Eiropā jau šobrīd veiksmīgi tiek attīstīti risinājumi, kuros jūras makroaļģu audzēšana tiek integrēta ar ostu infrastruktūru un atkrastes vēja enerģiju. Tieši šo pieredzi projekta SymbioSea Baltic partneri iepazina pieredzes apmaiņas vizītē Nīderlandē, lai izvērtētu iespējas līdzīgus risinājumus attīstīt arī Baltijas jūrā.
2026. gada 30. jūnijā un 1. jūlijā vizītē piedalījās Kurzemes plānošanas reģiona, Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes, BIOR, LIAA Ventspils biznesa inkubatora, ELWIND projekta un zivsaimniecības nozares pārstāvji. Vizītes mērķis bija iepazīt jaunākās tehnoloģijas un zinātniskās pieejas jūras makroaļģu audzēšanā, kā arī izvērtēt to piemērotību Baltijas jūras reģionam un iespējamo integrāciju daudzfunkcionālā jūras telpas izmantošanā.
Vizītes laikā projekta partneri apmeklēja uzņēmumu Hortimare – vienu no Eiropas līderiem jūras makroaļģu selekcijā, sēklas materiāla izstrādē un audzēšanas tehnoloģiju pilnveidē. Uzņēmuma pieredze apliecina, ka veiksmīga makroaļģu audzēšana balstās ne tikai uz kvalitatīvu sēklas materiālu, bet arī uz padziļinātu izpratni par dažādu sugu bioloģiju, precīzi kontrolētiem audzēšanas apstākļiem un ilggadējiem zinātniskiem pētījumiem.
Dalībnieki iepazinās ar visu makroaļģu audzēšanas ciklu – no savvaļas populāciju atlases un selekcijas līdz kultūru pavairošanai laboratorijās, sēklas materiāla sagatavošanai un audzēšanai kontrolētos apstākļos pirms tā izvietošanas jūrā. Tika demonstrētas temperatūras kontrolētas laboratorijas, jūras ūdens sagatavošanas un filtrācijas sistēmas, kā arī dažādu makroaļģu sugu audzēšanas infrastruktūra. Īpaša uzmanība tika pievērsta sēklas materiāla sagatavošanai, apsēto virvju kvalitātes kontrolei un pētījumiem par bioloģiski noārdāmu materiālu izmantošanu, kas nākotnē varētu samazināt sintētisko materiālu izmantošanu akvakultūrā.
Viena no nozīmīgākajām vizītes atziņām bija makroaļģu audzēšanas integrēšana ostu infrastruktūrā un atkrastes enerģētikas projektos. Hortimare speciālisti prezentēja risinājumus, kuros makroaļģes tiek audzētas uz dažādiem materiāliem un konstrukcijām, tostarp ostu infrastruktūrā un piekrastes būvēs. Uzņēmums sadarbojas ar inženieriem un infrastruktūras attīstītājiem, testējot tehnoloģijas, kas ļauj efektīvāk izmantot jūras telpu un vienlaikus veicina bioekonomikas attīstību un jūras ekosistēmu ilgtspēju.
Šī pieredze ir īpaši nozīmīga arī ELWIND projekta kontekstā, jo apliecina iespējas nākotnē daudzfunkcionāli izmantot atkrastes teritorijas, apvienojot atjaunīgās enerģijas ražošanu ar ilgtspējīgu zema trofiskā līmeņa akvakultūru. Projektā iegūtās atziņas palīdzēs izvērtēt makroaļģu audzēšanas potenciālu Baltijas jūrā un to iespējamo integrāciju atkrastes vēja parku attīstībā.
Vizītes otrajā dienā projekta partneri apmeklēja uzņēmumu Seaweedland, kas attīsta makroaļģu audzēšanas tehnoloģijas sauszemes recirkulācijas sistēmās. Atšķirībā no tradicionālās audzēšanas jūrā šī pieeja nodrošina nemainīgu produkcijas kvalitāti visa gada garumā, precīzu augšanas apstākļu kontroli un augstu pārtikas drošības līmeni, kas ir būtiski pārtikas, farmācijas un kosmētikas nozarei.
Uzņēmuma pārstāvji iepazīstināja ar plašajām makroaļģu izmantošanas iespējām-pārtikā, uztura bagātinātājos, kosmētikā, farmācijā, biomateriālu un bioplastmasas ražošanā, kā arī biostimulatoru izstrādē. Tika uzsvērts, ka makroaļģes ir vērtīgs olbaltumvielu, šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu avots, savukārt aprites ekonomikas pieeja ļauj maksimāli izmantot izaudzēto biomasu, vispirms iegūstot augstas pievienotās vērtības savienojumus, bet atlikušos resursus izmantojot citu produktu izstrādē.
Pieredzes apmaiņas vizīte apliecināja, ka Eiropā jau šobrīd ir pieejami zinātniski pamatoti un praksē pārbaudīti risinājumi ilgtspējīgai makroaļģu audzēšanai un to integrēšanai citās jūras nozarēs. Projektā iegūtās zināšanas tiks izmantotas, izvērtējot makroaļģu audzēšanas iespējas Baltijas jūrā, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas piekrastes apstākļiem, piemērotāko sugu izvēlei, audzēšanas tehnoloģijām un iespējām attīstīt daudzfunkcionālu jūras telpas izmantošanu.
Vizīte vienlaikus stiprināja sadarbību starp zinātniskajām institūcijām, publisko sektoru un uzņēmējiem, veidojot kontaktus ar Eiropas vadošajiem nozares ekspertiem un radot pamatu turpmākām kopīgām pētniecības un inovāciju iniciatīvām.
Pieredzes apmaiņas braucienu organizēja Kurzemes plānošanas reģions Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis Eiropa (Horizon Europe) projekta “Daudzfunkcionālu inovāciju sinerģija ilgtspējīgai atklātās jūras akvakultūrai” (SymbioSea Baltic) ietvaros. Projektu Latvijā īsteno RTU Liepājas akadēmija, Latvijas Hidroekoloģijas institūts un Kurzemes plānošanas reģions, lai attīstītu daudzfunkcionālus risinājumus, integrējot zema trofiskā līmeņa akvakultūru ar atkrastes vēja enerģiju, vienlaikus uzlabojot Baltijas jūras ekosistēmu un radot jaunas ekonomiskās iespējas reģionā.
Papildu informācijai:
Anete Jansone
Kurzemes plānošanas reģiona
Projekta “SymbioSea Baltic” vadītāja
Anete.jansone@kurzemesregions.lv
