2026.gada 28.maijā Kandavas pagasta Kalnmuižas pilī, 2.jūnijā Popes kultūras namā un 10.jūnijā viesu namā „Garīkas”, Sieksātē, norisinājās semināri ciklā “Alejas – mantojums nākotnei”, pulcējot kopumā 89 dalībniekus – ainavu arhitektus, dabas ekspertus, pašvaldību pārstāvjus un interesentus, kuri vēlas uzzināt ko vairāk par Kurzemes alejām. Semināros tika aktualizēta aleju kultūrvēsturiskā, ainaviskā un bioloģiskās daudzveidības vērtība, kā arī apspriesti praktiski risinājumi to apsaimniekošanā un saglabāšanā.
Semināru ievadā dalībnieki tika iepazīstināti ar aleju ienākšanu un nozīmi Latvijas kultūrainavā un to lomu mūsdienu vidē. Ainavu arhitekte Kristīne Dreija uzsvēra, ka alejas nav tikai estētisks ainavas elements – tās ir būtiska kultūras mantojuma daļa, kas veido vietas identitāti un vēsturisko raksturu. Tika aplūkoti piemēri, kā vēsturiskās alejas iespējams saglabāt un vienlaikus pielāgot mūsdienu infrastruktūras un sabiedrības vajadzībām.
Turpinājumā Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Kristaps Vilks stāstīja par dabas aizsardzības vērtībām Latvijas alejās. Viņš akcentēja, ka vecie koki alejās bieži ir nozīmīgas dzīvotnes aizsargājamām sugām – ķērpjiem, kukaiņiem un putniem. Semināra dalībnieki guva ieskatu, kā sabalansēt drošības prasības, koku apsaimniekošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Uzmanība tika pievērsta arī normatīvajiem jautājumiem. Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte skaidroja aleju koku kopšanas un ciršanas regulējumu, uzsverot, cik svarīga ir pārdomāta un profesionāla pieeja lēmumu pieņemšanā par koku apsaimniekošanu gan alejās, gan ārpus tām.
Popes seminārā Dace Sāmīte, pārstāvot biedrību „Popes muiža”, iepazīstināja arī ar sabiedrības iesaisti vēsturisko koku stādījumu saglabāšanā.
Seminārā Kalnmuižā un Sieksātē tika runāts arī par klimata pārmaiņu ietekmi uz zaļo zonu plānošanu. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesores Natālija Ņitavska un Daiga Skujāne stāstīja par tendencēm klimatnoturīgu apstādījumu plānošanā pilsētvidē, iepazīstinot arī ar dažādiem ārvalstu piemēriem.
Dienas otrajā pusē semināra dalībnieki iepazinās ar projektu “Green Guardians”, kura mērķis ir aleju apzināšana un datu bāzes izveide. Dalībnieki uzzināja par sabiedrības iesaistes kampaņas “Kļūsti par aleju detektīvu!” 2025. gada rezultātiem un topošo aleju datu bāzi.
Nozares uzņēmuma pārstāve Laima Vecozola prezentēja digitālo risinājumu un tehnoloģiju iespējas zaļo teritoriju pārvaldībā un apsaimniekošanas plānošanā.
Noslēgumā arborists, dendrologs, sugu un biotopu eksperts Gvido Leiburgs sniedza prezentāciju par aleju koku novērtēšanu un apsaimniekošanu, kā arī vadīja praktisko nodarbību tuvējās alejās, iepazīstinot ar tajās sastopamajām koku, ķērpju, sēņu, bezmugurkaulnieku un putnu sugām, kā arī raksturojot aleju stāvokli un norādot alejās nepieciešamo koku kopšanas un apsaimniekošanas pasākumu piemērus. Dalībniekiem bija iespēja alejās atrast un apskatīt gan aizsargājamās ķērpju un bezmugurkaulnieku sugas, gan kopā ar ekspertu novērtēt alejā augošo koku stāvokli un nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus.
Praktiskā daļa ļāva ne tikai nostiprināt dienas laikā iegūtās zināšanas, bet arī diskutēt par reālām situācijām un izaicinājumiem aleju saglabāšanā.
Semināri apliecināja, ka sabiedrībai ir interese par alejām un to saglabāšanu, un ka aleju vērtību saglabāšanā un kopšanā ir svarīga gan ekspertu, gan pašvaldību, vietējo kopienu un īpašnieku iesaiste.
Seminārus organizēja Kurzemes plānošanas reģions projektā Nr.LL-00251 “Koku aleju saglabāšana bioloģiskajai daudzveidībai Kurzemē un Ziemeļlietuvā” (Green Guardians), to līdzfinansē Eiropas Savienības Interreg VI-A Latvijas –Lietuvas programma 2021. –2027.gadam.
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tā saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informāciju sagatavoja:
Ligita Kokaine
Projekta vadītāja
ligita.kokaine@kurzemesregions.lv
