Ūdens atkārtota izmantošana praksē, pieredzes stāsti!
WaterMan projekta ietvaros no 2025. gada 14. līdz 16. janvārim norisinājās otrais mācību brauciens, kas bija veltīts ūdens atkārtotas izmantošanas praksei mitros reģionos. Tā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt četras vietas Beļģijā un iepazīties ar inovatīviem ūdens apsaimniekošanas risinājumiem. Vizīšu laikā tika demonstrētas praktiskas pieejas ūdens atkārtotai izmantošanai un pielāgošanās klimata izaicinājumiem gan pilsētvidē, gan industriālajā vidē.
Pirmajā dienā apskatījām 2 pilotprojektu piemērus ūdens atkārtotai izmantošanai Beļģijā.
Pirmais apskates objekts bija Torreele / St-André ūdens atkārtotas izmantošanas sistēma. To pārvalda “Aquaduin”, Veurne reģiona piekrastes pašvaldības ūdensapgādes uzņēmums, kas īsteno ilgtspējīgu gruntsūdeņu apsaimniekošanu, tostarp mākslīgu gruntsūdeņu papildināšanu St-André kāpās. Tā kā visa gada garumā nebija pieejami citi ūdens avoti, tika pieņemts lēmums izmantot infiltrācijas ūdeni, kas tiek ražots no notekūdeņiem Torreele attīrīšanas iekārtā.
Torreele / St-André netiešās dzeramā ūdens atkārtotas izmantošanas shēma tika ieviesta 2002. gada jūlijā un vairāk nekā 20 gadu laikā pakāpeniski pilnveidota, kļūstot par pionieri un priekšgājēju ūdens otrreizējās izmantošanas jomā mitros reģionos.
Lai iepazītos ar šo risinājumu, devāmies uz Koksijde pilsētu, kur reģionālais ūdensapgādes uzņēmums “Aquaduin” nodrošina Torreele / St-André ūdens atkārtotas izmantošanas sistēmas uzturēšanu un attīstību. Attīrītie notekūdeņi no Torreele attīrīšanas iekārtām tiek novadīti uz piekrastes kāpām, kur tie infiltrējas un veicina gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.
Galvenās atziņas:
- Daudzpakāpju attīrīšanas process, kas nodrošina ūdens kvalitāti;
- Sezonāla hlora daudzuma regulēšana: mazāk ziemā, vairāk vasarā;
- Aptuveni 50% infiltrācijas ūdens iegūst no atkārtoti izmantota notekūdens.
Šis projekts apliecina, cik nozīmīga ir sadarbība starp pašvaldībām un vietējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu dzeramā ūdens pieejamību reģionā ar augstu sezonālu tūrisma plūsmu.
Vairāk par šo projektu vari uzzināt apmeklējot viņu mājas lapās: www.water-reuse-europe.org/torreele-reuse-scheme-delivers-resilience un www.aquaduin.be/
Kā otro ūdens atkārtotas izmantošanas piemēru apskatījām “De Nieuwe Dokken” – pirmo aprites ekonomikas teritoriju Gentē, Flandrijas reģionā.
Projektu pārvalda uzņēmums “DuCoop”, kas ūdens pārstrādi integrē plašākā aprites ekonomikas modelī, īstenojot slēgtā cikla sistēmu, kurā tiek efektīvi pārvaldīti ūdens, enerģijas un atkritumu resursi.
Svarīgākie risinājumi:
- Lietus ūdens uzkrāšana un pelēkā ūdens atkārtota izmantošana 244 mājsaimniecībās, birojos un tuvējā rūpnīcā.
- Atsevišķa melnā ūdens, pelēkā ūdens un virtuves atkritumu savākšanas sistēma.
- Aptuveni 20% siltumenerģijas atguve no notekūdens.
- Enerģijas uzkrāšanas sistēmas un siltumsūkņi apkurei.
