Kvalitatīvs miegs un fiziskās aktivitātes bieži tiek aplūkotas atsevišķi, lai gan ikdienā tās ir cieši saistītas. Regulāra kustēšanās palīdz uzturēt labu fizisko un emocionālo pašsajūtu, savukārt pietiekams un kvalitatīvs miegs ir būtisks organisma atjaunošanās procesiem. Dienas laikā kustoties, mēs mazinām ilgstošu sēdēšanu un veidojam veselīgākus ikdienas paradumus. Pētījumi liecina, ka regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt arī uzlabot miega kvalitāti.

 

Kustība var palīdzēt vakaram kļūt mierīgākam

Regulāras fiziskās aktivitātes ir saistītas ar labāku pašsajūtu un miega kvalitāti. Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsver, ka fiziskās aktivitātes sniedz būtiskus ieguvumus gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai, tostarp palīdz uzlabot miegu.

Lai gūtu šos ieguvumus, nav obligāti nepieciešami intensīvi treniņi. Daudziem cilvēkiem piemērota ir raita pastaiga, velobrauciens, vingrošana vai aktīvs darbs dārzā. Svarīgākais ir atrast sev patīkamu nodarbi, kuru iespējams atkārtot regulāri.

Arī nelielas, bet regulāras kustību pauzes palīdz mazināt mazkustīgumu. Savukārt daudzveidīgas fiziskās aktivitātes visas nedēļas garumā palīdz uzturēt fizisko sagatavotību un veidot veselīgāku dzīvesveidu. Labāk kustēties regulāri, izvēloties savām spējām atbilstošu slodzi, nekā pēc vairākām mazkustīgām dienām censties visu kompensēt ar vienu ļoti intensīvu treniņu.

Dienas gaisma un pastaiga ārā

Īpaši gada tumšajā laikā ir vērtīgi dienas gaišajā daļā iziet ārā. Pastaiga pusdienlaikā vai brīvdienās apvieno kustību ar dabisko gaismu un palīdz uz brīdi atrauties no ekrāniem un ikdienas pienākumiem.

Dabiskajai gaismai ir nozīmīga loma organisma diennakts ritma regulēšanā. Gaisma palīdz mūsu iekšējam bioloģiskajam pulkstenim atšķirt dienu no nakts, tādējādi ietekmējot arī miega un nomoda ritmu. Tāpēc uzturēšanās ārā dienas gaišajā laikā var būt viens no veselīgu miega paradumu veidošanas elementiem.

Baltijas valstīs rudenī un ziemā dienas kļūst īsākas, tāpēc ir īpaši noderīgi apzināti ieplānot laiku pastaigām. Piemēram, pusdienu pārtraukumā var doties desmit vai piecpadsmit minūšu pastaigā, bet brīvdienās izvēlēties garāku maršrutu dabā.

Svarīgi atcerēties, ka arī mākoņainā laikā pastaiga ārā ļauj apvienot fiziskās aktivitātes ar uzturēšanos dabiskajā dienasgaismā.

Kad trenēties?

Nav viena ideāla fizisko aktivitāšu laika, kas būtu piemērots visiem. Dažiem patīk kustēties no rīta, citiem – pusdienlaikā vai pēc darba. Svarīgākais ir atrast laiku, kas atbilst ikdienas ritmam un ļauj saglabāt regularitāti.

Tomēr ir vērts pievērst uzmanību tam, kā fiziskās aktivitātes ietekmē miegu. Ļoti intensīvs treniņš īsi pirms gulētiešanas dažiem cilvēkiem var apgrūtināt iemigšanu, jo pēc lielas slodzes organismam nepieciešams laiks, lai nomierinātos.

Vienlaikus pētījumi liecina, ka fiziskās aktivitātes vakarā pašas par sevi ne vienmēr pasliktina miega kvalitāti. Lielāka uzmanība jāpievērš ļoti intensīviem treniņiem, kas beidzas neilgi pirms gulētiešanas.

