2025. gada 9. oktobrī, Saldū, Kapelleru namā, notika Kurzemes plānošanas reģiona projekta “WaterMan” ietvaros organizēta saruna par lietusūdeņu un notekūdeņu atkārtotu izmantošanu, kurā piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieku, kuru starpā bija Kurzemes pašvaldību speciālisti, uzņēmumi un iedzīvotāji. Tika diskutēts gan par ūdens atkārtotas izmantošanas iespējām, gan izaicinājumiem praktiskā un politiskā līmenī.
Aija Neilande, Kurzemes plānošanas reģiona projekta “WaterMan” vadītāja, atklāšanas uzrunā uzsvēra: “Klimata pārmaiņu ietekmē arvien biežāk piedzīvojam krasas laikapstākļu svārstības – intensīvas lietusgāzes, plūdus un ilgstošus sausuma periodus. Kamēr dienvidu valstīs, piemēram, Spānijā, ūdens atkārtota izmantošana jau ir neatņemama prakse, Latvijā vēl tikai sākam apzināties, cik nozīmīga ir ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana. Ieviešot lietusūdeņu un attīrītu notekūdeņu atkārtotas izmantošanas risinājumus, mums ir iespēja taupīt dzeramo ūdeni, kas var kļūt par ierobežotu resursu arī pie mums. Šāda pielāgošanās klimata pārmaiņām palīdz arī uzlabot sabiedrības drošību, jo esam gatavāki ekstrēmām situācijām.”
Par lietusūdeņu atkārtotas izmantošanas nepieciešamību un potenciālajiem risinājumiem kurzemniekus iepazīstināja ilgtspējīgas lietus ūdens apsaimniekošanas eksperts Jurijs Kondratenko: “Lietusūdens aprites cikls pilsētvidē nenotiek tāpat kā dabā – pilsētās ir daudz lielāka ūdens notece, kā rezultātā ūdens ne tikai nenonāk pie augiem un neiesūcas zemē – nepapildina pazemes ūdensresursus, bet arī tiek piesārņots ar dažādām vielām. Pēdējo 30 gadu laikā visā pasaulē, tai skaitā Latvijā, veiktā pētniecība norāda uz to, ka šos ūdeņus vislabāk uzkrāj un attīra tieši bioloģiskie risinājumi – lietusdārzi jeb īpašs apstādījumu veids ar ūdeni mīlošiem un tai pat laikā sausumu pārciest spējīgiem augiem, dīķi, pārdomātas koku stādīšanas sistēmas un daudzi citi risinājumi. Tie ne tikai palīdz ūdens atkārtotai izmantošanai, bet arī uzlabo cilvēku dzīves vidi.”
Savukārt par notekūdeņu izmantošanas iespējām un izaicinājumiem kurzemniekus informēja Latvijas Universitātes Vides tehnoloģiju laboratorijas vadītājs Oskars Purmalis: “Viens no nozīmīgākajiem potenciālajiem ieguvumiem notekūdeņu atkārtotai izmantošanai iespēja notekūdeņus pielāgot lauksaimniecības vajadzībām, samazinot mēslojuma nepieciešamību un mazinot Baltijas jūras eitrofikāciju jeb ķīmisko uzturvielu, piemēram,slāpekļa, fosfora u. c. savienojumu, palielinātu klātbūtni ekosistēmā, kas izjauc dabisko līdzsvaru, tomēr šobrīd Latvijā trūkst regulējuma, kas ļautu notekūdeņus izmantot lauksaimniecībā. Vainlaikus ar “WaterMan” projektu izveidotā notekūdeņu izmantošanas projekta “ReNutriWater” rezultāti liecina, ka augi notekūdeņos aug labāk un vienlaikus sekmē tālāku ūdens attīrīšanu. Protams, svarīgi ūdeni pirms lietošanas atbilstoši sagatavot, lai tas būtu drošs. No otras puses – jāņem vērā, ka ūdens piesārņojums nereti tiek konstatēts arī tādos ūdens avotos, ko lietojam ikdienā, piemēram, akās, strautos un citās ūdenstilpēs. Tāpēc viens no projekta būtiskākajiem uzdevumiem ir izveidot vadlīnijas, kas palīdz valsts iestādēm izstrādāt atbilstošus rīcības plānus notekūdeņu atgūšanai un to atkārtotai izmantošanai, uzlabojot kopējo ūdensresursu kvalitāti valstī.”
