ilgtermiņā un Latvijas vārda popularizēšanai Eiropas līmenī. Meistarklases ir iespēja būt kopā ar citiem jauniešiem, mācīties no profesionāļiem, iegūt jaunas zināšanas un kontaktus, vairāku dienu garumā nepārtraukti būt džeza mūzikā.

Ventspils Groove ir vienīgais džeza un mūsdienu ritma mūzikas festivāls Kurzemē, kas dod iespēju veselu nedēļu dzīvot radošos procesos, sasniedzot plašu sabiedrību ar koncertiem un džeza sesijām brīvā, nepiespiestā gaisotnē.

2023. gada 13. augustā Otaņķos, tradicionālo Maizes svētku ietvaros, tiks organizēta pirmā Nīcas tradicionālā drānu siera siešanas meistarklase. Lina audumā nosulinātā, sālījumā noturētā, cietā, vājpiena ķimeņu siera ar tradicionālu gatavošanas gaitu un tikai Nīcas pusei raksturīgo piepacelto siera viduci – čegunu – recepte un izskats līdz šim nekur nav pilnībā dokumentēts, lai gan vietējie iedzīvotāji to izceļ un atzīst par senu, tradicionālu un gardu ēdienu ne tikai Jāņos, bet arī ikvienos ģimenes godos un pat ikdienā. Drānu siers, kaut sarežģītāk gatavojams, salīdzinot ar mīkstajiem sieriem, ir iecienītāks, ilgi uzglabājas un saglabā savu garšu.

Bezmaksas meistarklasi vadīs vietējā drānu siera sējēja vairākās paaudzēs Lelde Jagmina, kas siera siešanu apguvusi no vecmāmiņas Alīdas Vārnas, kura savukārt no savas mammas Maigas Bernātes, kura to apguvusi no savas mammas Katrīnas Bauļkalnes u.t.t.

Meistarklase tiks dokumentēta un publicēta Nīcas kultūrtelpas interneta vietnē http://www.nicaskulturtelpa.lv/mozellosite.com, kā arī Dienvidkurzemes pašvaldības interneta vietnē https://www.dkn.lv/lv/kultura/kulturas-mantojums/nemateriala-kultura/nicas-kulturtelpa, lai drānu siera gatavošanas gaita un nianses būtu pieejamas ikvienam interesentam jebkurā laikā un no jebkuras vietas.

Meistarklases klātienes dalībnieki saņems arī īpašu drānu siera receptes grāmatzīmi, lai tradicionālo ēdienu katrs spētu atkārtot pie pirmās vajadzības.

Projekta ietvaros tiks izdota grāmata “Rucavas sievu stāsti”. Rucavas sievas ir aktīvas rucavnieces, kuras kopj senās tradīcijas, prot adīt, izšūt un gatavot tradicionālos Rucavas puses ēdienus. Ar bagāto un savdabīgo kultūras mantojumu, ar dzīvajām tradīcijām Rucava ir interesanta arī mūsdienu cilvēkam. Grāmatas autores ir trīs māsas – Dace Tapiņa, Inga Tapiņa un Māra Tapiņa – īstenas Rucavas tradicionālās kultūras mantinieces un Rucavas tradīciju uzturētājas un kopējas, aktīvas biedrības “Rucavas Tradīciju klubs” un tradīciju kopas “Rucavas sievas” dalībnieces.

Grāmata sastāv no stāstiem un foto attēliem, piem., Kā rucavnieki Rīgā brauca, Rucavas sievu sarunas veļu laikā, Goda saimnieču svētki Mežaparkā, Rucavas sievām Latviskā Mantojuma zīme, Rucavas sievas Rīgas tirgū  – Kartupeļu festivāls, Piena upes Rucavas krastos, Meitas un sievas gods un tikums  jeb Malles stāsts, Baltā sviesta ceļš u.c. Tās saturu veido “Rucavas sievu” piedzīvotais dažādās Rucavas sievu dzīvesskolās, meistarklasēs, svētku brīžos un izbraukumos (piem., muzeja arhīvā Rīgā, pētot tautastērpu rakstus), to atspoguļojot Rucavas izloksnē – aizraujošā valodā, kādā runāja un joprojām runā vecākās paaudzes (arī grāmatas autoru vecāki) un vidējās paaudzes rucavnieki. Rucavas izloksne ir viena no spilgtākajām Lejaskurzemes izloksnēm, kurā vēl dzīvajā mantojumā (mutvārdu runā) saglabājušās raksturīgās izloksnes pazīmes gan fonētikā, gan morfoloģijā, gan leksikā.

