“Latvijas jauniešiem noteikti iesaku paceļot, uzkrāt sevī piedzīvojumus un pieredzi, jo tā nav tikai pieredze noteiktā amatā. Tie ir arī kontakti, jaunas pazīšanās un tad tu atgriezies mājās ar iekšēju drošības sajūtu: tur – citur – bez tevis arī viss ir kārtībā. Te nav slikti, vienkārši jāiet ar galvu augšā un jādara. Ja ir pieredze, iekšējā miera sajūta, tad arī viss saslēdzas,” saka Liepājas uzņēmuma SIA Divi Naži līdzīpašnieks, viņš arī pavārs, miesnieks Elviss Sproģis.
Pērn decembra vidū Liepājas Pētertirgus paviljonā darbs aizsākās Elvisa un viņa kolēģa, otra līdzīpašnieka un šefpavāra Dāvja Veilanda jaunajā konceptstendā Divi Naži, kurā var iegādāties Latvijas saimniecībās audzētu cūkgaļu, liellopu un jēra gaļu ar Zaļās karotītes simbolu. Pats Elviss Latvijā atgriezies 2019. gadā pēc vairāku gadu prombūtnes svešumā vairākos dzīves posmos.
Ieskats amatā
Jauno uzņēmēju mērķis ir strādāt, izmantojot sentēvu zināšanas un tradīcijas. Biznesa idejas koncepcija veidota tā, lai nodrošinātu individuālu pieeju katram klientam. Dāvis un Elviss paši katru dienu no otrdienas līdz sestdienai sagaida un apkalpo savus klientus. Divu Nažu stendā ir iespēja pēc individuāla pasūtījuma iegādāties nepieciešamos gaļas produktus un saņemt pavāru konsultācijas ēdienu pagatavošanas kultūrā. Uzņēmēju mērķis ir piedāvāt kvalitatīvu produktu un, kā atzīst Elviss Sproģis, pašlaik tieši kvalitāte ir prioritāte, ne finansiālais aspekts.
Dāvis Veilands ir Liepājā pazīstams šefpavārs, viņš strādājis labākajos Liepājas restorānos – Olīve, Fifth bud, Promenade Hotel restorānā Piano un Romas dārzs. Savukārt Elviss Sproģis pavāra kvalifikāciju ieguvis Latvijā, bet pēc tam zināšanas papildinājis ASV, Anglijā, Beļģijā un ieguvis miesnieka aroda kvalifikāciju.
ASV Elviss strādāja viesnīcu industrijā un šajā ziņā Restorānu servisa skolā iegūtās zināšanas, pavāra prakse un pieredze krietni palīdzējušas. “Varēju ātri un vienkārši iekārtoties strādāt viesnīcu restorānos, pazinu apkalpojošo sfēru. Tad arī sapratu, ka savu dzīvi tomēr gribu saistīt ar virtuvi. Vēl vairāk sapratu, ka gribu kaut ko ražot, darīt ar rokām. 2014. gadā, kad atgriezos no Amerikas, tēvs aicināja pastrādāt pie viņa miesnieka nozarē. Tēvam Talsos ir veikaliņš, netālu arī sava saimniecība. Tas bija mans pirmais ieskats miesnieka amatā,” stāsta Elviss, viņš turpina: “Pāris gadus tā strādājot, apgūstot tehniskās iemaņas, nācu pie atziņas, ka, lai nonāktu nākamajā līmenī, attīstītu sevi, ir jāmācās. Latvijā gan iemācīties skolā šādu arodu nevar, pavārskolās to nemāca – ir jābrauc ārpus Latvijas, jāmācās pie pieredzējušiem miesniekiem. Sekoju līdzi jaunākajai informācijai internetā, forumus lasīju, bet vienā brīdī sapratu, ka atduros – man ir daudz vairāk jautājumu, nekā atbilžu.”
2016. gadā Elviss mērķtiecīgi izvēlējās šo nozari, šo savu ceļu. “Tas nenotika vienā dienā – ja šodien uz to paraugos atpakaļ, tas bija astoņu, deviņu gadu mērķtiecīgs ceļš, kas nevienā brīdī nav apstājies līdz pat šai dienai. Katru dienu es mācos, kaut ko apgūstu, sekoju līdzi citu amata brāļu prasmēm, šīs pārtikas nozares tendencēm, lasu forumus – to, kas veido priekšstatu par visu nozari kopumā. Bet, lai attīstītu sevi maksimāli, tolaik sapratu, ka man ir jādodas strādāt un mācīties ārzemēs. Daudzi jaunieši, kuri neredz perspektīvas Latvijā, dodas uz ārzemēm – vai tie ir finansiāli apstākļi, vai laimes meklējumi. Es šeit, Latvijā, perspektīvu redzēju, bet man bija vajadzīgas zināšanas,” savus emigrācijas motīvus atklāj Elviss.
Zināja, ko grib
Elviss Sproģis devās uz Angliju, Bristoli – uz kādu miesnieku veikalu, par kuru informāciju bija noskatījis internetā. Saimnieki gan par latviešu puiša mērķiem vēl neko nezināja… “Man bija sagatavots mans CV, gāju uz to veikalu un teicu, ka vēlos tur strādāt. Man bija vienalga, vai man maksā, vai nemaksā – vēlējos strādāt. Varbūt palaimējās, ka tas bija neilgi pirms Ziemassvētkiem, kad ir saspringts laiks un palīgu vajag. Jāteic, šajā jomā reti kad atsaka, jo tā ir nozare, kad jāstrādā agros rītos, vēlos vakaros un darbs nav no tiem vieglākajiem. Daudzi to neizvēlas,” neslēpj Elviss. Bet darbā pie tēva viņš jau bija norūdījies un specifiskos darba apsākļus pieņēmis kā pašsaprotamus. Viņš zināja, uz ko iet.
