2026. gada 3. septembrī Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Green Guardians” komanda tikās ar Kuldīgas novada pašvaldības speciālistiem, lai iepazīstinātu ar projektā izveidoto Kurzemes aleju ģeotelpisko datubāzi un pārrunātu, kā iegūtos datus izmantot pašvaldības darbā.
Tikšanās laikā projekta komanda demonstrēja izstrādāto interaktīvo aleju karti un Kuldīgas novadā apzināto aleju datus, kā arī skaidroja, kā tapusi datubāze un kā veikts aleju sākotnējais vērtējums.
No sabiedrības iesaistes līdz ģeotelpiskai datubāzei
Aleju apzināšana “Green Guardians” projekta ietvaros notikusi, iesaistot gan sabiedrību, gan projekta speciālistus un ekspertus. Kampaņas “Kļūsti par aleju detektīvu!” laikā 2025. gada rudenī tika saņemtas 228 anketas, bet 2026. gada pavasarī – 307 anketas.
Aleju identificēšanā izmantoti arī dažādi ģeotelpiskie un kartogrāfiskie dati: OpenStreetMap, Topo10, kā arī Dodies.lv vēsturiskās kartes.
Katra iesniegtā anketa tika pārbaudīta un nepieciešamības gadījumā precizēta. Atsevišķas alejas tika apsekotas atkārtoti, lai pārliecinātos par datu kvalitāti. Iegūtā informācija digitalizēta un integrēta ĢIS datubāzē, izveidojot arī interaktīvu tīmekļa karti.
Alejas vērtētas pēc vienotas pieejas
Būtiska projekta darba daļa ir tieši aleju vērtēšana. Projekta komanda veikusi aleju sākotnējo novērtējumu, balstoties uz kritērijiem, kas nodrošina iespēju dažādas alejas savstarpēji salīdzināt un iegūtos datus izmantot turpmākai analīzei.
Aleju vērtēšanā ņemti vērā vairāki kritēriji kā rindu un koku skaits, alejas vecumposms, koku sugas, vainagi, retinājums un citi aspekti. Vienlaikus projekta komanda uzsvēra, ka šis vērtējums nav detalizēta katra koka inventarizācija, bet tas sniedz kopēju priekšstatu par alejas vērtību un ļauj datus atlasīt un interpretēt atbilstoši konkrētam mērķim.
Dati: pamats praktiskiem lēmumiem
Viens no būtiskākajiem tikšanās jautājumiem bija, ko pašvaldība ar šiem datiem var darīt?
Kuldīgas novada pašvaldībai projekta ietvaros iegūtā informācija var kļūt par papildu instrumentu teritorijas plānošanā un ainavu pārvaldībā. Piemēram, aleju datus iespējams savietot ar pašvaldības ainaviski vērtīgajām teritorijām un ainaviskajiem ceļiem, lai identificētu vērtīgās alejas, kas līdz šim nav bijušas izceltas vai iekļautas konkrētās teritorijās.
Dati var palīdzēt arī plānot aleju apsaimniekošanu un stādījumu atjaunošanu, kā arī savlaicīgi noteikt prasības aleju saglabāšanai infrastruktūras un būvniecības projektu gadījumā.
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī iespēja izmantot projekta datus dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai. Izcilās un īpaši vērtīgās alejas varētu kļūt par pamatu turpmākai izvērtēšanai, kā arī valsts un vietējas nozīmes aizsardzības noteikšanai.
Savukārt tūrisma jomā jaunā aleju datu bāze var palīdzēt identificēt jaunas apskates vietas un maršrutus, kuros alejas tiktu popularizētas kā ainavas un kultūrvēsturiskā mantojuma elementi.
Nākamais solis: datu integrēšana pašvaldības darbā
Tikšanās noslēgumā “Green Guardians” projekta komanda un Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvji vienojās par turpmākajiem soļiem.
Plānots izvērtēt, kā projekta dati savienojami ar esošajiem teritorijas plānojuma dokumentiem, ainaviski vērtīgajām teritorijām un citiem pašvaldības rīcībā esošajiem datiem.
“Green Guardians” projekta komanda turpinās sniegt metodisko un profesionālo atbalstu, lai izveidotā datubāze un aleju vērtēšanas pieeja varētu kļūt par praktiski izmantojamu instrumentu aleju saglabāšanā, apsaimniekošanā un aizsardzībā Kurzemes reģiona pašvaldībās.
Projekta pieredze aleju datu ievākšanā, apkopošanā un vērtēšanā ir nozīmīga arī plašākā kontekstā, tādēļ “Green Guardians” ietvaros izstrādātā pieeja var kalpot par piemēru arī citiem Latvijas reģioniem.
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tā saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informāciju sagatavoja:
Inga Hartika
Projektu koordinatore tūrisma un mārketinga jomā
+371 26678815, 25494758
inga.hartika@kurzemesregions.lv