Grāmatai piemīt divas pamatvērtības: pirmkārt, tiek atspoguļota Rucavas kultūrtelpas cilvēku dzīvesziņa, otrkārt, tiek popularizēta Rucavas izloksne kā kopienas identitātes sastāvdaļa.

Projekta noslēgumā tiks rīkoti grāmatas atvēršanas svētki. Grāmatas tirāža – 500 eksemplāri.

ANNU GODI LEJASKURZEMĒ ir ikgadējs tradicionālās kultūras festivāls, kas tiek rīkots 2023. gada 23. jūlijā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiālē – Papes Ķoņu ciema zvejnieku sētā “Vītolnieki” un notiks 18. reizi. Ik gadus te pulcējas etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas, lai izrādītu savu kultūrvēsturisko mantojumu. Šogad tradicionālās kultūras festivālā galvenais akcents tiek likts uz trīs spilgtu LEJASKURZEMES etnogrāfisko novadu, trīs kultūrtelpu – RUCAVAS kultūrtelpas (Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta elements, 2018), NĪCAS kultūrtelpas (2022) un BĀRTAS kultūrtelpas (ceļā uz LNKM pieteikumu) – nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšanu. Kopīgais ir godu tradīcijas – gatavošanās godiem, tērpšanās godu tērpos, ēdienu gatavošana, goda mielasts. Atšķirīgais – dziedāšanas veids (Rucavā – dziesmu teikšana balsos, Nīcā un Bārtā – burdona daudzbalsība), tautas tērps, tradicionālie ēdieni, valoda.
Festivāla ietvaros Latvijas tradicionālās kultūras mantojums tiks izrādīts visā tā daudzveidībā un būs pieejams visiem interesentiem no tuvākas un tālākas apkārtnes, bet jo īpaši Dienvidkurzemes iedzīvotājiem un tās viesiem.

Festivāla norise pierobežā ir ļoti būtiska gan vietējās kultūrapziņas un patriotisma veidošanā, gan sabiedriskās dzīves aktivizēšanā, gan kvalitatīvai Latvijas tradicionālās kultūras mantojuma apguvē Latvijas pierobežā.

Tiks turpināta tradīcija – Annu godi kā tradicionālās kultūras festivāls, kas bagātinās Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāles “Vītolnieki” un Dienvidkurzemes novada kultūras piedāvājumu aktīvā tūrisma sezonā.

Paredzams, ka pasākumā piedalīsies 200 dalībnieku.

Projekts paredz ar četriem regulāriem rakstu cikliem turpināt Kurzemes mediju izveidoto kopprojektu un sadarbojoties drukāto mediju redakcijām – “Kurzemes Vārds” (Liepāja un Dienvidkurzemes novads), “Ventas Balss” (Ventspils un Ventspils novads), “Saldus Zeme” (Saldus novads) un “Talsu Vēstis” (Talsu novads) – kopīgi izveidot, izdot un lasītājiem izplatīt drukātā kultūras pielikuma “3K – (Kas kultūrā Kurzemē?)”, kas saturiski nosegtu kultūras aktivitātes, procesus un problēmas visā reģionā.

Paredzamais projekta rezultāts ir reģionālo laikrakstu štata un ārštata autoru sagatavotas publikācijas rakstu ciklos “Kas kultūrā Kurzemē?”, “Cilvēks savā vietā”, “Sakņu sajūta” un “Lokācija” 2023. gadā no jūnija līdz decembrim reizi mēnesī izdotas pielikuma “3K” izlaidumā 4 lappušu (avīzes formātā A3) apjomā, kas izplatīts kā laikrakstu “Kurzemes Vārds”, “Ventas Balss”, “Saldus Zeme” un “Talsu Vēstis” pielikums. Papildus tam projektā sagatavotie materiāli tiks pārpublicēti redakciju interneta vietnēs, paplašinot sasniedzamo auditoriju.

Festivāls “Kuldīga Piano” ir starptautisks mūzikas un vides mākslas festivāls, kas 2023. gadā notiek otro reizi Kuldīgā. Projekta mērķis ir popularizēt klaviermūziku un veicināt kultūras attīstību Kuldīgā, saglabājot vēsturiskās zemes kultūras daudzveidību un paplašinot kvalitatīvas un daudzveidīgas mākslas un kultūras pieejamību.

Festivāla vīzija: Kuldīga Piano ir starptautiska mēroga festivāls, kas ik gadu pulcē inteliģentu, izglītotu publiku un klaviermūzikas entuziastus, kuri interesējas par jaunākajām tendencēm mūsdienu mūzikā. Festivāla centrālais uzstādījums ir atklāt klavieru skanējuma plašo spektru, aptverot dažādu žanru un laikmetu mūziku, veidojot starpdisciplināras un iedzīvotājiem pieejamas mākslas norises pilsētvidē, vienlaikus pārvēršot Kuldīgu par klavieru galvaspilsētu Eiropā.

