Pētot zāļu aktīvo vielu klātbūtni notekūdeņos, kā arī Latvijas un Lietuvas upēs un ūdenstilpēs, zinātnieki secinājuši, ka daudzviet šīs vielas ir tuvu vai pārsniedz koncentrāciju, ko pieņemts uzskatīt par videi drošu. Ķīmisko analīžu rezultāti atklāj, ka lielākajā daļā pētīto ūdens paraugu dominē aktīvās vielas, kas ir pretiekaisuma un pretsāpju medikamentos.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) projekta “Farmaceitiskās vielas notekūdeņos – daudzums, ietekmes un iespējas to samazināšanai” ietvaros Latvijas un Lietuvas zinātnieki pēta farmaceitiski aktīvo vielu (FAV) piesārņojumu notekūdeņos ar mērķi meklēt risinājumus tā samazināšanai.
“Es biju pārliecināta, ka aktīvās farmaceitiskās vielas tiks atrastas gan notekūdeņos, gan upēs, kur tie tiek novadīti, taču pārsteidzošākais ir tas, ka vielu daudzums tuvinās videi nedrošām koncentrācijām vai pat tās pārsniedz,” norāda projekta vadītāja, Daugavpils Universitātes aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” pētniece Ieva Putna – Nīmane. Viņa atzīst, ka cilvēku veselība lielā mērā ir atkarīga no medicīnas. “Tomēr vajadzētu padomāt par to, ka cilvēki lielā mērā ir atkarīgi arī no apkārtējās vides veselības stāvokļa,” uzsver Ieva Putna-Nīmane.
Pagājušā gada vasarā un ziemā Latvijā un Lietuvā savākti vairāk kā 60 notekūdeņu paraugi no 16 notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un tikpat ūdens paraugi no dažādām zinātnieku izvēlētajām ūdenstilpēm. Tie analizēti Klaipēdas Universitātes Jūras pētniecības institūtā, lai noteiktu 25 dažādu farmaceitiski aktīvo vielu koncentrācijas. Kā atzīst Klaipēdas Universitātes doktors Sergejs Suzdalevs, ķīmisko analīžu rezultāti zinātniekus nav pārsteiguši. “Lielākajā daļā analizēto ūdenstilpju notekūdeņu plūsmās dominē tādas pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu aktīvās vielas kā ibuprofēns, diklofenaks, paracetamols,” skaidro Suzdalevs. “Šos medikamentus intensīvi lieto gan Latvijā, gan Lietuvā, tāpēc tajos esošās vielas lielos daudzumos nonāk notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un ūdenstilpēs. Raizes rada tas, ka, piemēram, diklofenaka daudzums daudzviet ūdeņos ir augstāks par Eiropas Komisijas ieteikto gada kvalitātes standarta vērtību, kas ir 10 ng vielas uz vienu litru,” norāda Sergejs Suzdalevs. Saskaņā ar iepriekš veikto pētījumu rezultātiem līdzīga situācija ir arī citās ES valstīs.
Farmaceitiski aktīvo vielu patēriņs (pārdošanas apjomi) 2018. līdz 2020. gadā un koncentrācijas neattīrītos ūdeņos Latvijā 2021. gadā
Projekta partneri, tai skaitā Latvijas Zāļu valsts aģentūra un Lietuvas Republikas Veselības ministrijas pakļautībā esošā Valsts zāļu kontroles aģentūra, apkopo datus arī par abās valstīs pārdotajiem medikamentiem laikā no 2018. gada līdz 2020. gadam. Rezultāti liecina, ka abās valstīs ir līdzīgi medikamentu patēriņa paradumi. Piemēram, no atlasītajām 25 farmaceitiski aktīvajām vielām visvairāk patērēta ir vielmaiņas slimību ārstēšanai lietoto zāļu aktīvā viela metformīns – trīs gadu laikā tas pārdots vairāk nekā 100 tūkstoši kilogramu lielā apjomā katrā valstī. Ievāktie dati par pārdoto apjomu tika salīdzināti ar vielu koncentrācijām neattīrītos notekūdeņos. Kā bija gaidāms – tie nav cieši saistīti, jo koncentrācijas vairāk atkarīgas no vielas dabas. “Vēlējos arī izteikt pateicību visām notekūdeņu attīrīšanas iekārtam un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijai, kas atbalsta pētījumu un sadarbojās. Lai gan notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nav projektētas lai attīrītu notekūdeņus no zāļu aktīvajām vielām, pētījums liecina, ka tās samazina piesārņojumu par 33 – 80 %, “ skaidro pētniece Ieva Putna-Nīmane.
Vidējais projekta anlizēto farmaceitiski aktīvo vielu koncentrāciju samazinājums (%) 2021. gadā astoņās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās
Jau ziņots, ka projekta ietvaros tiek pētīta 25 farmaceitiski aktīvo vielu, kuras lieto Latvijā un Lietuvā, koncentrācijas notekūdeņos un ūdenstilpēs. Izpētot iegūtos datus, projekta noslēgumā zinātnieki secinās, kādu kaitējumu farmaceitisko vielu klātbūtne var nodarīt videi.
Paralēli zinātniski pētnieciskajai daļai projektā ir paredzēta informatīvi izglītojoša kampaņa par medikamentu ietekmi uz dabu un to, kur un kā nodot zāles, kurām ir beidzies derīguma termiņš vai tās zāles, ko vairs nelietojam.
Projektā iesaistīti zinātnieki, vides eksperti un citi speciālisti no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Kurzemes plānošanas reģiona, Zāļu valsts aģentūras un Lietuvas Veselības ministrijas Valsts zāļu kontroles aģentūras, Klaipēdas Universitātes, kā arī Daugavpils Universitātes aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas Institūts”.
Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programmas 2014. – 2020.gadam projekts “Farmaceitiskās vielas notekūdeņos – daudzums, ietekmes un iespējas to samazināšanai” (MEDWwater LLI-527) tiek īstenots no 2021. gada februāra līdz šā gada beigām. Tā kopējais budžets ir nepilni 700 tūkstoši eiro. Projekta līdzfinansējums no ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir nedaudz vairāk nekā 572 tūkstoši eiro.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions un MEDWwater Projekta partneri, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informāciju sagatavoja:
Liena Freimane
Projekta vadītāja
e-pasts: liena.freimane@kurzemesregions.lv
tālrunis: + 371 26306030
Vairāk par projektu: https://kurzemesregions.lv/projekti/vides-aizsardziba/medwater/
