
Dažkārt fizisko aktivitāti gribas sākt uzreiz – uzvilkt sporta apavus un doties skriet, vingrot vai nūjot. Tomēr ķermenim ir svarīgi pakāpeniski pielāgoties fiziskajai slodzei. Dažas minūtes iesildīšanās pirms aktīvākas kustības un mierīgāks noslēgums pēc tās palīdz organismam pāriet no miera stāvokļa uz slodzi un pēc tam atgriezties ierastajā ritmā. Šādi vienkārši ieradumi var padarīt fiziskās aktivitātes patīkamākas un palīdzēt labāk sagatavoties treniņam.

Iesildīšanās sagatavo kustībai
Iesildīšanās mērķis nav nogurdināt sevi pirms treniņa, bet gan pakāpeniski sagatavot organismu gaidāmajai slodzei. Tās laikā palielinās sirdsdarbības un elpošanas ātrums, paaugstinās muskuļu temperatūra un ķermenis pielāgojas aktīvākām kustībām.
Amerikas Sirds asociācija (AHA) pirms vidējas vai augstas intensitātes fiziskajām aktivitātēm iesaka iesildīties aptuveni piecas līdz desmit minūtes. Jo intensīvāka paredzētā slodze, jo ilgāka iesildīšanās var būt nepieciešama.
Pirms raitas pastaigas vai skrējiena var sākt ar lēnāku iešanu, pakāpeniski palielinot tempu. Iesildīšanos var papildināt ar plecu apļošanu, roku kustībām, viegliem pietupieniem un potīšu izkustināšanu.
Svarīgi, lai kustības būtu mierīgas, kontrolētas un neradītu sāpes. Iesildīšanās laikā nevajadzētu uzreiz censties sasniegt maksimālu kustību amplitūdu vai intensitāti.
Iesildīšanās jāpielāgo aktivitātei
Dažādām fiziskajām aktivitātēm nepieciešama atšķirīga sagatavošanās. Ja paredzēts pārgājiens, vairāk uzmanības var veltīt kājām un potītēm. Pirms spēka vingrinājumiem piemērotas ir vieglākas to pašu kustību versijas, piemēram, pietupieni bez papildu svara.
Savukārt pirms nūjošanas vai aktīvas iešanas vērts izkustināt arī plecus, rokas un muguras augšdaļu, jo nūjošanas laikā aktīvi tiek iesaistīta arī ķermeņa augšdaļa.
Noderīga ir dinamiskā iesildīšanās – kustības, kas līdzinās paredzētajai aktivitātei, bet sākumā tiek veiktas lēnāk un ar mazāku intensitāti. Piemēram, pirms skrējiena var sākt ar iešanu, turpināt ar raitāku soli un tikai pēc tam pāriet uz skriešanu.
Nav nepieciešama sarežģīta vingrojumu secība. Galvenais ir pakāpeniski palielināt slodzi un izvēlēties tādas kustības, kas sagatavo ķermeni konkrētajai aktivitātei.
Atsildīšanās palīdz atgriezties mierīgākā ritmā
Pēc intensīvākas fiziskās aktivitātes nevajadzētu apstāties vienā mirklī. Slodzes laikā sirds darbojas ātrāk, elpošana kļūst intensīvāka un ķermeņa temperatūra paaugstinās. Atsildīšanās palīdz pakāpeniski samazināt sirdsdarbības un elpošanas ātrumu.
Piemēram, pēc skrējiena var piecas līdz desmit minūtes turpināt iet mierīgā tempā, savukārt pēc raitas pastaigas – pakāpeniski samazināt iešanas ātrumu. Šāda pāreja ir īpaši nozīmīga pēc intensīvākas slodzes, jo pēkšņa apstāšanās dažkārt var izraisīt reiboni vai viegluma sajūtu galvā.
Pēc atsildīšanās, ja ir vēlēšanās, var veikt arī vieglus stiepšanās vingrinājumus, īpašu uzmanību pievēršot muskuļiem, kuri fiziskās aktivitātes laikā bijuši visvairāk noslogoti.
Stiepšanās var palīdzēt uzturēt un uzlabot lokanību un locītavu kustību amplitūdu. Tomēr jāatceras, ka tā nav garantēts veids, kā novērst muskuļu sāpes pēc slodzes vai izvairīties no traumām.