Festivāla programmu veido koncerti dažādās pilsētas vietās, pilsētvides mākslas objekti un meistarklases. Pasākumos piedalīsies vadošie klaviermūziķi no Latvijas un citām pasaules valstīm.

Projekts paredz sagatavot un 2 žurnāla “Liepājas Vēstules” numuros un 1 žurnāla “Kuldīgas Vēstules” numurā 2023. gadā iekļaut vairākas publikācijas, kas skartu Kurzemes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas problemātiku. Publikācijās plānojam akcentēt Liepājas ceļu uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas titula aktivitātēm 2027. gadā, sadarbībā ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadiem, dažādu kultūras vietu un personību nozīmi šajā radošajā ceļā.

Žurnāls, kas iznāk jau vairāk nekā 12 gadus, ir unikāls piedāvājums reģionālās preses lasītājiem Kurzemē, jo visu šo gadu garumā piedāvā lokāli nozīmīgām, tostarp ar radošām industrijām saistītām un arī kultūrvēsturiskām tēmām veltītu saturu. “Liepājas Vēstules” iznāk 64 lappušu biezumā, tā tirāža ir 3000 eksemplāru, cena mazumtirdzniecībā 2,99 eiro. Savukārt žurnāls “Kuldīgas Vēstules” iznāk 64 lappušu biezumā reizi gadā, tā tirāža ir 2000 eksemplāru, cena mazumtirdzniecībā 2,99 eiro.

Žurnāli pēc satura koncepcijas piedāvā lasītājiem publikācijas par dažādām tēmām, bet kopumā cenšamies ar labāko reģionālo žurnālistu un kompetentu speciālistu (vēsturnieki, filozofi, teātra kritiķi utt.) sagatavotajiem rakstiem, īpaši atlasītu vizuālo materiālu un modernu dizainu, radīt interesi par Kurzemes aktualitātēm dažādās jomās, kultūrvēsturisko mantojumu un tā saglabāšanas iespējām.

Latviešiem kultūra neapšaubāmi ir viens no svarīgākajiem resursiem, ar ko lepoties. Ir svarīgi gan atgādināt par tās mantojuma pērlēm, gan turpināt piedāvāt jaunus veidus un formātus, kā tos izcelt, pasākumiem esot pieejamiem jebkuram interesentam. Uzņēmums SIA “Liepaja Music” tapis par visaptverošu, daudzveidīgu kultūras piedāvājumu mehānismu. Jaunajās telpās – “Pegaza pagalms” viesistabā radošums rosās bez mitas, aicinot ikvienu interesentu izvēlēties sev tīkamāko kultūras notikumu. Pasākumu cikls – sarunas par kino, dzīvi un mūziku – “Ārpus kadra” ir kultūrvietas krāsainā piedāvājumu klāsta jaunākais pienesums. Jauns formāts, kā uzrunāt apmeklētājus, apvienojot kultūras un cilvēcības elementus personīgā un atklātā atmosfērā. Idejas pamatā ir piedāvāt laba un vērtīga laika pavadīšanu sarunās par latviešu kino klasikām un tajās apskatīto tēmu aktualitāti caur īpašo viesu acīm un pieredzes stāstiem. Tam visam savijoties arī ar muzikālu baudījumu – pazīstamām, ar konkrētām filmām raksturīgākajām, dažkārt paslēptajām melodijām. Ņemot vērā to, ka šie muzikālie materiāli nav pieejami ne digitālā, ne rokraksta nošu materiālos, projekta ietveros tiks arī piesaistīts cilvēks to pierakstīšanai pēc dzirdes digitālā versijā, kas ir ļoti nozīmīgs nemateriālās kultūras saglabāšanas faktors ilgtermiņā. Pasākumu sērijas ietvaros katrā cikla notikumā būs noteikta konkrēta kinofilma, kuru pazīst teju ikkatrs. Sadarbībā ar “Kinopunkts”, kurš piekritis projekta idejai, vienreizējai lietošanai tiks iegūtas konkrētas kino klasikas filmas, kas mudina uz sarunām par dažādu tēmu aktualitāti arī mūsdienās, kā arī aizkadra un filmēšanas laukuma stāstiem, ar ko dalīsies katru reizi kāds īpašais viesis, bez kura dalības filma visnotaļ nebūtu tāda, kādu to redzam vēl šobrīd.

