Pēc garas darba dienas bieži šķiet, ka kustībai vairs nav enerģijas. Tomēr mierīga vai vidēji intensīva fiziskā aktivitāte daudziem cilvēkiem var palīdzēt justies možākiem nekā vēl viena stunda, kas pavadīta sēdus. Regulāra kustēšanās ir saistīta ar labāku pašsajūtu, mazāku noguruma sajūtu un pozitīvāku noskaņojumu. Kustība nav brīnumlīdzeklis pret nogurumu, tomēr tā var būt viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pārslēgties no darba ritma uz brīvo laiku un pakāpeniski veidot veselīgākus ikdienas paradumus.

Enerģija nav tikai kaloriju jautājums

Ikdienas možumu ietekmē miegs, stress, uzturs, veselības stāvoklis, darba slodze un daudzi citi faktori. Fiziskās aktivitātes ir tikai viena daļa no kopējās ainas. Tomēr regulāra kustība palīdz uzturēt fizisko sagatavotību un var pozitīvi ietekmēt pašsajūtu, garastāvokli un spēju koncentrēties.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsver, ka fiziskās aktivitātes sniedz ieguvumus ne tikai ķermenim, bet arī garīgajai veselībai. Regulāra kustēšanās var palīdzēt mazināt trauksmes un depresijas simptomus, uzlabot miegu un veicināt vispārējo labsajūtu.

Arī zinātniskie pētījumi apliecina fizisko aktivitāšu saistību ar enerģijas līmeni. 2022. gadā publicētā sistemātiskajā pārskatā un metaanalīzē, kurā apkopots 81 pētījums ar vairāk nekā 7000 dalībniekiem, secināts, ka regulāri fiziskie treniņi vidēji samazina noguruma sajūtu un palielina subjektīvo enerģijas un vitalitātes līmeni.

Tomēr jāatceras, ka cilvēku reakcija uz fizisko slodzi ir individuāla. Ja jūtams izteikts vai ilgstošs nogurums, ir svarīgi izvērtēt arī miegu, atpūtu un citus iespējamos iemeslus. Ilgstoša, neizskaidrojama noguruma gadījumā ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.

Pastaiga var būt pāreja starp darbu un mājām

Īsa pastaiga pēc darba ir vienkāršs veids, kā mainīt vidi un uz brīdi novērst uzmanību no ikdienas pienākumiem. Tā palīdz pārtraukt ilgstošu sēdēšanu, izkustināt ķermeni un radīt pāreju starp darba laiku un atpūtu.

Nav nepieciešams iet ļoti ātri vai izvēlēties sarežģītu maršrutu. Dažkārt tieši mierīga 20 minūšu pastaiga pa parku, mežu vai jūrmalu ir patīkams veids, kā atgūt možumu un sakārtot domas.

Pastaigas laikā iespējams pievērst uzmanību apkārtējai videi, dabas skaņām un elpošanai, ļaujot uz brīdi attālināties no ekrāniem un darba uzdevumiem. Daudziem cilvēkiem tas var palīdzēt mazināt saspringumu un uzlabot noskaņojumu.

Arī Apvienotās Karalistes Nacionālais veselības dienests (NHS) iesaka izmantot fiziskās aktivitātes kā vienu no veidiem, kā mazināt ikdienas stresu un uzlabot emocionālo labsajūtu. Pat īsa pastaiga pirms darba, tā laikā vai pēc darba var kļūt par noderīgu atelpas brīdi.

Svarīgākais ir atrast sev piemērotu kustības veidu un padarīt to par regulāru ikdienas sastāvdaļu.

Dažādība palīdz nezaudēt interesi

Ja katru dienu jāiet viens un tas pats maršruts, motivācija ar laiku var mazināties. Tāpēc ir vērts dažādot gan pastaigu vietas, gan pašas fiziskās aktivitātes.

Vienu dienu var izvēlēties meža taku, citu – pilsētas parku, bet brīvdienās doties garākā pastaigā gar jūru. Reizēm var uzaicināt līdzi draugu vai ģimenes locekli, citreiz – klausīties audiogrāmatu vai vienkārši baudīt apkārtējās dabas skaņas.

Kustība nav obligāti strukturēts treniņš. Tā var būt arī aktīva atpūta, piemēram, dārza darbi, braukšana ar velosipēdu, dejošana vai pastaiga ar suni.

Svarīgi ir izvēlēties nodarbes, kas sagādā prieku un atbilst cilvēka interesēm un fiziskajām iespējām. Ja aktivitāte šķiet patīkama, to bieži ir vieglāk iekļaut ikdienā un turpināt ilgtermiņā.

