Talsu Vēstis: Remigrācijas koordinatore Agnese Berģe: “Cilvēki visbiežāk atgriežas, patriotisku jūtu vadīti”

Lai arī daudzu cilvēku plānus un ikdienu ir ietekmējusi sarežģītā situācija pasaulē, Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe atklāj, ka, saņemot individualizētus piedāvājumus un atbalstu, cilvēki Kurzemes reģionā turpina atgriezties. Talsu novadā pēdējo gadu laikā sagatavoti 295 individuālie piedāvājumi, bet lēmumu par atgriešanos dzimtenē pieņēmuši 125 cilvēki.

— Cik daudzi pēc dzīves ārvalstīs pēdējos gados atgriezušies Kurzemes reģionā, tai skaitā Talsu novadā?

— Sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Kurzemes plānošanas reģionu 2018. gada martā tika uzsākts pilotprojekta «Reģionālās remigrācijas koordinators» īstenošana. Ar remigrācijas koordinatoru laika posmā no 2018. gada marta līdz 2022. gada decembrim sazinājās un atbalstu saņēmuši vairāk nekā 2000 cilvēku. Remigrācijas koordinatora konsultācijas izmantojuši un Kurzemē atgriezušies 965 cilvēki. Potenciāla vēlme atgriezties ir 719 cilvēkiem, bet kopumā sagatavoti 2688 personalizēti piedāvājumi. Savukārt Talsu novadā individuāli piedāvājumi sagatavoti 295 cilvēkiem, atgriezušies 125 cilvēki, bet iespēju atgriezties apsver 134 cilvēki.

— Kas, izstrādājot individuālos piedāvājumus, tiek ņemts vērā?

— Cilvēku stāsti un likteņi ir ļoti dažādi, tāpēc nav viennozīmīgas atbildes, kas un kā tieši ietekmē cilvēku vēlmi atgriezties dzimtenē. Darbā ar remigrantiem esmu secinājusi, ka visbiežāk cilvēki atgriežas, patriotisma vadīti — mīlestībā pret savu zemi un novadu. Citiem svešumā neveidojas piederības sajūta un viņi aizvien Latviju redz kā savas mājas, kur latviskā vidē izskolot savus bērnus. Nozīmīga loma ir sadzīviskiem jautājumiem — skolu un pirmsskolas izglītības pieejamībai, latviešu valodas apguves iespējām, ar dzīvesvietu saistītiem jautājumiem (deklarēšanās, pašvaldību dzīvojamās platības apzināšana, kreditēšanas iespējas), darba iespējām un uzņēmējdarbībai. Ar katru cilvēku strādājam individuāli, sagatavojot personalizētu piedāvājumu atbilstoši viņa vēlmēm un vajadzībām. Mana kā remigrācijas koordinatora loma dažkārt ir vairāk morāls atbalsts vai motivējoši vārdi, lai cilvēki izšķirtos par labu šim solim un justos šeit gaidīti.

— Kā vērtējat dzīves un darba iespējas reģionos?

— Lai remigrantu ģimenes varētu vieglāk integrēties Latvijā, tiek veikti daudz un dažādi atbalsta pasākumi, taču visbūtiskākais ir atbalsts no pašvaldību puses — uzņēmumu un darba vietu attīstīšana, stabila, konkurētspējīga atalgojuma sistēmas radīšana, pašvaldību mājokļu un pirmsskolas iestāžu pieejamība. Ļoti būtiski ir veidot savstarpējo sabiedrības komunikāciju, neveidojot plaisu starp atbraucējiem un šeit dzīvojošajiem. Katrs remigrants jāskata atsevišķi. Jāizvērtē gan zināšanas, gan pieredze, gan izglītība. Daži atgriežoties viegli atrod darbu paši, citiem tas izdodas grūtāk. Iesaistām pašvaldības un Nodarbinātības valsts aģentūru, kā arī dažādus uzņēmumus konkrētās pašvaldībās. Nereti remigranti izveido savu biznesu un veiksmīgi turpina to vadīt. Te gan jāpiebilst, ka remigrantiem ir iespēja virzīt savas biznesa idejas un pieteikties atbalstam.

— Kādi apstākļi veicina un kādi kavē remigrantu iekļaušanos?

— VARAM iniciatīvas mērķis ir atbalstīt tos tautiešus, kuri plāno atgriezties Latvijā, sniedzot praktisku informāciju un palīdzību jautājumu risināšanā, kas no tālienes var būt sarežģītāk. Ikdienā saskaroties ar remigrantu ģimenēm, secinu, ka citas ģimenes integrējas viegli, bet citas ne tik viegli. Uzklausot remigrantu vēlmes, remigrācijas koordinators izstrādā personalizētu piedāvājumu — citi interesējas par dzīvojamo platību, kredīta iespējām, citi par izglītības iespējām, savukārt citiem aktuāli ir nodarbinātības vai sociālie jautājumi. Ir arī situācijas, kad atgriežas ģimene, kurā otrs laulātais nav Eiropas Savienības pilsonis.

— Kā iespējams saņemt atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai?