Līdz šim jau veiksmīgi realizēts viens “Ārpus kadra” pasākums, kas norisinājās šī gada 19. aprīlī. Tā centrā bija kinofilma “Mirāža” un tās galvenās lomas atveidotājs Mārtiņš Vilsons. Ela Kitsona tēls bijis aktiera pats pirmais ceļojums kameru priekšā, tam esot vienam no iemesliem, kas padarīja vakara vadītājas Maijas Kalniņas virzīto sarunu ar aktieri neviltoti personīgu un trauslu. Projekta ietvaros pasākumu ciklā plānoti vēl pieci vakari, apskatot filmas un tajās atspoguļotās tēmas – leģendārā kinofilma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kā īpašo viesi uzaicinot Uģa lomas atveidotāju Gundaru Āboliņu, “Rūdolfa mantojums” ar īpašo viesi Rēziju Kalniņu, “Ceplis” ar aktrisi Regīnu Razumu, “Vella kalpi” ar Olgas Dreģes klātbūtni un “Mans draugs nenopietns cilvēks” ar galvenās lomas atveidotāju Jāni Paukštello. Lai jaunais cikls būtu emocionāli un saturiski bagātāks, to papildinās dzīvs muzikālais noformējums ar profesionāliem mūziķiem – katru reizi cits sastāvs, kas spilgti atspoguļos kinofilmas mūziku pielāgotās aranžijās.
“Pegaza pagalma” viesistabai ir neviltots lepnums uzņemt cienījamos talantus un sagaidīt ikvienu interesentu.

Dzelzs iegūšanas rekonstrukcijas eksperimentu sērijā paredzēts veikt virkni eksperimentu, lai rekonstruētu dzelzs ieguves tehnoloģijas no Latvijā iegūstamās purva rūdas un demonstrētu procesu plašākam interesentu lokam. Tehnoloģiskais process tiks rekonstruēts pēc vēlā dzelzs laikmetā izmantotiem paņēmieniem un darba rīkiem.

Projekta mērķis ir apgūt iemaņas dzelzs redukcijas procesa veikšanai.

Tāpēc, vispirms tiks uzbūvēta krāsns tēlnieka Kārļa Alaiņa darbnīcā, kur tiks veikti eksperimenti, lai noskaidrotu redukcijai nepieciešamo temperatūras režīmu, tam nepieciešamo rūdas, kurināmā, tam nepieciešamā pievadītā gaisa daudzumu un citas procesa tehnoloģiskās nianses.

Tad  kultūrvietā “Bandava” tiks izgatavota jauna krāsns, kurā publiskā pasākumā tiks demonstrēti vēlajam dzelzs laikmetam atbilstoši metalurģijas sasniegumi. Tas būs interesentiem atvērts publisks pasākums, kurā būs iespējams gan vērot, gan arī piedalīties procesā.

2022.Gada vasarā ar plašu vērienu tika atklāts Liepājas Restaurācijas centrs, kura atklāšanas

programmā tika organizēti 3 izglītojoši pasākumi ar kopējo devīzi ZINĀT / NOVĒRTĒT /

SAGLABĀT, kas kalpoja arī par visu pasākumu kopējo vadmotīvu – ZINĀT vēsturisko mantojumu un tā specifiku, NOVĒRTĒT tradīcijas un mantojuma nozīmību un SAGLABĀT vēsturiski vērtīgas lietas, vietas un tradīcijas.

Lekciju un meistarklašu cikla restaurācijā “ZINĀT / NOVĒRTĒT / SAGLABĀT” 2023. gada

vasaras programmas mērķis ir aktualizēt vēsturisko ēku īpašnieku pašiniciatīvas nozīmi Liepājas arhitektūras mantojuma saglabāšanā. Dari Pats jeb teiciens par Cilvēku ar zelta rokām vienmēr ir bijis latviešu gēnos. Tāpēc šī gada Liepājas Restaurācijas centra realizētās programmas virsmērķis ir apzināt, skaidrot un parādīt cik daudz mēs katrs spējam dot savas apkārtējās vides sakārtošanā un uzturēšanā labā tehniskā un vizuālā stāvoklī pielietojot pareizas metodes un atbilstošus materiālus. Restaurācijas temats mūsdienās ir guvis plašu rezonansi, tas tiek uzskatīts par cēlu procesu ar augstu cenu. Bet patiesībā, restaurācija bieži vien ir pēdējais glābiņš izzūdošām vērtībām. 2023. gada cikla “ZINĀT / NOVĒRTĒT / SAGLABĀT” notikumi galvenokārt runās par to, kā uzturēt savu vēsturisko īpašumu labā tehniskā stāvoklī paša spējām (tik cik to ļauj normatīvie akti) un nepieļaut tā nonākšanu līdz stāvoklim, kad nekas cits kā tikai restaurācija var to glābt.