Šāda dzīvojamā rajona pārvaldība demonstrē, kā pilsētplānošana var veicināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu, samazinot ūdens patēriņu. “De Nieuwe Dokken” iedzīvotāji vidēji patērē tikai 60 litrus ūdens dienā, kas ir ievērojami mazāk nekā Beļģijas vidējais rādītājs – 100 litri dienā uz vienu iedzīvotāju.
Nākotnes plānos ietilpst tuvējo apkaimju attīstīšana un integrēšana šajā sistēmā, lai maksimāli efektīvi izmantotu resursus. Esošā infrastruktūras jauda ļauj pievienot jaunus saslēgumus, tādējādi paplašinot aprites ekonomikas principu pielietojumu pilsētvidē.
Vairāk par šo projektu vari uzzināt apmeklējot viņu mājas lapas: www.interregnorthsea.eu/anchor/pilots/be-de-nieuwe-dokken un www.ducoop.be/en/
Otrā diena sākās ar Terneuzenas apmeklējumu Nīderlandē, kur naftas ķīmijas uzņēmums Dow sadarbojas ar vietējiem partneriem, lai pārstrādātu sadzīves notekūdeņus rūpnieciskai lietošanai. Terneuzenā naftas ķīmijas uzņēmums Dow, Scheldestromen ūdens pārvalde, Terneuzenas pilsēta un ūdens attīrīšanas uzņēmums Evides sadarbojas, lai izmantotu komunālos notekūdeņus rūpnieciskām vajadzībām. Šī publiskā un privātā sektora partnerība sākās 90. gadu sākumā, kad kļuva skaidrs, ka Dow ražošanas vajadzības nevar apmierināt tikai ar saldūdeni, un tā bija pirmā šāda veida liela mēroga sadarbība. Iedzīvotāju notekūdeņi tiek attīrīti vietējā notekūdeņu attīrīšanas iekārtā un pēc tam pa 12 km cauruļvadiem novadīti uz Dow ražotni. Pēc tālākas attīrīšanas to divreiz izmanto ražošanas un dzesēšanas torņu procesos.
Galvenie sasniegumi:
- Pievienojot ūdens attīrīšanai tam speciāli izbūvētu mitrāju notekūdens pirmapstrādei, tas ļauj tuvoties pilna cikla ūdens attīrīšanas sistēmai.
- Saldūdens pieprasījuma samazināšana, novērš gan sezonālo sausumu, gan plūdu riskus, kas ir tik raksturīgi Nīderlandei.
- Lietus ūdens savākšanas integrēšana lauksaimniecības vajadzībām tuvējās siltumnīcās.
Šī publiskā un privātā sektora partnerība, dabā balstītie risinājumi norāda uz starpnozaru sadarbības potenciālu, lai risinātu ūdens trūkuma problēmas.
Vairāk par šo projektu vari uzzināt apmeklējot viņu mājas lapas: www.corporate.dow.com/content/dam/corp/documents/science-sustainability/066-00202-01- industrial-water-reuse-case-study.pdf , www.evides.nl un www.evidesindustriewater.co.uk/.
Pēc tam devāmies uz Gentes Universitāti, precīzāk – uz Kortrijkas studentu pilsētiņu, kur uzklausījām divas nozīmīgas prezentācijas par ūdens pārstrādi rūpnieciskām vajadzībām.
Kees Roest dalījās pieredzē par ūdens atkārtotu izmantošanu Nīderlandes dienvidos, balstoties uz Dow naftas ķīmijas kompleksa Terneuzenā piemēru. Savukārt Diederik Rousseau prezentēja mākslīgo mitrāju izmantošanu kā dabisku priekšattīrīšanas risinājumu Dow naftas ķīmijas rūpnīcā, demonstrējot, kā šī metode var efektīvi uzlabot notekūdeņu kvalitāti un veicināt ilgtspējīgu rūpniecisko ūdens apsaimniekošanu.
Gentes universitātes apmeklējumu noslēdzām ar mākslīgo mitrāju lauciņu Kortrijkas studentu pilsētiņā, kur par to ieguvumiem stāstīja Gentes Universitātes pārstāvis.