Ja intensīva slodze vēlu vakarā traucē aizmigt, treniņu var pārcelt uz agrāku laiku. Savukārt mierīga pastaiga vai viegla stiepšanās vakarā daudziem var būt patīkams veids, kā pabeigt dienu.

Svarīgākais ir vērot savu pašsajūtu, ņemt vērā individuālās vajadzības un veidot tādu fizisko aktivitāšu režīmu, kuru iespējams saglabāt ilgtermiņā.

Miegs nav jāaizstāj ar treniņu

Aizņemtā ikdienā dažkārt rodas kārdinājums gulēt mazāk, lai paspētu uz rīta treniņu vai vakara sporta nodarbību. Tomēr veselīgs dzīvesveids nav sacensība par pēc iespējas lielāku fizisko aktivitāšu daudzumu.

Miegs, kustība, sabalansēts uzturs un atpūta papildina cits citu. Pietiekams miegs ir nepieciešams organisma atjaunošanās procesiem, fiziskās un garīgās veselības uzturēšanai, kā arī labai pašsajūtai nākamajā dienā.

Pieaugušajiem parasti ieteicams gulēt aptuveni septiņas līdz deviņas stundas diennaktī, lai gan individuālās vajadzības var atšķirties. Nozīme ir ne tikai miega ilgumam, bet arī tā kvalitātei un regularitātei.

Ja pēc nepietiekama miega jūtams izteikts nogurums, ir vērts izvērtēt plānoto fizisko slodzi un nepieciešamības gadījumā dot priekšroku mierīgākām aktivitātēm. Savukārt ilgstošu miega problēmu gadījumā ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.

Svarīgi arī ievērot regulāru gulētiešanas un celšanās laiku, jo tas palīdz uzturēt stabilu miega un nomoda ritmu.

Vakara pastaiga kā vienkāršs ieradums

Viens no vienkāršākajiem paradumiem, ko iespējams ieviest ikdienā, ir īsa pastaiga pēc vakariņām vai pēc darba. Tā neprasa īpašu aprīkojumu, ļauj pārslēgties no darba pienākumiem uz atpūtu un vienlaikus palielina dienas kopējo fizisko aktivitāšu apjomu.

Pastaigas laikā iespējams izvēdināt galvu, pavadīt laiku svaigā gaisā un uz brīdi attālināties no viedierīcēm. Arī desmit vai piecpadsmit minūšu mierīga pastaiga var kļūt par patīkamu ikvakara ieradumu.

BISTEPS starptautiskajā “Miljarda soļu izaicinājumā” šādas ikdienas pastaigas ir vērtīgs ieguldījums kopīgā mērķa sasniegšanā. Nav nepieciešams vienā reizē noiet ļoti daudz – kopējais rezultāts veidojas no daudziem nelieliem ikdienas lēmumiem.

Regulāras fiziskās aktivitātes un kvalitatīvs miegs ir savstarpēji papildinoši veselīga dzīvesveida elementi. Tāpēc ir svarīgi ne tikai atrast laiku kustībai, bet arī atvēlēt pietiekami daudz laika atpūtai un miegam.

Informācijas avoti:


Projekts “Veselīgs dzīvesveids – Miljards soļu izaicinājums” / “Healthy Lifestyle ‘A Billion Steps Challenge’” (BISTEPS, projekta Nr. LL-00249) tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekta mērķis ir veicināt aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju vidū, piedāvājot dažādas fiziskās aktivitātes, izglītojošus pasākumus un starptautiskas aktivitātes.

Vairāk par projektu Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: https://kurzemesregions.lv/projekti/pievilciga-dzives-vide/bisteps/

Šī publikācija ir sagatavota projekta “Veselīgs dzīvesveids – Miljards soļu izaicinājums” / “Healthy Lifestyle ‘A Billion Steps Challenge’” (BISTEPS, projekta Nr. LL-00249) ietvaros ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Vairāk par programmu: www.latlit.eu