Āboļošana  – mākslas un amatniecības gadatirgus, ir SERDES darbnīcu un rezidenču centra sezonas noslēguma pasākums, kurā ik gadu vienkopus tiek aicināti SERDES rezidencē dzīvojošie mākslinieki, kultūras darbinieki un vietējie amatu meistari.

Pasākuma programma katru gadu atšķiras, atspoguļojot un plašākai sabiedrībai parādot gan SERDES, gan sadarbības partneru paveikto dažādās kultūras jomās. Āboļošanas pasākuma mērķis ir veidot jaunu pieeju un praksi mūsdienu mākslas, tradicionālās kultūras un nemateriālā kultūras mantojuma procesu izzināšanā. Izglītot sabiedrību par tradicionālo kultūru, tās attīstību mūsdienās un sekmēt tradicionālās kultūras daudzveidīgāku izpratni, popularizējot tradicionālās prasmes vietējā un starptautiskā mērogā.

Saglabāt un popularizēt Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu, sniedzot jaunas zināšanas un pieredzi gan tā pētniekiem, gan cienītājiem, gan tradicionālo zināšanu un prasmju nesējiem, organizējot plašai auditorijai pieejamas izzinošas lekcijas, prezentācijas un izpētē balstītas tradīciju rekonstrukcijas.

“Talsu novada vietējās kopienas bagātību veido divu valstiski atbalstītu kultūrtelpu – lībiskā un kursiskā – klātbūtne. Lai popularizētu lībisko un kursisko mantojumu, akcentējot atšķirības un vienojošo, 2023. gada 22.-23. septembrī Talsu novada Kultūras un sporta attīstības nodaļa, Talsu novada muzeja telpās organizēs izglītojošu semināru “Lībiskā un kursiskā simbioze Ziemeļkurzemē”. Pasākuma mērķis ir sekmēt sadarbību starp zinātniekiem, vēsturniekiem, kultūrvēsturisko vērtību glabātājiem un izglītot plašāku sabiedrību – kultūras centru vadītājus, vēstures skolotājus, novadpētniekus, bibliotekārus, tūrisma uzņēmējus, muzeju darbiniekus un ekskursiju vadītājus, lai stiprinātu vēsturisko sakņu saliedētību, padziļināti iepazīt sava novada vēsturi, radītu jaunus un pilnveidotu esošos kultūras un tūrisma piedāvājumus. Pasākumā ar savām zināšanām dalīsies 12 dažādu nozaru lektori, muzikālo mantojumu popularizēs Talsu novada folkloras kopas un ansambļi, vēsturiskās ēdienu garšas piedāvās vietējie mājražotāji un uzņēmēji. 22. septembra vakarā plānota izzinoša pastaiga Talsu arheoloģiskā kompleksa teritorijā ar noslēgumu pie Vilkmuižas ezera senkapiem. Kopā ar radošo apvienību “Akciju sabiedrība” plānota tradīciju eksponēšana Vilkmuižas ezerā – etnogrāfiskā uguns skulptūras iedzīvināšana muzikālā pavadījumā.

Bērnu lasītprasmes veicināšanai, radošuma izpausmēm, vārdu krājuma papildināšanai, klausīšanās prasmes nostiprināšanai un Talsu novadā esošā kultūrmantojuma pastāvēšanas, saglabāšanas nozīmīguma apzināšanai, ar bērniem nepieciešams darboties arī vasaras brīvlaikā. Talsu Galvenā bibliotēka (turpmāk – TGB) 2023. gada augustā organizēs četru dienu ilgu bezmaksas nodarbību ciklu no 7 līdz 10 gadus veciem bērniem. Tajā šogad būs īpašs uzdevums – iepazīstināt bērnus ar lībiešiem un to kultūras mantojumu, kas ir Talsu novada un Latvijas bagātība. Tēma aktuāla arī tādēļ, ka Latvijas Universitātes Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023. gadu ir izsludinājis par Lībiešu mantojuma gadu, lai popularizētu sabiedrībā lībiešu daudzveidīgo mantojumu.