Dienu turpinājām, izzinot lietus ūdens izmantošanas risinājumus Wiekevorstā kopā ar Phillipe Seghers un viņa komandu.
Mūs iepazīstināja ar Wiekevorstas piepilsētas dzīvojamo rajonu – zaļās zonas apbūves projektu, kas ietver 33 privātmājas un blakus esošu lielveikalu. Šajā teritorijā tiek īstenota inovatīva “viedās ielas” koncepcija, kas apvieno efektīvu lietus ūdens savākšanu un pārstrādi ar “pilsētas dārzu” elementiem, nodrošinot publisko telpu apzaļumošanu un jaunu pieeju inženierkomunikāciju cauruļu izvietojumam.
Projekta mērķis ir radīt klimatnoturīgu apkaimi, kas spēj pielāgoties arvien biežāk sastopamajām ūdens pieejamības svārstībām mitrajos reģionos – gan pārmērīgām lietavām, gan sausuma periodiem. Lietus ūdens uzkrāšana tiek maksimāli izmantota vietējās ūdensapgādes stabilizēšanai, veicinot ilgtspējīgu un efektīvu resursu apsaimniekošanu.
Galvenās iezīmes:
- Lietus ūdens veido divas trešdaļas no ūdens patēriņa labierīcībās un dārzos;
- Pilsētas piegādātais ūdens tiek izmantots tikai dzeramā ūdens nodrošināšanai;
- Būvniecības elementi (baseini, uzglabāšanas rezervuāri), kas uzkrāj, infiltrē un aizkavē ūdens aizplūšanu, lai novērstu plūdus un ūdens trūkumu.
Projekta panākumu pamatā ir jaunu dalībnieku, piemēram, skolu un uzņēmumu, iesaistīšana, vienlaikus izglītojot iedzīvotājus par ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas priekšrocībām.
Vairāk par šo projektu vari uzzināt, apmeklējot viņu mājas lapas: www.b-rainconnect.be/en/projects/case-wiekevorst-apart-architect un www.vlakwa.be/en/home
Izceltie izaicinājumi:
- Normatīvās nepilnības un kvalitātes standartu trūkums attiecībā uz lauksaimniecībā un rūpniecībā izmantoto ūdeni;
- Augstas ieguldījumu izmaksas un ierobežots finansējums mazāk turīgiem reģioniem;
- Pretestība dažās Eiropas valstīs.
Veiksmes stāsti:
- Zviedrijas, Kalmāras pilsētas piemērs – pārvietojama UV dezinfekcijas iekārta, lai attīrītu notekūdeņus un tos izmantotu pilsētas apstādījumu apūdeņošanai;
- Beļģijas programma “Blue Deal” finansē inovatīvus ūdens projektus ar reģionālo un ES atbalstu.
Diskusiju dalībnieku prezentācijas:
Raugoties nākotnē. Ūdens otrreizējai pārstrādei ir potenciāls stiprināt vietējās ūdens sistēmas pret klimata pārmaiņām, taču panākumi ir atkarīgi no sadarbības vietējā, reģionālā un ES līmenī. Galvenās prioritātes ir sabiedrības informētības palielināšana, skaidra tiesiskā regulējuma izveide un finansiālā atbalsta paplašināšana.
Turpmākajos pasākumos tiks turpināta zināšanu apmaiņas, labu piemēru izzināšana, to veicināšana starp ieinteresētajām pusēm, nodrošinot ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanas nākotni Baltijas jūras reģionā un ārpus tā.
Projektu “WaterMan” īsteno Kurzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem Interreg Baltijas Jūras reģiona programmas ietvaros, lai veicinātu ūdens atkārtotu izmantošanu Baltijas jūras reģionā, tādējādi papildinot ūdens apsaimniekošanu ar jaunu elementu, kas var padarīt ūdensapgādi noturīgāku pret klimata pārmaiņām.
Vairāk par projektu lasi www.interreg-baltic.eu/project/waterman/
Informāciju sagatavoja:
Aija Neilande,
projektu vadītāja,
aija.neilande@kurzemesregions.lv
