Kurzemes plānošanas reģiona 2026. gada jūlijā veiktā remigrantu aptauja rāda, ka lielākā daļa aptaujāto savu dzīvi pēc atgriešanās Latvijā vērtē pozitīvi. 88,3 % respondentu norāda, ka jūtas laimīgi vai drīzāk laimīgi, savukārt 79,2 % iekārtošanos pēc atgriešanās raksturo kā vieglu vai drīzāk vieglu. Arī iekļaušanās sociālajā un sabiedriskajā dzīvē kopumā vērtēta pozitīvi – lielākā daļa aptaujāto norāda, ka jau ir labi iejutušies vai turpina pakāpeniski iejusties.
“Ikdienā tiešām redzu, ka lielākā daļa cilvēku, kas atgriežas, ir apmierināti ar savu izvēli – arī tad, ja pirmie mēneši nav bijuši viegli. Gandrīz vienmēr šī lēmuma pamatā ir kaut kas ļoti personisks – vēlme būt tuvāk ģimenei vai vienkārši dzīvot savā zemē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Atgriešanās iemesli
Visbiežāk minētie atgriešanās iemesli ir emocionāli un ģimeniski: vēlmi dzīvot Latvijā un piederības sajūtu dzimtajai vietai katru norādījuši 67,5 % aptaujāto. 63,6 % atzīmējuši vēlmi būt tuvāk ģimenei un radiniekiem, savukārt 58,4 % – vēlmi, lai bērni mācītos Latvijas izglītības iestādēs. No praktiskajiem apsvērumiem visbiežāk minētas darba iespējas (41,6 %).
Arī darba tirgū lielai daļai aptaujāto izdevies iekļauties salīdzinoši ātri – 68,9 % sešu mēnešu laikā pēc atgriešanās sākuši strādāt vai uzsākuši saimniecisko darbību.
Augstu novērtēts koordinatora atbalsts
Remigrācijas koordinatora palīdzību izmantojuši 71,4 % aptaujāto. No tiem, kuri koordinatora atbalstu vērtējuši, 89,1 % bijuši ļoti apmierināti vai drīzāk apmierināti, savukārt negatīvu vērtējumu nav sniedzis neviens respondents.
Koordinatora atbalstu aptaujātie galvenokārt izmantojuši dokumentu un formalitāšu kārtošanā, informācijas iegūšanā par pašvaldību pakalpojumiem, darba un mājokļa iespējām, kā arī bērnudārziem un skolām. Savukārt 60 % no tiem, kuri izmantojuši koordinatora palīdzību, norāda, ka atgriešanās procesā saņēmuši arī praktisku vai emocionālu atbalstu.
“Visbiežāk pie manis vēršas ar konkrētiem jautājumiem – kā deklarēt dzīvesvietu, kur meklēt darbu, kā pieteikt bērnu skolā vai bērnudārzā. Taču bieži saruna neapstājas pie formalitātēm – cilvēki vēlas arī vienkārši izrunāties par to, kā ir atgriezties pēc gadiem svešumā, saņemt iedrošinājumu un atbalstu, sperot šo nozīmīgo soli,” stāsta A.Berģe.
Jomas, kurās atbalsts vēl pilnveidojams
Aptauja atklāj arī jomas, kurās atbalstu vēl nepieciešams pilnveidot. Valsts un pašvaldību sniegto atbalstu pozitīvi vērtējuši 58,4 % respondentu, bet vairāk nekā ceturtā daļa respondentu norādījusi, ka bijis nepieciešams lielāks atbalsts vai saņemtais atbalsts nav bijis pietiekams. Savukārt 18,2 % aptaujāto iepriekš nav zinājuši par iespēju saņemt remigrācijas koordinatora atbalstu.
“Aptauja vēlreiz parāda, cik svarīgi ir par pieejamo atbalstu runāt jau tad, kad doma par atgriešanos Latvijā vēl tikai nobriest. Tāpēc, cik vien iespējams, braucu satikt tautiešus tur, kur viņi dzīvo – esmu bijusi, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Īrijā, Norvēģijā, Vācijā un Zviedrijā. Klātienes sarunās var ne tikai pastāstīt par pieejamo atbalstu, bet arī sadzirdēt, kas cilvēkus attur no atgriešanās, par ko viņi šaubās un kas viņiem būtu vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu atgriezties dzimtenē. Tāpēc šādas tikšanās ar diasporu noteikti ir jāturpina,” norāda A. Berģe.
Ja apsverat atgriešanos Kurzemē, ar Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori Agnesi Berģi iespējams sazināties pa tālruni +371 20478252 vai e-pastu koordinators@kurzemesregions.lv.
Par aptauju
Kurzemes plānošanas reģions aptauju veica no 2026. gada 2. līdz 13. jūlijam. Tajā piedalījās 77 remigranti, kuri atgriezušies dzīvot Kurzemē. Piedalīties aptaujā tika aicināti Kurzemes plānošanas reģiona remigrantu kontaktu datubāzē iekļautie cilvēki. Aptaujas rezultāti raksturo aptaujāto remigrantu pieredzi un nav uzskatāmi par statistiski reprezentatīviem attiecībā uz visu Kurzemē dzīvojošo remigrantu kopumu.
Ar pilnu remigrantu aptaujas datu apkopojumu var iepazīties šeit:
Kurzemes remigrantu aptaujas analīze