
Zilās ekonomikas panākumus Baltijas jūrā nevar mērīt tikai ar izaugsmi un peļņu. Ne mazāk svarīgi ir tas, vai spējam saglabāt jūru veselīgu un produktīvu arī nākamajām paaudzēm. Šis bija centrālais temats MarTe ļseminārā, kas notika 2026. gada 13. maijā – kā zināšanas un tehnoloģijas pārvērst praktiskos risinājumos, kas vienlaikus veicina gan ekonomisko attīstību, gan jūras vides aizsardzību.
MarTe ir Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” projekts, kura mērķis ir palīdzēt Baltijas jūras reģiona jūrniecības tehnoloģiju idejām attīstīties no izmēģinājumiem līdz ieviešanai praksē. Projektā sadarbojas pētnieki, uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī piekrastes kopienas, lai kopīgi meklētu risinājumus, kas palīdz saglabāt jūru veselīgu un vienlaikus attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku.
Neliela jūra – liela atbildība
Zilā ekonomika aptver visas ar jūru un piekrasti saistītās darbības, kas nodrošina darbvietas, pārtiku, enerģiju, transportu un dažādus pakalpojumus. Galvenais jautājums ilgtspējīgas zilās ekonomikas kontekstā ir vienkāršs: kā izmantot šīs iespējas tā, lai jūra arī nākotnē spētu sniegt sabiedrībai vērtību? Baltijas jūra ir viena no jutīgākajām un intensīvāk izmantotajām jūras teritorijām Eiropā. Tā ir sekla, gandrīz pilnībā slēgta un ar lēnu ūdens apmaiņu, tādēļ jūras pašatjaunošanās spējas ir ierobežotas. Piesārņojums, pārmērīgs barības vielu daudzums, zemūdens troksnis un jūras gultnes traucējumi var radīt ilgstošas sekas. Baltijas jūras reģiona vajadzības daļēji atšķiras no citu Eiropas jūru baseinu prioritātēm. Kamēr Eiropas Savienības politika bieži vien koncentrējas uz klimata mērķiem, atjaunīgo enerģiju un oglekļa emisiju mazināšanu, Baltijas reģionā tikpat liela nozīme ir arī ūdens kvalitātei, bioloģiskajai daudzveidībai un jūras ekosistēmu noturībai. Reģionam ir nepieciešamas gudrākas ostas, tīrāki enerģijas risinājumi, uzlabotas monitoringa sistēmas un ciešāka sadarbība. Tie ir būtiski priekšnoteikumi, lai jūra tiktu izmantota tā, ka ilgtermiņā tas atbalsta gan vidi, gan ekonomiku.
No Eiropas ietvariem līdz Baltijas jūras īstenībai
Eiropas Savienība zilo ekonomiku iedala septiņās galvenajās nozarēs: zvejniecība un akvakultūra, jūras derīgie izrakteņi un citi neorganiskie resursi, jūras vēja enerģija, ostu darbība, kuģubūve, jūras transports un piekrastes tūrisms. Šī klasifikācija ilustrē nozaru, interešu un uz vidi vērstās slodzes daudzveidību. Nevienu jūras baseinu nevar uzskatīt par “tipisku Eiropas gadījumu”. Vidusjūras kūrorta piekraste, Ziemeļjūras jūras vēja parki un Baltijas jūras ostu tīkls visi formāli ietilpst zilajā ekonomikā, taču to vides, ekonomiskie un kultūras apstākļi būtiski atšķiras. Līdz ar to arī risinājumi dažādām teritorijām nevar būt vienādi. Arī Baltijas jūras reģionā zilā ekonomika nav viendabīga. Vācija ir viens no lielākajiem spēlētājiem – tās rūpniecība, ostas, jūras transports un enerģētikas projekti veido ievērojamu daļu no reģiona zilās ekonomikas. Ziemeļvalstis izceļas ar citām priekšrocībām – lielākām investīciju iespējām, spēcīgām pētniecības un inovāciju sistēmām, attīstītām jūrniecības nozarēm un ilggadēju pieredzi jūras integrēšanā ekonomikas attīstības un telpiskās plānošanas procesos.