Nodarbību laikā bērni iepazīs TGB un tās novadpētniecības krājumā pieejamos resursus par lībiešiem. Tiekoties ar lībiešu grāmatas „Kūldaläpš. Zeltabērns” (izdota 2022.g.; aut. Jānis Mednis un Renāte Medne) autoru Jāni Medni – uzzinās, ko nozīmē rakstīt grāmatu un kāda ir lībiešu valodas lietošana mūsdienās, mācīsies un apgūs sadzīvē izmantojamo vārdu izrunu lībiski. Lai iepazītu Talsu novadā esošās vietas, kur dzīvojuši lībieši un cilvēkus, kuri popularizē atstāto lībisko mantojumu, plānots brauciens uz Mazirbi (“Stūrīši – Branki” mājas, senlietu kolekcija, Ginteru ģimene), Pitragu (Lībiešu krastam raksturīgie senie žogu pinumi, ko veidojis Andris Antmanis) un Kolku (Lībiešu saieta nams, pastāvīgā ekspozīcija “Kolka. Viena sala. Divas jūras. Trīs valodas”). Izstādē, bērniem līdzdarbojoties, būs iespēja uzzināt daudz interesanta par kultūru, sadzīvi un tradīcijām Lībiešu krastā. Nodarbību pēdējā dienā bibliotēkā gūtos iespaidus bērni apkopos dienasgrāmatā/albumā, kurā ieļaus savas fotogrāfijas, spilgtākos iespaidus, secinājumus, ierosinājumus un uzzināto par lībiešiem. Bērnu veidoto dienasgrāmatu/albumu plānots izlikt apskatei bibliotēkas Bērnu nodaļā citiem interesentiem.

Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022. – 2027. gadam paredzēta pašvaldību iesaiste darbā ar jaunatni, lai sekmētu jauniešu līdzdalību sabiedrībā notiekošajos procesos un plašāk attīstītu patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvi. Talsu Galvenā bibliotēka (turpmāk tekstā – TGB) nodrošina iespēju jauniešiem izglītoties, pilnveidoties, attīstīt savas iniciatīvas, stiprās puses un talantus, nodrošina drošu vidi aktīvi piedalīties kultūras aktivitātēs, veicina piederības sajūtu vietējai kopienai.

Lai jauniešos veicinātu izpratni par vietējās kopienas nozīmīgumu un pastāvēšanu, svarīgi nodot zināšanas par tās vērtībām, vēsturi, folkloru, izprast stāstu nozīmi vietējās kopienas stiprināšanā un cilvēka izaugsmē. 2023. gada septembrī bibliotēka organizēs aktivitāšu kopumu jauniešiem – trīs saistītas nodarbības par stāstu, kas saistīti ar Talsiem, tās apkārtni, veidošanu, stāstīšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Plānota nodarbība par Latvijas folkloras krātuvē glabātajām vērtībām, krājumu un digitāli pieejamiem resursiem (Krišjāņa Barona Dainu skapis, autobiogrāfiju krājums, attēlu kolekcija, audioieraksti, videoliecības) par Talsiem. Nodarbībā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns dalīsies ar nostāstiem, teikām par Talsiem un tās apkārtni. Šādi jaunieši no lietpratēja iegūs zināšanas par folkloras pētniecību un prasmes stāstu veidošanā, tālāknodošanā. Trešajā nodarbībā jaunieši dalīsies ar saviem veidotajiem stāstiem brīvi izvēlētā formā par notikumiem kopienā un sadzīvē, tādējādi papildinot folkloras mantojumu. Stāstu veidošanas zināšanas ieguve un pasniegšanas prasme stiprinās jauniešu piederību vietējai sabiedrībai un veicinās vietējās kopienu starppaudžu dialogu lokālā mantojuma apzināšanā, dos iespēju labāk izprast stāstniecību kā nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma daļu – to uzturēšanu, saglabāšanu un attīstību kopienas pastāvēšanā

Rudens dārza svētki “Medību sezona” Tiņģeres muižā plānots kā rudens āra pasākums oktobra sākumā, kas iepazīstina un izklaidē muižas viesus par “medību” tēmu “muižu laiku” stilā un noskaņās. Savulaik Tiņģeres muiža ir pildījusi “medību pils” funkciju, tai ir bijusi “putnu” māja un “suņu stallis”, zirgi un mežiņš izjādēm un medībām. Tāpēc, dārza svētki būs mazliet kā atgriešanās “muižu” laikos, kur gan baudīt sportiskas aktivitātes, gan baudīt kvalitatīvu, profesionālu mūziku, gan amatiermākslu, gan ko gardu no vietējām saimniecēm, tas būs kvalitatīvi pavadīts laiks svaigā gaisā..

Tiņģeres muiža ir kultūrvēsturiska vieta, kur bijis savs “mājas teātris”, notikuši koncerti un balles, tāpēc pasākuma apmeklētājiem tiks piedāvāta kultūras programma, kas sniegs iespēju gan baudīt profesionālu mūziku, gan teātra amatiermākslu, gan profesionāļu stāstījumu par mežu un medībām (arī fotomedībām), kā arī sniegs apmeklētājiem iespēju izklaidēties – loka šaušana, lielās āra spēles, baudīt medību/ananāsu zupu u.c. Pasākums tiks veidots muižas un “vintige” noskaņās.

