EE-LV00152
2026. gada 5. septembrī mazajā piejūras ciematā Kuivižos, Limbažu novadā, Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Nolietotu un pazaudētu zvejas rīku savākšana un pārstrāde” (COREEL), Nr. EE-LV00152, ietvaros norisinājās jau otrā eksperimentālā meistarklase par nolietotu zvejas rīku apsaimniekošanu un atkārtotas izmantošanas iespējām. Tajā pulcējās dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji un vietējie iedzīvotāji, lai kopīgi praktiski izmēģinātu, kā vecus un zvejniecībai vairs nederīgus zvejas tīklus iespējams izjaukt, sašķirot un sagatavot atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei.
Pirmā eksperimentālā darbnīca Kuivižos norisinājās 21. augustā, kad uzmanība tika pievērsta nolietotu un ilgstoši neizmantotu zvejas rīku apsaimniekošanai, priekšapstrādei un to atkārtotas izmantošanas iespējām. Savukārt otrajā meistarklasē darbs turpinājās jau ļoti praktiskā līmenī – dalībniekiem pašiem izmēģinot dažādus zvejas tīklu izjaukšanas un materiālu atdalīšanas paņēmienus.
Darbnīcas dalībnieki ķērās pie gadiem glabātu zvejas tīklu izjaukšanas. Tika izmēģināti dažādi instrumenti un darba paņēmieni, lai no tīkla linuma atdalītu virves, pludiņus, atsvarus, akmeņus un citas zvejas rīku sastāvdaļas.
Darbs nebūt nebija vienkāršs. Ilgstoši lietoti un glabāti tīkli mēdz būt savijušies, bojāti un cieši sasaistīti ar citām zvejas rīku detaļām, tādēļ meistarklases laikā tika meklēti praktiskākie un efektīvākie veidi, kā tos izjaukt, pēc iespējas saglabājot atkārtotai izmantošanai derīgo materiālu.
Starp apstrādātajiem zvejas rīkiem bija atrodamas arī interesantas liecības no agrākiem laikiem – stikla bumbas, kas savulaik izmantotas kā zvejas tīklu pludiņi. Līdzās mūsdienu plastmasas pludiņiem, virvēm un atsvariem tās uzskatāmi parādīja, kā zvejas rīki un tajos izmantotie materiāli laika gaitā ir mainījušies.
Dalībnieku uzdevums nebija tikai izjaukt tīklus. Atsevišķi tika šķirots tīkla linums, virves, pludiņi, atsvari un citi elementi, vienlaikus vērtējot, ko ar katru no iegūtajiem materiāliem iespējams darīt tālāk – izmantot atkārtoti vai novirzīt pārstrādei.
Viens no praktiskākajiem piemēriem bija vairāku desmitgažu garumā glabāti zvejas tīkli, kuri zvejniecībai vairs nebija izmantojami. Daļa no tiem pēc šķirošanas un sagatavošanas tika nodota tālāk izmantošanai maskēšanās tīklu izgatavošanai Ukrainai. Tādējādi materiāls, kas ilgu laiku bija stāvējis bez pielietojuma, ieguva pavisam jaunu funkciju.
Abas Kuivižos organizētās eksperimentālās darbnīcas ļauj praksē pārbaudīt, kādas pieejas vislabāk darbojas, apsaimniekojot nolietotus zvejas rīkus – sākot no to priekšapstrādes un izjaukšanas līdz materiālu šķirošanai, atkārtotai izmantošanai un nodošanai pārstrādei. Šādi praktiski izmēģinājumi palīdz identificēt gan iespējas, gan sarežģījumus, kas jāņem vērā, veidojot efektīvākus risinājumus nolietotu zvejas rīku apsaimniekošanai.
Projekts COREEL tiek īstenots ar mērķi uzlabot Igaunijas–Latvijas pārrobežu teritorijas ūdenstilpņu vides stāvokli, veicinot pamestu un pazaudētu zvejas rīku savākšanu un izņemšanu no ūdeņiem. Projekta ietvaros paredzēts arī nodrošināt mūsdienīgas nolietotu un pamestu zvejas rīku savākšanas iespējas četrās vietās Igaunijas–Latvijas pārrobežu programmas teritorijā un veicināt atbildīgu nolietoto zvejas rīku atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.
Vairāk par projektu COREEL
Projekts “Nolietotu un pazaudētu zvejas rīku savākšana un pārstrāde” (COREEL) tiek īstenots, lai uzlabotu Igaunijas-Latvijas pierobežas ūdenstilpņu vides stāvokli, attīrot ūdeņus no pamestiem zvejas rīkiem, nodrošinātu atbilstošas un mūsdienīgas nolietotu un pamestu zvejas rīku savākšanas iekārtas četrās vietās Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas reģionā, kā arī veicinātu atbildīgu nolietoto zvejas rīku pārstrādi.
Vairāk par projektu uzziniet: https://kurzemesregions.lv/projekta-coreel-apraksts/
Informāciju sagatavoja:
Anete Jansone
Kurzemes plānošanas reģiona projekta COREEL vadītāja
Mob: 26355733
E-pasts: anete.jansone@kurzemesregions.lv
