Komponistam, folkloristam, publicistam un pedagogam Emilim Melngailim šogad apritētu 150. Dienvidkurzemes novada Rucavā notika viņa atcerei veltīti Dziesmu svētki “Emilim Melngailim 150. Korsa”. Visas dienas garumā ciemā norisinājās dažādas muzikālās aktivitātes, kas kulmināciju sasniedza vakara koncertā, kurā piedalījās 26 kori no visas Latvijas, kā arī deju kolektīvi un etnogrāfiskās kopas no Dienvidkurzemes un Kuldīgas novada.
Mazajā Dienvidkurzemes ciemā, godinot Emiļa Melngaiļa 150. gadskārtu, pulcējās turpat 800 kora dziedātāju, tautas deju dejotāju un folkloristu. Rucava par šī notikuma norises vietu nebija izvēlēta nejauši.
Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga Kūlaine stāstīja: “Emilis Melngailis, ja mēs varam ticēt tam, ko ir pierakstījuši un izpētījuši pētnieki, ir uzsācis savas latviešu folkloras vākšanas gaitas tieši ar Rucavu. Un viņš ir vienmēr sacījis, ka viņš grib nonākt tajā Aizliepājas reģionā, lai paskatītos, kādas tad tur tās teicējas.”
Melngaiļa savāktie mūzikas pieraksti – ap 5000 tautasdziesmu melodiju – savulaik publicēti grāmatas “Latviešu mūzikas folkloras materiāli” trīs sējumos: Korsa, Maliena un Vidiena. Tieši pirmās grāmatas daļas – Korsas – tā agrāk dēvēja Kurzemi jeb Kursu – dzimšanas diena arī tika svinēta Rucavā.
“Tur ir ko pasmelties katram vienam tautas tradīcijas kopējam, katram vienam folkloras draugam vai vienkārši tautas mūzikas mīļotājam, kas meklē vēl kādas melodijas, kas nav daudz skanējušas iepriekš,” teica Solveiga Kūlaine.
Dzejniece, Rucavas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece Ineta Stadgale skaidroja: “Tur mēs atrodam arī mazliet savādāku leksiku nekā šodien un arī nekā tajās dziesmās, kuras mēs esam pierakstījuši arī no saviem teicējiem vēl gadu gaitā.”
Nenovērtējams ir arī Melngaiļa devums latviešu kora mūzikas attīstībā, tajā skaitā viņa sacerētā “Jāņu vakars” ir viena no visbiežāk Dziesmu svētkos dziedātajām dziesmām.
Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, rucavnieks Gints Ceplenieks bilda: “Melngailis latviešu kora mūzikā ir īpatnis, ir sarežģīts, ir tautisks, ir diatonisks, ir bez visādiem piemaisījumiem, visādām cittautībām, tīrs latvietis un radošs latvietis.”
Bez tautas dziesmām Melngailis pierakstījis un apkopojis arī deju melodijas.
Kā stāstīja Dziesmu un deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš: “Katrā ziņā tas ir tāds fantastisks smeķis gan izloksnes ziņā, gan melodijas ziņā, gan ritma ziņā, kurzemniekiem ir tāds pamatīgums un tā dižjūras klātbūtne.”
Melngaiļa saikne ar Lejaskurzemi atspoguļojas arī Liepājas Mūzikas skolas nosaukumā – 1954. gadā, kad komponists aizgāja viņsaulē, skolai tika piešķirts Emiļa Melngaiļa vārds.
Pasākuma finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programma 2024” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