— Lai veicinātu remigrantu iesaisti uzņēmējdarbībā, 2018. gadā tika izsludināts projektu konkurss remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai Kurzemē. Konkursa nolikumu un nosacījumus granta saņemšanai izstrādāja VARAM, savukārt tā norisi visā Latvijā koordinēja plānošanas reģioni. Projekta ietvaros remigrantiem bija iespēja pieteikties atbalsta saņemšanai uzņēmējdarbības uzsākšanai. Šo iespēju visaktīvāk izmantoja Kurzemes reģionā, kur tika saņemti visvairāk pieteikumu.

Grantu konkurss tika turpināts arī 2019. gadā, kopumā abu gadu laikā piešķirot atbalstu sešiem remigrantiem, kuri uzņēmējdarbību uzsāka vai attīstīja tādās jomās kā ēdināšanas un tūrisma pakalpojumi, celtniecība, metālapstrāde ar specializāciju individuālu risinājumu izgatavošanā, kā arī autoservisa pakalpojumu sniegšana. Kopumā gandrīz visi no šiem uzņēmumiem sekmīgi darbojas. Atbraucēji savus uzņēmumus reģistrējuši un sekmīgi darbojas Liepājā, Talsos, Brocēnos, Saldus novadā, kā arī Kuldīgā, kur viesu nams «Raxti» varēja veikt nepieciešamos paplašināšanās darbus, savukārt viena uzņēmēja darbību ēdināšanas un tūrisma pakalpojumu jomā ietekmēja Covid-19 izplatība Latvijā.

Šobrīd vēl gaidām lēmumu no VARAM, lai uzzinātu, vai grantu konkurss tiks rīkots, vai remigrācijas veicināšanai tiks meklētas jaunas idejas un atbalsta iespējas. Papildu grantu konkursam 2019. gadā tika rīkots arī konkurss pašvaldībām. Tā ietvaros Kurzemes reģionā atbalstu ieguva un savas aktivitātes remigrācijas veicināšanai sekmīgi īstenoja Skrundas, Liepājas un Ventspils pašvaldības. Mums ir lieliska sadarbība arī ar Latvijas investīciju aģentūru, kas piedāvā iespēju saņemt finansējumu biznesa inkubatoros, kā arī pirmsinkubācijas programmu, kuras ietvaros var apgūt biznesa pamatus.

— Kādas tendences šajā jomā pēdējos gados novērotas?

— Cilvēku atgriešanās plānus dzimtenē ietekmē situācija pasaulē, tomēr interese par atgriešanās iespējām aizvien ir liela. Ar mani pašlaik atkārtoti sazinās cilvēki, kuri bija pauduši vēlmi atgriezties dzimtenē jau 2020. gadā. Potenciālie remigranti rūpīgāk plāno pārcelšanos atpakaļ uz Latviju, laicīgāk meklējot darba un izglītības iespējas, kā arī mājokli, turklāt šobrīd ievērojami augušas iespējas kārtot dažādas formalitātes un jautājumus attālināti, tai skaitā piedalīties darba intervijās.

— Lielāka interese ir par mājokļiem pilsētās, piepilsētās vai lauku apvidos?

— Attālināta darba iespējas ir veicinājušas interesi par mājokļiem zaļākā vidē — piepilsētās vai lauku apvidos, lai gan joprojām saglabājas liela interese arī par Kurzemes pilsētām.

— Kādus vēl soļus iespējams spert, lai veicinātu aizbraucēju atgriešanos?

— Projekta ietvaros remigrācijas koordinatori brauc un tiekas ar dažādām valstu latviešu diasporām. Iespēju robežās iesaistāmies pasākumos, sniedzam informāciju par savu darbu un tendencēm remigrācijā. Tiek organizēts arī konkurss «Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās», kura mērķis ir īstenot daudzveidīgus atbalsta pasākumus remigrācijas sekmēšanai. Tā ietvaros atbalstītās pašvaldības tiekas ar dažādām valstu diasporām, stāstot par Kurzemes reģiona iespējām un remigrācijas koordinatora darbu.

Kurzemē ir daudz pozitīvo stāstu par uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies Kurzemē un, izmantojot savas ārvalstīs izlolotās idejas, uzsākuši savu uzņēmējdarbību. Lai ar šiem cilvēkiem iepazīstinātu un sekmētu pozitīvos stāstus, izveidojām un turpinām rubriku «Kurzeme — vieta, kur atgriezties», kā arī pozitīvo stāstu sēriju «Cilvēkstāsti». Tām iespējams sekot līdzi dažādās interneta vietnēs, piemēram, Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā, facebook lapā «Atgriežos Kurzemē», Twitter un citur. Turpināsim kopīgi strādāt, lai Kurzeme vēl daudziem remigrantiem kļūst par vietu, kur atgriezties!

Informācija pārpublicēta no ReTalsi.lv mājas lapas: https://retalsi.lv/visbiezak-cilveki-atgriezas-patriotisma-vaditi/

Pateicamies “Talsu Vēstis” kolektīvam par iespēju rakstu pārpublicēt Kurzemes  plānošanas reģiona mājas lapā!