Mazie soļi lielākai enerģijai – kā BISTEPS izaicinājums palīdz man būt aktīvai ikdienā

Kopš esmu kļuvusi par māmiņu, mana ikdiena ir mainījusies ļoti būtiski. Lielākā daļa uzmanības un laika tiek veltīta bērnam, viņa vajadzībām un ģimenes ikdienas pienākumiem. Lai gan dienas ar mazu bērnu mēdz būt ļoti dinamiskas, apzinātai kustībai un rūpēm par savu labsajūtu laiku atrast ne vienmēr ir vienkārši.

Bērnam esot līdz trīs gadu vecumā, dienas ritms var būt neparedzams. Ir dienas, kad daudz laika pavadām ārā un kustībā, bet citreiz pastaiga ir īsāka vai no mājas iziet neizdodas vispār. Tieši tāpēc man ir svarīgi neizvirzīt sev pārāk stingras prasības, bet meklēt nelielas iespējas izkustēties ikdienas gaitās.

Par labu motivāciju man ir kļuvis BISTEPS soļu izaicinājums. Tas palīdz pamanīt, cik daudz dienas laikā patiesībā nostaigāju, un mudina kustību izvēlēties biežāk.

Kustība nav vēl viens pienākums

Māmiņas ikdienā pienākumu jau tā ir pietiekami daudz. Tāpēc es nevēlos, lai fiziskās aktivitātes kļūtu par vēl vienu uzdevumu, kuru neizpildot jājūtas vainīgai. Man svarīgāk ir uztvert kustību kā iespēju parūpēties arī par sevi.

Dažreiz tā ir garāka pastaiga kopā ar bērnu, citreiz – vairāki īsāki gājieni dienas laikā. Ar mazu bērnu arī došanās uz rotaļu laukumu, veikalu vai ciemos var kļūt par fizisku aktivitāti. Kad vien iespējams, cenšos izvēlēties iet kājām un ikdienas maršrutam pievienot vēl kādu nelielu loku.

BISTEPS izaicinājums man palīdz šos ikdienas gājienus uztvert kā daļu no kopējās aktivitātes. Dienas beigās ir patīkami redzēt, ka arī šķietami parasta pastaiga ar bērnu ir devusi savu ieguldījumu.

Bērns palīdz ieraudzīt kustību citādi

Mazs bērns pats par sevi ir ļoti aktīvs. Viņš vēlas skriet, kāpt, izpētīt apkārtni un bieži vien nekur nesteidzas tā, kā to darām mēs, pieaugušie. Pastaiga kopā ar bērnu ne vienmēr nozīmē ātru iešanu noteiktā maršrutā. Dažreiz jāapstājas pie katras peļķes, akmentiņa vai interesanta koka.

Agrāk varbūt uzskatīju, ka vērtīga ir tikai gara vai intensīva pastaiga, bet tagad kustību uztveru daudz plašāk. Arī lēna pastaiga, rotaļāšanās pagalmā vai bērna pavadīšana rotaļu laukumā nozīmē, ka nepaliekam mājās un esam aktīvi.

Protams, ir reizes, kad bērns brauc ratiņos un man ir iespēja iet ātrākā tempā. Šādas pastaigas man īpaši palīdz izvēdināt galvu, sakārtot domas un uz brīdi izkļūt no ierastās mājas vides.