Baltijas valstīm nav nepieciešams kopēt Vācijas vai Ziemeļvalstu attīstības modeli. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zilās ekonomikas ir mazākas, taču tas var būt arī priekšrocība. To spēks ir elastība, pielāgošanās spēja un prasme ātri apvienot piemērotus partnerus. Īpaši nozīmīgas ir jomas, kur nepieciešama strauja izmēģinājumu veikšana, starpnozaru sadarbība un lokāli pielāgoti risinājumi, piemēram, gudrās ostas, jūras monitorings, akvakultūra, kuģubūve un jaunu jūrniecības tehnoloģiju ieviešana.
Jūrniecības tehnoloģijas – tilts no zināšanām uz praksi
Baltijas jūras zilās ekonomikas nākotne ir atkarīga ne tikai no idejām, bet arī no tā, vai tehnoloģijas tiek pārbaudītas, pilnveidotas un ieviestas reālos apstākļos.
MarTe projekta ietvaros apzinātas un izvērtētas vairāk nekā 50 jūrniecības tehnoloģijas, vadoties pēc diviem pamatjautājumiem: cik nozīmīga ir konkrētā tehnoloģija Baltijas jūras reģionam un cik gatava tā ir praktiskai izmantošanai? Tas ļāvis izcelt tehnoloģijas, kas nav vienīgi interesanti koncepti, bet kurām ir potenciāls ieviest lietošanā jau tuvākajos gados.
Lielākais potenciāls saskatāms tur, kur reģiona vajadzības saskan ar tehnoloģiju gatavības pakāpi: gudrās ostas, videi draudzīgāks un efektīvāks jūras transports, autonomi risinājumi, vides monitorings un digitāli rīki, kas palīdz labāk pārvaldīt piekrastes un jūras teritorijas. Perspektīvas ir arī tehnoloģijām, kas palīdz samazināt jūrniecības nozaru ietekmi uz vidi un veicina efektīvāku resursu izmantošanu – piemēram, ilgtspējīga akvakultūra, atbalsta tehnoloģijas jūras vēja parkiem, viedas monitoringa sistēmas un alternatīvās degvielas. Tās nav tikai tālas nākotnes ieceres; šajās jomās reģions jau šobrīd var gūt pieredzi, izmēģināt risinājumus un stiprināt sadarbību.
Ostas meklē jaunu lomu
Daudzas Baltijas jūras ostas ilgstoši lielā mērā balstījās tranzīta kravu apkalpošanā. Šobrīd šis tradicionālais biznesa modelis nonācis nopietna spiediena apstākļos. Ģeopolitiskās pārmaiņas, sankcijas, mainīgi tirdzniecības ceļi un atteikšanās no fosilajiem resursiem ir mazinājuši līdzšinējo kravu un aktivitāšu apjomu. Tas nenozīmē, ka ostu loma kļūst mazāk nozīmīga. Tieši pretēji – jaunie apstākļi mudina ostas meklēt jaunas funkcijas. Aizvien biežāk ostas tiek uztvertas ne tikai kā vietas kravu pārkraušanai, bet arī kā mezgli, kas atbalsta jūras vēja parkus, jaunas enerģijas un degvielas risinājumus, rūpnieciskos pakalpojumus, uzturēšanas darbus un tehnoloģiju izmēģinājumus. Ostas ieņem īpašu vietu, jo savieno sauszemi ar jūru. To attīstība ietekmē ne tikai jūras transportu, bet arī enerģētiku, zivsaimniecību, tūrismu, kuģu remontu un plašākas jūrniecības ekonomikas nākotni.
Jūras vēja parki – sarežģītākie risinājumi bieži ir krastā
Baltijas jūrai ir ievērojams potenciāls atjaunīgās enerģijas ražošanai. Igaunijai un Latvijai ir labvēlīgi apstākļi un plānotas attīstības teritorijas jūras vēja parkiem. Šādi projekti var palīdzēt mazināt atkarību no fosilajiem resursiem, stiprināt reģiona enerģētisko drošību un radīt jaunas iespējas ostām, uzturēšanas uzņēmumiem un inženieriem. Tomēr lielākais izaicinājums nav tikai vēja turbīnu uzstādīšana jūrā. Jūras vēja attīstībai nepieciešama vesela sistēma – pieslēgumi elektrotīklam, pārrobežu plānošana, enerģijas uzkrāšanas risinājumi, elastīgi elektroenerģijas tīkli un iespējas pārveidot atjaunīgo elektrību ūdeņradī, metanolā vai amonjakā. Bez šiem atbalsta elementiem pat ļoti labie vēja resursi var tikt izmantoti nepilnīgi. Jūras vēja parki ietekmē arī piekrastes teritorijas un iedzīvotājus. Tie var mainīt ainavu, kuģošanas ceļus, zvejniecības aktivitātes, ostu darbu un piekrastes kopienu attiecības ar jūru. Tāpēc jūras vējš nav tikai enerģētikas jautājums – tas ir arī telpiskās plānošanas, sabiedrības iesaistes un uzticēšanās jautājums. Ostas šajā pārmaiņu procesā var ieņemt centrālu lomu, nodrošinot jūras vēja parku būvniecības un uzturēšanas atbalstu, kuģu apkalpošanu un saikni starp enerģijas ražošanu jūrā un rūpniecību, kā arī nākotnes degvielas risinājumiem krastā.
