EE-LV00057 – Zaļie dzelzceļi II
2026. gada 29. un 30. jūnijā Latvijā un Igaunijā norisinājās starptautiskā konference “Zaļie dzelzceļi: savienojošie maršruti, pieredze un tūrisma mārketings”, kas pulcēja tūrisma uzņēmējus, ceļojumu operatorus, pašvaldību pārstāvjus un starptautiskus ekspertus ekspertus no Latvijas, Igaunijas, Itālijas, Polijas un Turcijas, lai kopīgi diskutētu par ilgtspējīga tūrisma attīstību un pārrobežu sadarbības iespējām bijušo dzelzceļa līniju jeb Zaļo dzelzceļu attīstībā. Pasākuma laikā tika prezentēti projekta “Zaļie dzelzceļi II” rezultāti, iepazīstinot ar jaunām velotūrisma iespējām, inovatīviem tūrisma produktiem un infrastruktūras risinājumiem Latvijā un Igaunijā.
Konferences pirmajā dienā, kas norisinājās Ķipēnu muižā Limbažu novadā, dalībnieki iepazinās ar Vidzemes tūrisma piedāvājumu un ilgtspējīga tūrisma attīstības iespējām. Vietējie uzņēmēji dalījās pieredzē par savdabību, daudzveidīgiem tūrisma produktiem – no velomaršrutiem un pārgājieniem līdz labsajūtas tūrismam, zirgu izjādēm, ģimenēm piemērotām aktivitātēm kopā ar haskijiem un saimniecību apmeklējumiem. Savukārt starptautiskie eksperti prezentēja Eiropas zaļo maršrutu attīstības tendences un velotūrisma potenciālu.
Dienas turpinājumā notika paneļdiskusija par sadarbību starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un ceļojumu operatoriem, meklējot risinājumus, kā vietējos piedāvājumus veiksmīgāk attīstīt par konkurētspējīgiem tūrisma produktiem. Pēcpusdienā konferences dalībnieki devās izbraucienā ar elektrovelosipēdiem pa Zaļā dzelzceļa maršrutu posmā Ķipēnu muiža – Limbaži, klātienē iepazīstot tā infrastruktūru un tūrisma potenciālu. Dienas noslēgumā tika apmeklēta Niedrāju–Pilkas purva taka, kur dalībnieki uzzināja par purva unikālajām dabas vērtībām, takas attīstības gaitu un tās nozīmi ilgtspējīga dabas tūrisma piedāvājuma veidošanā.
Otrajā konferences dienā, kas notika Mõisaküla kultūras namā Igaunijā, uzmanības centrā bija Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbība ilgtspējīga tūrisma attīstībā un projekta ”Zaļie dzelzceļi II” ilgtermiņa ieguvumi. Dalībnieki iepazinās ar vairākiem jaunajiem maršrutiem un to piedāvājumu, tostarp posmiem Valga–Ape, Mõisaküla–Rūjiena–Limbaži, Alūksne–Gulbene–Ieriķi un Liepāja–Pāvilosta. Paneļdiskusijā eksperti pārrunāja, kā maršrutus veiksmīgāk attīstīt par pievilcīgiem un komerciāli dzīvotspējīgiem tūrisma produktiem.
Konference otrā daļā tās dalībnieki apmeklēja jauno naktsmītni , kura izveidota dzelzceļa vagonā, kas arī pielāgota cilvēkiem ar kustības traucējumiem un jau pavisam drīz varēs uzņemt savus apmeklētājus Mõisakülā. Tāpat pasākuma dalībniekiem tika dota iespēja izmēģināt jauniegādāto drezīnu, kas atrodas turpat blakus jaunajai naktsmītnei un ir pieejama visiem pilsētas apmeklētājiem, to iepriekš piesakot Mõisakülas muzejā. Konferences otrā diena tika noslēgta ar īsu pārgājienu līdz Latvijas – Igaunijas robežai, pa Zaļā dzelzceļa maršrutu Mõisakül – Rūjiena, kas ir viens no jaunākajiem pārrobežu marsrutiem, sniedzot dalībniekiem iespēju klātienē iepazīt projekta rezultātus un pārliecināties par bijušo dzelzceļa līniju potenciālu ilgtspējīga un aktīva tūrisma attīstībā.
Starptautiskā konference kļuva par nozīmīgu platformu pieredzes apmaiņai un jaunu sadarbības kontaktu veidošanai, vienlaikus stiprinot Latvijas un Igaunijas kopīgo redzējumu par Zaļo dzelzceļa maršrutu attīstību kā konkurētspējīgu pārrobežu tūrisma produktu.
Vairāk par projektu
Projekts “Zaļie dzelzceļi II” tiek īstenots Igaunijas – Latvijas Pārrobežu programmas ietvaros. Tā vadošais partneris ir Latvijas zaļo ceļu asociācija un projekta īstenošanā iesaistījušies partneri no Latvijas un Igaunijas: Kurzemes plānošanas reģions, Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Limbažu novada pašvaldība, Valmieras Novada Pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Smiltenes novada pašvaldība, Mulgi pašvaldība, Valgas pašvaldība, Mustvee pašvaldība, Haapsalu un Läänemaa muzejs, Igaunijas Dzelzceļa muzejs.
Vairāk informācijas par Zaļajiem dzelzceļiem Latvijā varat uzzināt: www.greenrailways.eu/izvelies-zalo-celu
Vairāk par Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmu: www.estlat.eu
Projekta vadītāja:
Aija Neilande
+371 26 147 139
aija.neilande@kurzemesregions.lv
