Universālais dizains

UNIVERSĀLAIS DIZAINS: LIETOŠANAS PAMĀCĪBAS UN PRODUKTU MARĶĒJUMI

Publicēts by lauma

 
Universālā dizaina principi paredz, ka informācijai jābūt viegli uztveramai, bet pielietojumam – viegli izprotamam. Tas attiecas  arī uz dažādu preču lietošanas pamācībām un instrukcijām, kā arī etiķetēm, kam virsū rakstīts, piemēram, pārtikas produkta sastāvs. 
 
Instrukcijas

Vienas no kvalitatīvākajām instrukcijām ir mēbeļu ražotājam IKEA – pamācības mēbeļu salikšanā tiek atainotas ar zīmējumiem, turklāt precei līdzi nāk salikšanai nepieciešamie instrumenti, piemēram, skrūves un skavas. Dažādos pētījumos pierādīts, ka, pateicoties viegli izprotamajām lietošanas pamācībām, IKEA mēbeles iespējams salikt līdz pat 3,5 reizēm ātrāk nekā citu ražotāju tāda paša tipa mēbeles.
 
Piemērs:
IKEA instrukciju paraugi:

 
nm.1 nm.2 nm.3
Patērētaju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Ilze Žunde  stāsta, ka centrs saņem Latvijas iedzīvotāju sūdzības par nepilnīgām preču lietošanas instrukcijām. „Pretenzijas ir bijušas gan par instrukciju neesamību tehniski sarežģītām precēm, gan dažām instrukciju nepilnībām un trūkumiem, gan par instrukciju neesamību valsts valodā. Visbiežāk sūdzības saņemam par gadījumiem, kad instrukcija tehniski sarežģītām precēm nav pieejama valsts valodā vai nav pieejama vispār,” teic I. Žunde.
Taču PTAC, īstenojot tirgus uzraudzības aktivitātes, regulāri pārbauda instrukciju pieejamību Latvijā tirgotajām precēm.  „Kopā 2013.gadā kontroļu ietvaros 72 preču un pakalpojumu modeļiem konstatētas neatbilstības saistībā ar instrukcijām. No tiem piecas bijušas elektropreces, trīs būvizstrādājumi, trīs radioiekārtas, trīs mašīniekārtas, 22 rotaļlietas, 15 bērnu aprūpes priekšmeti un 21 cita veida prece,” norāda PTAC.
 
Marķējums uz produkta etiķetes

Situācija ar sastāva norādīšanu uz dažādu pārtikas produktu etiķetēm, iespējams, ir labāka, jo PTAC praksē bijuši vien atsevišķi gadījumi, kad saņemti patērētāju ziņojumi par nepilnīgi norādītu sastāvu uz dažādu pārtikas produktu iepakojumiem. „Piemēram, 2013.gadā PTAC saņemtas divas e-pasta vēstules. Vienā gadījumā patērētājs informēja par informācijas trūkumu marķējumā par sastāvdaļu, kas izraisījusi alerģisku reakciju. Otrā gadījumā patērētājs interesējies par prasībām attiecībā uz informācijas norādīšanu par ģenētiski modificētu pārtiku. Abas e-pasta vēstules pārsūtītas Pārtikas un veterinārajam dienestam,” informē I. Žunde.

Taču arī šajā jomā ir nepilnības. Piemēram, pārtikas produkta sastāvs uz etiķetes norādīts sīkā un grūti izlasāmā drukā. „Nereti informācija par sastāvu ir ne vien ļoti sīkā drukā, bet arī gaišiem burtiem uz ļoti gaiša fona, kas teksta izlasīšanu padara teju neiespējamu, jo īpaši vājredzīgajiem. Man bieži nācies nopirkt pārtikas produktu, ar kura sastāvu es varu iepazīties vien mājās, izmantojot lupu. Tāpat ir gadījies novērot, ka veikalā citiem pircējiem nāk klāt tantiņas un lūdz pateikt priekšā vai nu produkta sastāvu sastāvu, vai derīguma termiņu,” stāsta kāda pircēja ar redzes invaliditāti.

Arī PTAC atzīst, ka ir saņemtas patērētāju pretenzijas par to, ka informācija produkta marķējumā vai reklāmā ir sīkā, grūti salasāmā drukā.
Tomēr arvien biežāk veikalu plauktos var atrast pārtikas produktus, kam viegli uztveramā veidā ir minēts ne vien sastāvs un enerģētiskā vērtība, bet arī  pagatavošanas pamācība. Viens no pozitīvajiem piemēriem ir „Dobeles dzirnavnieka” ražotie produkti, piemēram, maisījums rauga pankūkām. Uz iepakojuma ir pagatavošanas pamācība latviešu un krievu valodā, kā arī zīmējumi.
 
Piemērs:

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
„Dobeles dzirnavnieka” ražotā produkta etiķete

Par informācijas veidošanu cilvēkiem ar redzes invaliditāti lasiet

šeit