Jūras “digitālais dvīnis” palīdz prognozēt attīstības scenārijus
Par Baltijas jūru tiek vākti daudz un dažādi dati, taču atsevišķi mērījumi paši par sevi neparāda, kā funkcionē jūras vide kopumā. Digitālais dvīnis ir rīks, kas apvieno dažādus datu avotus vienotā sistēmā – jūras monitoringu, satelītu novērojumus, lauka mērījumus, modeļus un prognozes. Tas ļauj saprast ne tikai to, kas jūrā notiek šobrīd, bet arī to, kas varētu notikt, ja tiktu īstenoti jauni attīstības projekti vai mainītos vides apstākļi. Labs piemērs ir jūras ledus. Klimata pārmaiņu ietekmē var šķist, ka ledus Baltijas jūrā kļūst mazāk nozīmīgs. Tomēr, attīstoties jūras vēja projektiem jūras ziemeļu daļā, zināšanas par ledus režīmu var kļūt arvien būtiskākas. Ledus ietekmē pamatu konstrukciju izvēli, uzturēšanas darbus, kuģošanu, darba grafikus un drošību. Vispārīgi pieņēmumi par siltākām ziemām nav pietiekami – lēmumu pieņēmējiem nepieciešama detalizēta informācija par konkrētām jūras teritorijām un to izmaiņām. Digitālie dvīņi palīdz izvērtēt arī kumulatīvo ietekmi. Atsevišķs vēja parks, kuģošanas ceļš vai akvakultūras saimniecība var šķist ar ierobežotu ietekmi, taču, ja vairāki projekti koncentrējas vienā teritorijā, to kopējā ietekme, laika grafiks un izvietojums kļūst arvien nozīmīgāki. Šādi rīki nepieņem lēmumus cilvēku vietā, bet palīdz salīdzināt dažādus attīstības scenārijus, izvērtēt riskus un plānot jūras izmantošanu pārdomātāk.
Noskatieties semināra ierakstu un iepazīstieties ar materiāliem
Semināra prezentācijas sniedz vērtīgu ieskatu izvēlēs, ar kurām saskaras Baltijas zilā ekonomika, un parāda, kādu lomu jūrniecības tehnoloģijas var spēlēt nākotnes izaicinājumu risināšanā.
Pirmā MarTe semināra prezentāciju slaidi ir pieejami saistītajā rakstā MarTe tīmekļvietnē. Semināra ieraksti skatāmi MarTe kanālā vietnē YouTube, un tur tiks publicēti arī turpmākie MarTe mācību materiāli un izglītojošs saturs.
Prezentāciju slaidi:
Par projektu MarTe
Vairāk par ar programmas Apvārsnis Eiropa atbalstu īstenoto projektuMarTe varat uzzināt: https://kurzemesregions.lv/projekts-juras-tehnologiju-izcilibas-centrs-ilgtspejigai-zilajai-ekonomikai-baltijas-jura/
Projekta mājaslapa: https://www.marinetechub.eu/
Vairāk par projektu varat uzzināt arī sociālajos tīklos:
- Facebook: https://www.facebook.com/marinetechub
- LinkedIN: https://www.linkedin.com/company/marinetechub/
- MarTe YouTube kanāls: https://www.youtube.com/@
MarTe-y3p
Informāciju sagatavoja:
Anete Jansone
Projekta eksperte
e-pasts: anete.jansone@kurzemesregions.lv
Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība.