Dažādība palīdz arī iesaistīt atšķirīgas muskuļu grupas un attīstīt vairākas fiziskās spējas. Piemēram, pastaigas var papildināt ar vienkāršiem spēka, lokanības vai līdzsvara vingrinājumiem.

Nav nepieciešams visu laiku darīt vairāk vai intensīvāk. Dažkārt pietiek mainīt vidi vai izmēģināt jaunu maršrutu, lai kustēšanās atkal kļūtu interesanta.

Sāc ar īsu laiku

Ja pēc darba enerģijas ir maz, doma par stundu ilgu treniņu var šķist pārāk sarežģīta. Daudz vieglāk ir sākt ar nelielu, sasniedzamu mērķi – piemēram, desmit minūšu pastaigu.

Dažkārt pēc pirmajām kustības minūtēm rodas vēlme turpināt, bet, ja tā nenotiek, arī īsa aktivitāte ir vērtīga. Nav nepieciešams katru reizi sasniegt noteiktu attālumu vai laiku.

PVO uzsver, ka jebkāds fizisko aktivitāšu apjoms ir labāks nekā nekas. Cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši mazaktīvi, ieteicams sākt ar nelielu slodzi un pakāpeniski palielināt aktivitāšu ilgumu, biežumu un intensitāti.

Piemēram, sākumā var ieplānot desmit minūšu pastaigu pēc darba trīs reizes nedēļā. Kad šāds ieradums kļūst par dabisku ikdienas daļu, pastaigu var pagarināt līdz 15 vai 20 minūtēm vai pakāpeniski palielināt tās tempu.

Vienlaikus jāatceras, ka PVO pieaugušajiem veselības ieguvumu sasniegšanai iesaka nedēļā vismaz 150–300 minūtes vidējas intensitātes aerobo fizisko aktivitāšu vai 75–150 minūtes augstas intensitātes aktivitāšu. Tomēr šis mērķis nav jāsasniedz uzreiz – arī mazāks kustību apjoms ir vērtīgs sākums.

Svarīgākais ir regularitāte un savām spējām piemērota slodze. Nelieli, bet atkārtoti soļi ilgtermiņā var palīdzēt veidot noturīgus kustību paradumus.

Kopīgais rezultāts sākas ar mazu lēmumu

BISTEPS starptautiskajā “Miljarda soļu izaicinājumā” lielais kopējais mērķis veidojas no pavisam vienkāršām ikdienas izvēlēm – aiziet kājām līdz veikalam, izstaigāt parku, doties vakara pastaigā vai brīvdienās izvēlēties pārgājienu.

Nav nepieciešams katru dienu sasniegt vienādu soļu skaitu vai salīdzināt savus rezultātus ar citiem. Katram cilvēkam ir atšķirīga fiziskā sagatavotība, ikdienas pienākumi un iespējas būt aktīvam.

Soļu skaitīšana var palīdzēt pamanīt, cik daudz ikdienā kustamies, un motivēt pakāpeniski palielināt fizisko aktivitāšu apjomu. Tomēr tikpat svarīgi ir pievērst uzmanību pašsajūtai – vai pēc pastaigas jūtamies labāk, vai kustība sagādā prieku un vai izvēlēto aktivitāti vēlamies atkārtot.

Kustību nevajadzētu pārvērst vēl vienā pienākumā, kas rada papildu stresu. Daudz vērtīgāk ir atrast aktivitāti, kas iederas ikdienas ritmā un palīdz justies labāk gan fiziski, gan emocionāli.

Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt uzlabot pašsajūtu, mazināt noguruma sajūtu un uzturēt ikdienas enerģiju. Nav nepieciešams sākt ar lieliem mērķiem – arī īsa pastaiga var būt pirmais solis ceļā uz aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu.

Informācijas avoti:


Projekts “Veselīgs dzīvesveids – Miljards soļu izaicinājums” / “Healthy Lifestyle ‘A Billion Steps Challenge’” (BISTEPS, projekta Nr. LL-00249) tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekta mērķis ir veicināt aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju vidū, piedāvājot dažādas fiziskās aktivitātes, izglītojošus pasākumus un starptautiskas aktivitātes.

Vairāk par projektu Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: https://kurzemesregions.lv/projekti/pievilciga-dzives-vide/bisteps/

Šī publikācija ir sagatavota projekta “Veselīgs dzīvesveids – Miljards soļu izaicinājums” / “Healthy Lifestyle ‘A Billion Steps Challenge’” (BISTEPS, projekta Nr. LL-00249) ietvaros ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Vairāk par programmu: www.latlit.eu