Pēc Bristolē nostrādāta gada viņš sajuties savā amatā gana spēcīgs; atgriezies Latvijā, lai arī bija iejuties kolektīvā un būtu varējis Bristolē palikt. “Man jau pašā sākumā mērķis bija atgriezties mājās. Es redzēju perspektīvas, kā šo biznesu attīstīt Latvijā,” saka uzņēmējs. Tiesa, mājās ar tēvu risinājušās diskusijas par to, vai Elvisa jaunās idejas konservatīvā sabiedrībā gūs popularitāti. Līdz galam pašrealizācija nenotika, daļu ideju viņš atstāja pie sevis un neatmeta domu par to, ka kādreiz šai biznesā viņam būs pašam sava vieta.
2019. gada martā Elviss ar mīļoto sievieti devās uz Beļģiju, jo turpinot strādāt, atkal bija nonācis līdz sajūtai, ka “kaut kur savā profesionālajā jomā ir iesprūdis.” “Sapratu, ka atkal ir kaut kur jābrauc, jāizglītojas. Pēdējā braucienā uz Beļģiju izvēlējos doties pie viena no TOP 5 pasaules labākajiem miesniekiem. “Vairāku mēnešu garumā papildināju zināšanas pie viena no Eiropā izcilākajiem miesniekiem Hendrika Dīrendonka. Vispirms gan mēs sarakstījāmies – viņam nekad nebija bijusi pieredze darbā ar kādu no Latvijas. Tā bija aptuveni 30 e-pastu apmaiņa, taču beigās vienojāmies, sakārtoju darba atļauju un ar ģimeni braucām uz Beļģiju. Vai man patiks, vai nepatiks – nezināju, nezināju arī, vai patikšu viņiem,” atzīst latviešu meistars, viņš turpina: “Dīrendonks ir viens no maniem elkiem šajā jomā, kam vēlējos līdzināties. Man patīk viņa psiholoģija attiecībā pret dzīvniekiem, paužot tiem cieņu – dzīvnieks nav tikai beigts gaļas gabals, viņš atdevis savu dzīvību, lai mūs pabarotu. Patīk attieksme pret darbu, kā tas tiek parādīts un pasniegts. Tas bija sešus mēnešus intensīvs darbs bez brīvdienām. Mācījos aroda tehniku. Man bija gods pārstāvēt Dierendonka uzņēmumu meistarklasēs, būt daļai no uzņēmuma ģimenes – sākot ar sadales cehu, beidzot ar darbu veikalā, bet brīvajos laikos mani sūtīja uz Nīderlandi, uz šī uzņēmuma šovrūmiem, kur stāstīju par beļģu tradīcijām. Iemantoju ļoti labu uzticību, jo neviens pienākums nebija tāds, ar ko es nevarētu tikt galā.”
Sadarbība veidojās sekmīga – Elviss Sproģis tika atzīts kā perspektīvs darbinieks un viņš arī mērķtiecīgi izmantoja šo laiku. Pēc iespējas īsākā laikā iespējami vairāk iemācīties, tāds bija latviešu meistara nolūks. Bija iespēja pastrādāt arī Michelin restorānā. “Tajā brīdī jau zināju, ka gribu kaut ko darīt pats,” saka Elviss.
Pilsēta ar foršu raksturu
Abi ar draudzeni atgriezās Liepājā, kur jau pirms šī brauciena bija iekārtojuši dzīvesvietu. “Sapratām, ka braukāt uz Talsiem vairs negribam un uz ārzemēm arī pašlaik negribam. Vēl braucot caur Londonu, es gribēju iziet cauri galvenajiem Londonas veikaliem, kur paskatīties, kā strādā miesnieki. Nejauši, bet bija arī piedāvājums uzreiz palikt strādāt vienā prestižā Londonas gaļas veikalā – kad viņi uzzināja, ka esmu mācījies pie Dierendonka. Tas nebija mans pašmērķis – forši, bet paldies! Atgriezāmies Liepājā, kur gan citur?! Liepāja ir pilsēta ar foršu raksturu,” pasmaida Elviss.
Liepājā viņš iepazinās ar Dāvi Veilandu, abu otrās pusītes viņus saveda kopā. Viss sakrita tā, ka arī Dāvis tobrīd plānoja savā dzīvē ko pamainīt – tā tapa Divi Naži. Bez kredītiem, tikai ar saviem līdzekļiem, cik nu iekrāts. “Mana koncepcija ir tāda, lai šis nav tikai tīrs miesnieka darbs, bet jau ar ieskatu restorāna virtuvē. Lai klients var tikt informēts par jebkādiem jautājumiem saistībā ar ēdiena gatavošanu, pagatavošanas temperatūru, labāko izvēli ko no kā pagatavot. Cerējām, ka kādam tas varētu interesēt un pašlaik jūtam, ka interesē! Liepājas Pētertirgus ir laba vieta, kur pārbaudīt, vai esi ko spējīgs, vai kādam tas interesē un mums ir jau izveidojies savs klientu loks. Esam izauguši, sakārtojuši savu vidi,” gandarījumu pauž Elviss un piebilst par to, ko iemācījies no saviem kolēģiem, draugiem ārzemēs: “Ja vēlies kaut ko kvalitatīvu radīt, pašam uz to jāiet.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Atgriežoties mājās saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.
Raksta autors: Laikraksta “Diena” žurnāliste Ieva Štāle. Raksts pārpublicēts no Diena.lv portāla: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/galvu-augsa-un-jadara-14255598