Nevajag pārspīlēt ar stiepšanos
Stiepšanās nav sacensība par lielāko kustību amplitūdu. Tās mērķis ir pakāpeniski uzturēt un attīstīt lokanību, nevis piespiest ķermeni veikt nepatīkamas vai sāpīgas kustības.
Stiepšanās vingrinājumi jāveic mierīgi un kontrolēti, bez straujas raustīšanas. Amerikas Sirds asociācija iesaka vienu stiepšanās pozīciju noturēt aptuveni 10–30 sekundes, vienlaikus turpinot mierīgi elpot.
Vieglai muskuļu iestiepuma sajūtai nevajadzētu pārvērsties sāpēs. Ja kāda kustība rada asas sāpes vai izteiktu diskomfortu, vingrinājums jāpārtrauc.
Svarīgi ir arī atšķirt iesildīšanos no statiskās stiepšanās. Pirms intensīvas aktivitātes piemērotāka parasti ir dinamiska iesildīšanās, savukārt ilgāku statisko stiepšanos ieteicams veikt tad, kad muskuļi jau ir iesiluši.
Cilvēkiem ar traumām, hroniskām saslimšanām vai nesen veiktām operācijām vingrojumu izvēli un piemērotu slodzi ieteicams pārrunāt ar veselības aprūpes speciālistu vai fizioterapeitu.
Dažas minūtes ir pietiekams sākums
Iesildīšanās un atsildīšanās nav jāuztver kā atsevišķs, sarežģīts treniņš. Daudzos gadījumos pietiek ar piecām līdz desmit minūtēm pakāpeniskas kustības pirms aktīvākas slodzes un tikpat ilgu mierīgāku noslēgumu pēc tās.
Piemēram, ja paredzēta pusstundas nūjošana, pirmās minūtes var sākt ar lēnāku iešanu, pakāpeniski palielināt tempu un nodarbības beigās atkal pāriet uz mierīgāku soli. Tādējādi iesildīšanās un atsildīšanās kļūst par dabisku fiziskās aktivitātes sastāvdaļu.
Arī ikdienas pastaigās var izmantot šo principu, īpaši tad, ja plānots raits temps vai garāks maršruts. Savukārt ļoti mierīgai un īsai pastaigai nav obligāti nepieciešama atsevišķa, strukturēta iesildīšanās.
BISTEPS starptautiskais “Miljarda soļu izaicinājums” aicina cilvēkus kustēties regulāri un sev piemērotā veidā. Neatkarīgi no tā, vai izvēlamies pastaigu, nūjošanu, skriešanu vai citu fizisko aktivitāti, ir svarīgi ieklausīties savā ķermenī un pielāgot slodzi savām spējām.
Iesildīšanās un atsildīšanās ir vienkārši ieradumi, kas palīdz pārdomātāk organizēt fiziskās aktivitātes. Atvēlot dažas papildu minūtes pakāpeniskam sākumam un mierīgam noslēgumam, kustēšanās var kļūt patīkamāka un ērtāk iekļaujama ikdienā.
Informācijas avoti:
- Amerikas Sirds asociācija (2024). Warm Up, Cool Down.
- Amerikas Sirds asociācija (2024). Flexibility Exercise (Stretching).
- Mayo Clinic (2023). Stretching: Focus on Flexibility.
Projekts “Veselīgs dzīvesveids – Miljards soļu izaicinājums” / “Healthy Lifestyle ‘A Billion Steps Challenge’” (BISTEPS, projekta Nr. LL-00249) tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekta mērķis ir veicināt aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju vidū, piedāvājot dažādas fiziskās aktivitātes, izglītojošus pasākumus un starptautiskas aktivitātes.
Vairāk par projektu Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: https://kurzemesregions.lv/projekti/pievilciga-dzives-vide/bisteps/
Šī publikācija ir sagatavota projekta “Veselīgs dzīvesveids – Miljards soļu izaicinājums” / “Healthy Lifestyle ‘A Billion Steps Challenge’” (BISTEPS, projekta Nr. LL-00249) ietvaros ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Vairāk par programmu: www.latlit.eu
