PROJEKTA NOSAUKUMS: “Pārrobežu risinājumi zivju migrācijai, dzīvotņu atjaunošanai un iedzīvotāju iesaistei bioloģiskās daudzveidības datu vākšanā”
PROJEKTA NR.: LL-00356
PROJEKTA AKRONĪMS: Fish Reconnect
PROGRAMMAS NOSAUKUMS: Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programma 2021.–2027. gadam
PROJEKTA ĪSTENOŠANAS ILGUMS: 01.07.2026. – 30.06.2028.
PROJEKTA KOPĒJAIS FINANSĒJUMS: 1008 320,83 EUR (t.sk. Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 806 656,66 EUR)
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA FINANSĒJUMS: 264 838,75 EUR (t.sk. Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 211 871,00 EUR)
Projekta mērķu, aktivitāšu un sasniedzamo rezultātu kopsavilkums:
Latvijas un Lietuvas upēs aizsprosti, caurtekas un citi cilvēka radīti šķēršļi kavē zivju migrāciju un ierobežo piekļuvi nārsta un mazuļu attīstības vietām. Šie šķēršļi pasliktina ūdens ekosistēmu dzīvotņu kvalitāti, mazina upju nepārtrauktību un samazina bioloģisko daudzveidību pārrobežu upju baseinos. Zivju populācijas un upju ekosistēmas papildus ietekmē klimata pārmaiņas, zemes izmantošana un citas cilvēka darbības.
Latvijā un Lietuvā atšķiras arī monitoringa pieejas un pieejamie dati par zivju populācijām, migrācijas šķēršļiem un makšķerēšanu. Tas apgrūtina koordinētu, datos balstītu pārrobežu upju apsaimniekošanu.
Projekta Fish Reconnect mērķis ir atjaunot zivju migrācijas ceļus un uzlabot ūdens ekosistēmu dzīvotnes Bārtas/Bartuvas upes baseinā, tādējādi uzlabojot upju dabisko tecējumu un ekoloģisko nepārtrauktību un veicinot bioloģisko daudzveidību Latvijā un Lietuvā.
Projektā tiks identificēti, kartēti un novērtēti zivju migrācijas šķēršļi, izstrādātas saskaņotas monitoringa metodikas un izveidota kopīga ĢIS informācijas sistēma, kas palīdzēs plānot datos balstītu upju atjaunošanu. Tiks veikts zivju populāciju, dzīvotņu, ūdens kvalitātes un hidromorfoloģisko apstākļu monitorings, nodrošinot salīdzināmu datu iegūšanu abās valstīs.
Balstoties uz kopīgi veiktajiem novērtējumiem, projekta partneri īstenos pilotaktivitātes Latvijā un Lietuvā, demonstrējot praktiskus risinājumus zivju migrācijas un upju nepārtrauktības uzlabošanai. Pilotpasākumi var ietvert migrācijas šķēršļu nojaukšanu vai pielāgošanu, piemēram, caurteku rekonstrukciju, novecojušu aizsprostu pilnīgu vai daļēju nojaukšanu vai dabisku zivju ceļu izveidi zivju migrācijas nodrošināšanai.
Projektā tiks izstrādātas arī kopīgas metodikas, vadlīnijas un praktiski risinājumi migrācijas šķēršļu novērtēšanai, prioritāšu noteikšanai un šķēršļu nojaukšanai. Pilotaktivitātēs iegūtā pieredze un izstrādātie risinājumi būs izmantojami arī citās upēs un upju baseinos, kā arī integrējami turpmākajā upju apsaimniekošanas un atjaunošanas plānošanā.
Projekts veicinās arī sabiedrības iesaisti upju aizsardzībā, organizējot izglītojošus pasākumus, komunikācijas kampaņas un iedzīvotāju zinātnes (citizen science) aktivitātes. Tiks pilnveidota digitālā platforma “Mana Cope”, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju ziņot ne tikai par zivju lomiem, bet arī par iespējamiem zivju migrācijas šķēršļiem un to atrašanās vietām. Šie dati papildinās vides monitoringa rezultātus un uzlabos informācijas pieejamību par upju stāvokli.
Projekts stiprinās sadarbību starp ūdens resursu apsaimniekošanas iestādēm, pašvaldībām, aizsargājamo teritoriju pārvaldītājiem, pētniekiem un citām iesaistītajām organizācijām. Apvienojot zinātnisko izpēti, praktiskus upju atjaunošanas pasākumus, digitālos risinājumus, pilotaktivitātes un sabiedrības iesaisti, projekts nodrošinās praktiski izmantojamus un citās teritorijās pārņemamus risinājumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai upju apsaimniekošanai visā Programmas teritorijā.
Pēc projekta noslēguma tiks veicināta izstrādāto metodiku, vadlīniju un praktisko risinājumu izmantošana upju apsaimniekošanā un zivju migrācijas atjaunošanā. Tiks stiprināta arī ilgtermiņa pārrobežu sadarbība starp projekta partneriem, turpinot zināšanu, monitoringa datu un pieredzes apmaiņu, kā arī sniedzot atbalstu pašvaldībām un citām organizācijām projekta risinājumu ieviešanā.
Kurzemes plānošanas reģions projektā būs atbildīgs par komunikācijas aktivitātēm vietējā līmenī un sabiedrības iesaisti, organizējot tikšanās un pasākumus vietējām kopienām, skaidrojot projekta mērķus un iesaistot iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā par novēršamo migrācijas šķēršļu izvēli. Sadarbībā ar citiem projekta partneriem tiks organizētas arī izglītojošas aktivitātes skolēniem un projekta mērķu popularizēšana lielākos publiskos pasākumos Liepājā un Dienvidkurzemes novadā. Reģions iesaistīsies arī pilotaktivitātes īstenošanā Bārtas upes baseinā Dienvidkurzemes novadā, kur tiks īstenoti pasākumi zivju migrācijas šķēršļa novēršanai vai pielāgošanai.
PROJEKTA PARTNERI:
- Projekta vadošais partneris – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” (Latvija)
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (Latvija)
- Klaipēdas Universitāte (Klaipėdos universitetas) (Lietuva)
- Kurzemes plānošanas reģions (Latvija)
- Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (Latvija)
- Lietuvas Dabas fonds (Lietuvos gamtos fondas) (Lietuva)
- Žemaitijas aizsargājamo teritoriju direkcija (Žemaitijos saugomų teritorijų direkcija) (Lietuva)
Projekta vadītāja:
Zane Meldrāja
+371 29206098
zane.meldraja@kurzemesregions.lv
Vairāk par projektu Latvijas–Lietuvas pārrobežu programmas vietnē: https://latlit.eu/theprojects/fishreconnect/
Šī publikācija ir sagatavota projekta “Pārrobežu risinājumi zivju migrācijai, dzīvotņu atjaunošanai un iedzīvotāju iesaistei bioloģiskās daudzveidības datu vākšanā” (projekta akronīms “Fish Reconnect”, projekta Nr. LL-00356) ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Savienības Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programma 2021.–2027. gadam. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
Vairāk par programmu: www.latlit.eu