Pasākums tiks veidots sadarbojoties gan ar vietējo mednieku kolektīvu, gan vietējo biedrību, gan amatierteātri, profesionāliem mūziķiem, kas pieskaņos koncertu “medību” tēmai.

Tukuma muzejs sagatavojis izdošanai katalogu “Tukuma novada tautastērpi”, kas iecerēts kā reprezentatīvs Tukuma novada izdevums Dziesmu un deju svētku 150. gadadienai 2023. gadā.  Tajā būs ieskats Tukuma muzeja aušanas pulciņa (tagad Tautas lietišķās mākslas studija “Durbe”, turpmāk tekstā TLMS “Durbe”) attīstībā, pārskats par novadnieku ieguldījumu Dziesmu svētku kustībā kopš 1873. gada, kā arī Tukuma muzeja krājumā esošās tautastērpu (Aizupes, Bikstu, Džūkstes, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Kandavas, Matkules, Sēmes, Smārdes, Struteles un Tukuma sievu, meitu un vīru tērpu) kolekcijas fotoalbums ar detalizētiem tērpu aprakstiem.

Tukuma novads no senseniem laikiem ir multikulturāls novads, kurā savijušās lokālās: kursiskās, lībiskās, zemgaliskās, un eiropeiskās tradīcijas. Visspilgtāk tas izpaužas tieši tautastērpos. Tukuma apriņķī nav saglabājies neviens pilns tradicionālā tautastērpa komplekts, bet ir zināmi vairāki 19. gs. beigu paraugi, kas atrodas muzejos vai dokumentēti ekspedīcijās. TLMS “Durbe” dalībnieces pirmās vadītājas Dzidras Ercas, kas bija A.Dzērvīša un E. Kivickas skolniece, vadībā jau 1973. gada rudenī pievērsās pētniecībai un tautastērpa darināšanai. Laika gaitā audēju redzējums ir mainījies, sekojot aktuālajām pamatnostādnēm. Studijas dalībnieču darinātie tērpi ir guvuši atzinību Dziesmu svētku tautastērpu skatēs. Kopumā TLMS “Durbe” dalībnieces ir vizualizējušas vairāk nekā 20 tērpu, kas iekļauti Tukuma muzeja krājumā kā vienots veselums. Tautastērpu kolekcija atspoguļo Tukuma un pārnovadu etnogrāfisko tradīciju visā krāšņumā un reprezentē arī Dziesmu svētku tradīcijas vitalitāti.

Projekts “J.F.Tīdemaņa glezniecības plenērs un mazo formu keramikas simpozija “Navigācija”norise Ventspilī” paredz kvalitatīvas mākslas un kultūras pieejamības nodrošināšanai Kurzemē, realizēt divas Ventspils muzeja organizētas tradicionālas mākslas aktivitātes, piesaistot līdzfinansējumu plenēra kuratora atalgojumam un keramikas simpozija dalībnieku darbam nepieciešamajam materiālu nodrošinājumam. Glezniecības plenēru Ventspils muzejs organizē kopš 2010.gada, mazo formu keramikas simpoziju “Navigācija”, – kopš 2009.gada. Ventspils muzejs, sadarbībā ar Amatu mājas podnieku un simpozija kuratoru Jāni Kupču organizē Starptautisko mazo formu keramikas simpoziju Navigācija. Mazo formu keramikas simpozija specifiku apjoma ziņā, nosaka norises ilgums, darba vide un izvēlētais darba materiāls – melnā akmens masa un porcelāns, kas koncentrē simpozija norisi un piešķir tam savu monohromo atpazīšanas un orientēšanās zīmi. No 2009.gada līdz 2021.gadam starptautiskajā mazo formu keramikas simpozijā Navigācija piedalījušies vairāk kā 50 mākslinieki, papildinot Ventspils muzeja mākslas krātuvi ar vairāk kā 90 mūsdienu mākslas darbiem. “Navigācijā” tostarp piedalījušies: O.Šilova, I.Emse – Grīnberga, R.Šypalite (LT), E.Titāne, A.Orrav (EST), D.Lesiņš, A.Vēzis, P.Martinsons,  I.Klīdzējs, Y.Karro (EST), E.Maskaliunaite (LT), B.Keleriene (LT), G.Hagendorfa,J. Bergins (LV/LT), N. Avad (RU), E.Einikyte – Narkevičiene (LT), Kristīne Nuķe – Panteļejeva u.c. Ventspils muzejs, sadarbībā ar mākslinieci Sarmīti Cauni organizē glezniecības plenēru, kurā kopš 2010.gada piedalījušies vairāk kā 80 mākslinieki, papildinot muzeja mākslas krājumu ar vairāk kā 116 profesionālu mūsdienu mākslnieku darbiem. Savos mākslinieciskajos iespaidos par Kurzemi un Ventspili, dalījušies A.Zariņa, S.Krastiņa, D.Krūze, A.Meldere, J.Pīgoznis, A.Naumovs, O.Zvejsalnieks, M.Čačka, G.Šmite, D.Lūse, M.Gulbis, K.Keire , A.Heinrihsone, L.Bikše u.c