Pasākuma norises vietā, Saldus novada pašvaldībā, lietusūdeņu un notekūdeņu apsaimniekošana ir īpaši aktuāla plūdu risku samazināšanas kontekstā. SIA “Saldus komunālserviss” ūdenssaimniecības nozares vadītājs Jānis Blūms iepazīstināja pasākuma dalībniekus ar “WaterMan” pilotprojektu, kura mērķis ir Oskara Kalpaka laukumā, Saldū, izveidot ar lietusūdeni darbināmu strūklaku: “Izvērtējot situāciju kompleksi – gan rēķinoties ar plūdu riskiem un iespējām tos mazināt, gan domājot par pilsētas vides labiekārtošanu, kā arī iespējām samazināt dzeramā ūdens patēriņu tehniskām vajadzībām, – radījām plānu izveidot Oskara Kalpaka laukumā strūklaku, kas darbosies ar savākto un uzkrāto lietusūdeni. Turpinām īstenot un saskatīt jaunas iespējas, kā lietusūdeni izmantot Saldus pašvaldības teritorijā.
Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve, P/I “Kuldīgas Attīstības Aģentūra” vadītājas vietniece, Gita Rubežniece-Zute vērsa uzmanību uz birokrātiskajiem izaicinājumiem, ar ko pašvaldības saskaras, plānojot ieviest lietusūdeņu un notekūdeņu atkārtotas izmantošanas risinājumus: “No ekspertiem pamatoti izskan viedoklis, ka lietusūdeņu un notekūdeņu atkārtotas izmantošanas risinājumus var ieviest jebkur. Tomēr, plānojot risinājumu ieviešanu Skrundas parkā, mēs bijām spiesti saskarties ar to, ka no juridiskās puses ir daudz ierobežojumu. Trīs dažādas ministrijas un vēl vairāk pakļauto iestāžu. Lai efektīvi ieviestu lietusūdeņu un notekūdeņu atkārtotas izmantošanas risinājumus, būtu nepieciešams klasificēt projektus kā tautsaimniecībai būtiskus risinājumus, kas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām. Ja būtu šāda veida politiskais atbalsts, pašvaldībām un citiem projektu ieviesējiem būtu daudz vieglāk īstenot vērtīgus risinājumus.”
Pieredzē dalījās arī “Talsu ūdens” vides attīstības speciāliste Nadīne Freimane: “Talsos ir vairāki vēsturiskie aspekti, kas apgrūtina projektu ieviešanu gan birokrātiski, gan praktiski. Turklāt iedzīvotāji biežāk koncentrējas uz ikdienas problēmu risināšanu, bet lietusūdeņu un notekūdeņu atkārtota izmantošana ir ieguldījums nākotnē. Par to ir svarīgi runāt, skaidrot un izglītot gan sabiedrību, gan lēmumu pieņēmējus un praktiskos projektu ieviesējus.”
“Priecājos, ka pašvaldība un viss Kurzemes reģions domā par attīstību un zaļām izvēlēm. Visinteresantāk, protams, bija klausīties par to, kā Saldū tiek mazināts plūdu risks. Ļoti ceru, ka pašvaldībai būs iespējams īstenot arī ideju par strūklaku, kas darbojas ar lietusūdeni. Savukārt pati guvu iedvesmu lietusūdeni atkārtoti izmantot savā dārzā – gribētu izveidot lietusdārzu un vākt lietusūdeni, kas notek no saimniecības ēkas jumta, lai ar to laistītu augus,” iespaidos dalījās Saldus iedzīvotāja un pasākuma apmeklētāja Ināra Kacuba.
Sarunas noslēgumā pasākuma moderatore Kristīne Virsnīte atgādināja, ka no bērnības prātā palikušās lauku gudrības ar lietusūdeņu vākšanu ir vēl aktuālākas mūsdienās, un sasmelt izlieto ūdeni tomēr ir mūsu spēkos!
PASĀKUMA IZDALES MATERIĀLS
PASĀKUMA PREZENTĀCIJAS:
PAR “WATERMAN” PROJEKTU
Kurzemes plānošanas reģions piedalās projektā “WaterMan” (Promoting water reuse in the Baltic Sea Region through capacity building at local level), ko īsteno Interreg Baltijas Jūras reģiona programmā. Projekta mērķis ir veicināt ūdens atkārtotu izmantošanu Baltijas jūras reģionā, tādējādi papildinot ūdens apsaimniekošanu ar jaunu elementu, kas var padarīt ūdensapgādi noturīgāku pret klimata pārmaiņām. “WaterMan” projekts nodrošina ar zināšanām un rīkiem, lai izstrādātu stratēģisku pieeju un īstenotu konkrētus pasākumus, lai ieviestu ūdens atkārtotu izmantošanu praksē.
Informatīvā kampaņa veidota Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “WaterMan – Ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, stiprinot vietējo līmeni” ietvaros. Projekts līdzfinansēts no Eiropas Savienības (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmā 2021.–2027. gadam.
Vairāk par projektu lasi www.interreg-baltic.eu/project/waterman/
Informāciju sagatavoja:
Aija Neilande,
projektu vadītāja,
aija.neilande@kurzemesregions.lv