Kurzemes Dzejas dienas ir ikgadējs, tradicionāls pasākums, kas katru gadu tiek organizēts kādā no Kurzemes pilsētām. Šis pasākums pulcē lielu skaitu Kurzemes dzejnieku no Ventspils, Liepājas, Tukuma, Kuldīgas, Saldus, Talsu novadiem. 2023. gadā Kurzemes Dzejas dienas notiks 25. reizi, un to rīkošana uzticēta Ventspils bibliotēkai. Godinot dzejnieka Imanta Ziedoņa 90. gadu jubileju, Dzejas dienu vadmotīvs būs “Garainis”.

Kurzemes Dzejas dienu mērķis ir pievērst plašas sabiedrības uzmanību dzejai kā mākslas formai un veicināt popularitāti un sapratni sabiedrībā, iepazīstināt ar Dzejas dienu tradīcijām, jaunākajiem dzejas darbiem, kā arī popularizēt latviešu dzejas autorus, jaunradi, stiprināt bibliotēkas nozīmi kultūras izpratnē un piedāvāt sabiedrībai daudzveidīgus pakalpojumus. Saglabājot Dzejas dienu tradīcijas, notiks dzejas lasījumi dažādās Ventspils valstspilsētas kultūrvietās dažādām mērķauditorijām.

Lībiešu gada ietvaros, lai veicinātu kultūras mantojuma saglabāšanu, Ventspils Mākslas skola ir ieplānojusi izgatavot galda spēli “LOTO lībiešu valodas iepazīšanai un apguvei”.

Saistoši, ka Ventspils novadā savulaik lībieši dzīvojuši un līdz mūsdienām dažviet saglabājušies vietu nosaukumi, kā arī tradīcijas, tāpēc valodas iepazīšana ir nozīmīga kultūrvēstures izzināšanai un saglabāšanai.

Spēli plānots izgatavot pēc LU Lībiešu institūta tulkotajiem vārdiem, kuri papildināti ar krāšņiem Ventspils Mākslas skolas audzēkņu gleznojumiem un, lai veicinātu Latvijas vēsturiskās kultūras daudzveidības saglabāšanu, spēli vēlamies izsniegt pirmskolas iestādēm, skolām, kultūras iestādēm un Lībiešu biedrībām.

Ar vien vairāk jauniešu vidū ir jūtama piederības sajūtas samazināšanās savai vietējai kultūrtelpai un kopienai. Nesen veiktajā Ventspils Jauniešu mājas aptaujā, dati uzrāda, ka tikai piektā daļa no jauniešiem redz savu dzīvi attīstāmies vietējā pašvaldībā. Lai veicinātu jauniešos piederības sajūtu vietējai kultūrtelpai un reģionam (Ziemeļkurzeme), šī projekta laikā tiek izstrādāts interaktīvs materiāls / izziņas maršruts, apkopojot Lībiešu krasta ciematu stāstus, vēstures fiksācijas un citas kultūrvēsturiskas liecības par ciemu un tā iedzīvotājiem. Lai izziņas maršruts un interaktīvā veidā piedāvātā informācija labāk sasniegtu lietotāju, projekta laikā paredzēts izveidot mājaslapu/tiešsaistes rīku un izdales materiālus, ar kuras palīdzību interaktīvā veidā piedāvāt interesantiem iepazīties ar Lībiešu krasta ciemiem un to vēsturi. Projekta galvenā mērķauditorija ir Ventspils valstspilsētas jaunieši (5.-12.klases izglītojamie), kuri būs pirmie, kuri 2023.gada septembrī dosies mācību ekspedīcijā pa šī projekta maršrutu, tādā veidā rodot iespēju izzināt sava reģiona vēsturi un veicinātu piederības sajūtu. Izveidotā aplikācija ar izziņas maršrutu būs pieejama arī citiem interesentiem, informācija tiks izplatīta visās Ventspils valstspilsētas un Ventspils novada skolās un Ziemeļkurzemes tūrisma informācijas centros.

Senās uguns nakts pasākumā Staldzenes stāvkrasta pludmalē un tuvējā apkārtnē veidota audiovizuāla sajūtu pastaiga, kur satiekas tradīcijas un laikmetīgas mākslas izpausmes. Sajūtu koncerti, meditatīva uguns un jūras klātbūtne, video mākslas integrācija dabiskajā vidē.